Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
19. februāris, 2014
Drukāt

Igaunija un Krievija paraksta robežlīgumu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Igaunijas un Krievijas robežas iezīmēšana dabā igauņiem izmaksās 26 miljonus eiro.

Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri Urmass Paets un Sergejs Lavrovs vakar Maskavā parakstīja abu valstu robežlīgumu, par kuru šķēpi tika lauzti vairāk nekā divdesmit gadu. Saskaņā ar abu ārlietu ministru parakstīto līgumu Krievija un Igaunija apmainās ar 128,6 hektāriem zemes un 11,4 kvadrātkilometriem Peipusa ezera. Igauņi iegūs Krievijai piederošo zemi Igaunijas dienvidaustrumos, kur atrodas igauņu ciems un daļa vietējā ceļa, bet Krievijas īpašumā nonāks 68,9 hektāri meža un 33,9 hektāri purvainas teritorijas.

Turpinās interesēties par “nepilsoņiem”


Pirms līgumu parak­stīšanas Paetam un Lavrovam bija arī divpusēja tikšanās. Tajā, kā atzīmēja Paets, esot pārrunātas abu valstu ekonomiskās attiecības. Igaunijas ārlietu ministrs norādīja, ka viņa valsts ir ieinteresēta ar Krieviju parakstīt virkni tirdzniecības vienošanos, kuras joprojām tiek izstrādātas. Paets arī uzaicināja savu Krievijas kolēģi apmeklēt Igauniju un piebilda, ka abu valstu augstākajām amatpersonām būtu jātiekas biežāk. Savukārt Lavrovs savam Igaunijas kolēģim pamanījies ieminēties par to, ka “Eiropā vērojama fašisma glorificēšana”. Tāpat viņš piezīmējis, ka Krievija joprojām ir ieinteresēta “nepilsoņu jautājuma risināšanā Igaunijā”.

Parakstījuši vairākus gadus gatavoto robežlīgumu, Paets un Lavrovs atzina, ka abu valstu attiecības ir “labas”. Vēl Paets un Lavrovs parakstīja līgumu par robežām Narvas un Somijas līča jūras rajonos, kā arī vienošanos par katras Igaunijas vēstniecības Krievijā un Krievijas vēstniecības Igaunijā atrašanās vietas apstākļiem un politisko konsultāciju grafiku 2014. un 2015. gadam.

Kāda žurnālista taujāts, kā Krievijā šodien tiek uztverta Igaunija – kā ienaidnieks vai kā bijusī “brālīgā republika”, Lavrovs atbildēja: “Godīgi sakot, es neatceros, ka kāds būtu nosaucis Igauniju par ienaidnieku. Mēs uz Igauniju skatāmies daudzos veidos – kā uz kaimiņu, kā tautu, ar kuru esam dzīvojuši vienā valstī. Mums ir daudz kopīga vēsturiski, un ne tikai padomju laikā. Mēs Igauniju uztveram kā Eiropas Savienības, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, ANO dalībvalsti. Tāpat kā jebkuru citu valsti. Protams, ņemot vērā, ka esam kaimiņi, mums ir lielākas intereses ekonomiskajā, kultūras, humanitārajā nozarē. Esam ieinteresēti, lai jautājumi tiktu risināti labu kaimiņattiecību gultnē.”

Tagad Paeta un Lavrova parakstītais robežlīgums tiks nosūtīts apstiprināšanai abu valstu likumdevējiem. Līgums stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad valstu parlamenti būs apmainījušies ar ratifikācijas vēstulēm. Tad arī sāksies darbs pie robežu iezīmēšanas dabā. Raidsabiedrības “ERR” interneta vietnē ziņots, ka Igaunijai robežas demarkācija varētu izmaksāt aptuveni 26 miljonus eiro.

Par Tartu 
miera līgumu nerunā


Igaunijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas process bija ļoti ilgs un smags. Pirmās delegācijas, kurām bija uzdots pārrunāt robežlīgumu, tika izveidotas jau deviņdesmitajos gados. Par līguma teksta sākotnējo variantu puses vienojās 1996. gada oktobrī. Pirmoreiz Igaunija un Krievija robežlīgumu parakstīja jau 2005. gadā. Tiesa, pēc tam, kad Igaunijas parlaments tam pievienoja preambulu, kurā norādīja, ka 1920. gada Tartu miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas regulēti šajā līgumā, Krievija atsauca līguma parakstus. Maskava norādīja, ka Igaunijas pievienotā preambula var ļaut Tallinai izvirzīt teritori­ālas pretenzijas pret Maskavu. Proti, saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Krieviju Pečoru (jeb Petseru) apgabals pienācās Igaunijai. Taču pēc neatkarības atgūšanas Pečoru pilsēta un tai tuvējā apkaime palika Krievijas teritorijā, lai arī Igaunija sākotnēji, atsaucoties uz Tartu miera līgumu, uz Pečoru apgabalu izvirzīja savas pretenzijas.

Tartu miera līgums bieži tiek saukts par Igaunijas dzimšanas apliecību. Tāpēc, kā raidsabiedrībai “ERR” skaidroja Igaunijas vēsturnieks Killo Arjakass, igauņiem tas ir ļoti svarīgs un emocionāls. “Taču 20. gadsimta laikā daudzu Eiropas valstu robežas ir mainījušās,” mēģinot slāpēt kritiku, ko Igaunijas valdība izpelnījusies par atteikšanos no atsaukšanās uz Tartu miera līgumu, sacīja Arjakass.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gandrīz par to pašu tēmu! Atbildēt

    Ernis Purnis
    19.02.2014 04:03

    18.02.2014 18:08
    Mūsu krievu fašisti tagad arī sapņo apmānīt pasauli un sarīkot Latvijā asiņainu dumpi, iestāstot, ka viņi cīnās par brīvību un taisnību tāpat kā ukraiņi. Iestaigāta taciņa – sauc latviešus par fašistiem, kaut paši 100% atbilst šim apzīmējumam. Kur krievi, tur asinis un vardarbība. Nolādēta tauta, pati nespēj dzīvot mierā un citiem neļauj.
    Ja ukraiņiem izdosies, varbūt arī mēs saņemsimies un patrieksim no savas valsts visu šo krievvalodīgo 5.kolonu, kura NEKAD nespēs pieņemt faktu, ka Latvija ir izveidota ne jau tāpēc lai visādiem salašņām un okupantiem būtu te ērti, bet lai augtu un attīstitos latviešu tauta un kultūra
    ——————————–
    Ja palasa komentārus,tad tikai kangariem un pašiem svešo ķēmiem nav skaidrs,ka arī mums ir pēdējais laiks dabūt visus šos brīvību un latviešus, igauņus, gruzīnus,ukraiņus un citas tautas nīstošos naidīgos psrs elementus ar to tādām pašām atvasēm prom un par katru cenu!

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+