Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Par glābšanas un meklēšanas darbiem sabrukušā veikala teritorijā (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ņemot vērā to, ka plašsaziņas līdzekļos tiek publicēti viedokļi par to, kā noritēja glābšanas darbi sabrukušajā veikalā Zolitūdē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz skaidrojumu vairākiem izskanējušajiem apgalvojumiem (publicējam saīsināti).

1. 21. novembrī plkst. 17.46 VUGD saņēma informāciju, ka Rīgā, Priedaines ielā 20, veikalam ir sabrucis jumts. Nekavējoties, plkst. 17.48, uz notikumu tika izsūtīti septiņi ugunsdzēsības automobiļi ar personālu. Nākamo 14 minūšu laikā uz notikuma vietu devās vēl seši ugunsdzēsības automobiļi. Līdz plkst. 18.40 uz notikuma vietu izbrauca vēl astoņi ugunsdzēsības automobiļi. Kopumā pirmajās desmit stundās notikumā strādāja 192 ugunsdzēsēji glābēji, savukārt piektdien no rīta pēc personāla maiņas glābšanas darbos bija iesaistīti 150 ugunsdzēsēji glābēji un VUGD nodarbinātie, kas nodrošināja tehnisko atbalstu, informācijas apmaiņu u. c.

2. Otrais nogruvums notika plkst. 19.04. Tajā brīdī notikumā jau strādāja 18 ugunsdzēsības automobiļi ar apmēram 100 ugunsdzēsējiem glābējiem. Darbs veikala iekšienē jau bija organizēts četros darba iecirkņos un katrā no tiem bija norīkots atbildīgais virsnieks, kas organizēja iecirkņa darbu un personāla maiņas. Otrais nogruvums notika veikala vidusdaļā, kurā tobrīd bija izveidots viens no darba iecirkņiem un ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja un nesa ārā cietušos. Pirms ugunsdzēsēji glābēji izveidoja darba iecirkni zem ēkas vidusdaļas jumta, tika rūpīgi vizuāli pārbaudītas nesošās konstrukcijas un vizuāli defekti netika konstatēti.

3. Normatīvais regulējums nosaka, ka glābšanas darbus vada vecākā amatpersona, kas atrodas notikuma vietā. Pirmās notikumā ieradās divas Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas ugunsdzēsības autocisternas. Šajā brīdī glābšanas darbus vadīja 5. daļas inspektors dežurants (vada komandieris) kapteinis Mikus Straudovskis, kurš dienestā atrodas jau no 1993. gada, bet šo amatu ieņem kopš 2005. gada. Plkst. 18.07 notikuma vietā jau ieradās Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas operatīvais dežurants un viņa vietnieks, kas pārņēma glābšanas darbu vadību. Plkst. 19.17 notikuma vietā ieradās dienesta priekšnieks, kurš pārņēma glābšanas darbu vadību.

4. VUGD rīcībā ir viss nepieciešamais aprīkojums, kas tiek izmantots glābšanas darbos ēku sagruvumos. Glābšanas darbu laikā ugunsdzēsēji glābēji izmantoja termovīzerus, kas paredzēti tam, lai konstatētu konstrukcijās esošu siltuma devēju. Diemžēl situācijā, kad drupas ir ļoti blīvas, jo tās veido gan dažādas veikalā esošās preces un to daļas, apdares materiālu gabali un liels daudzums zemes un oļu, kas, sabrūkot jumtam, nosedza šīs drupas, termovīzers nespēj pildīt savu funkciju. Termovīzera efektīva darbība nav iespējama arī situācijā, kad cilvēki atrodas zem vairāk nekā 20 cm biezām betona plātnēm.

5. Jau sākotnēji glābšanas darbos tika iesaistīti Valsts policijas un Valsts robežsardzes kinologi ar suņiem. Bet, ņemot vērā to, ka, sabrūkot jumta konstrukcijām, tika bojāta un saplēsta veikalā esošā produkcija, gaisā bija jūtama spēcīga alkohola un sadzīves ķīmijas smaka. Šādos apstākļos specializētie suņi nav spējīgi strādāt, jo spēcīgā smaka viņiem neļauj sajust cilvēkus.

6. Jau plkst. 18.12 glābšanas darbu vadītājs ziņoja VUGD Operatīvās vadības pārvaldes operatīvajam dežurantam, ka notikumā būs nepieciešama smagā tehnika. Saskaņā ar Rīgas pilsētas civilās aizsardzības plānu šī informācija tika nodota Rīgas domei, kas sāka organizēt nepieciešamās smagās tehnikas ierašanos notikumā. Plkst. 19.47 notikuma vietā ieradās četri frontālie iekrāvēji, universālais ekskavators un pirmais mobilais celtnis. Pēc piecām minūtēm vēl viens frontālais iekrāvējs. Pēc tam notikumā ieradās vēl papildu tehnika, piemēram, kravas automašīnas un treileri. Ap plkst. 20 notikumā ieradās vēl divi mobilie celtņi, bet pēc stundas vēl divi. Līdz ar to trīs stundu laikā pēc glābšanas darbu sākšanas notikuma vietā atradās pieci celtniecības krāni. Plkst. 21.27 mobilie celtņi sāka paneļu pacelšanu.

7. Publiskajā telpā ir izskanējusi arī neprecīza informācija par ugunsdzēsēju glābēju atalgojumu un virsstundu apmaksu. Tā kā ugunsdzēsēja glābēja atalgojums ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņš atrodas dienestā, dienesta pakāpes un ieņemamā amata, tad par piemēru esam aprēķinājuši vidējā Rīgas reģiona pārvaldes ugunsdzēsēja glābēja atalgojumu. Ugunsdzēsējs glābējs, kurš dienestā atrodas jau septiņus gadus un kuram nav apgādājamo, pēc nodokļu nomaksas par vienas stundas darbu saņem Ls 2,42. Tā kā virsstundas tiek aprēķinātas no pamatalgas, neskaitot piemaksas, tad šādam ugunsdzēsējam glābējam par vienas virsstundas darbu pēc nodokļu nomaksas tiks samaksāti Ls 2,98. Glābšanas darbos nostrādātās virsstundas ugunsdzēsējiem glābējiem tiks apmaksātas un tās netiks citādā veidā kompensētas. Šobrīd Iekšlietu ministrijā arī tiek lemts par prēmijas apmēru visiem ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri tieši piedalījās glābšanas darbos.

8. VUGD saņēma palīdzības piedāvājumu no daudzām valstīm, tajā skaitā Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Lielbritānijas u. c. Par lēmumu nepieņemt palīdzību izšķīrās tāpēc, ka VUGD rīcībā bija pietiekami cilvēku un tehniskā resursa, lai veiktu šos darbus. VUGD aprīkojums tiek iepirkts Eiropas Savienībā, un šāda veida aprīkojumu izmanto ES valstu glābšanas dienesti. Ēkas konstruktīvo īpatnību dēļ (viena līmeņa sagruvums) glābšanas un meklēšanas darbi nebija profesionāli sarežģīti, bet gan darbietilpīgi un neapšaubāmi bīstami daļēji sagruvušo konstrukciju dēļ. Otrkārt, vieta, kurā tika veikti šie darbi, bija neliela, līdz ar to papildu cilvēkiem no citām valstīm fiziski nebūtu iespējams strādāt. Treškārt, VUGD amatpersonas regulāri piedalās apmācības semināros un praktiskajās mācībās citās valstīs. Līdz ar to glābšanas darbu vai darbu iecirkņos vadījušo VUGD amatpersonu zināšanas un praktiskās iemaņas darbā sagruvumos ir augstā līmenī.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Glābēji aizgāja bojā un glābšanas darbi vilkās tik ilgi nemākulīgas darbu organizācijas dēļ.Netika izmantoti celtņi lai nostiprinātu nesabrukušo daļu,un ļautu droši glābšanā iesaistīt daudz vairāk glābēju.Tā kā bija vajadzība pēc aktīva fiziskā darba,varēja iesistīt armiju.

Draugiem Facebook Twitter Google+