Publicitātes foto

Pārmaiņu gars pulsē Mūkusalas salonā 0

Iedvesmojoties no Atmodas laika notikumiem un it sevišķi “Baltijas ceļa”, kam šovasar svinējām 30. gadskārtu, Mūkusalas mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē no ceturtdienas, 21. novembra, līdz 29. februārim apskatāmi 20. gs. 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Izstādes kuratore, mākslas kuratore Sniedze Kāle stāsta, ka toreizējais trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti.

Katra šāda izstāde ir sevišķi nozīmīga, arī ņemot vērā apstākli, ka Rīgā joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja
CITI ŠOBRĪD LASA

un līdz ar to mūsu laikmetā tapusī māksla ierobežotā apjomā atrodama vien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālēs, kā arī galerijās un privātās kolekcijās.

Izvēloties spilgtākos 80. un 90. gadu mākslas izpratnes paudējus, ekspozīcijas centrā izvirzītas tā laika mākslas spilgtākās izpausmes 80. gadu otrās puses “supergrafiķu” un “Maigo svārstību” gleznotāju darbos.

Runājot par “supergrafiķiem” – šis apzīmējums radās pēc tam, kad vairāki autori – Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Indulis Gailāns, Normunds Lācis un Vilnis Putrāms – toreiz radīja lielizmēra sietspiedes ar kāpināti ekspresīvu formveidi un sociālpolitisku saturu.

Un daudzi, arī es, noteikti vēl atceras mākslinieku grupas – Ievas Iltneres, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Sandras Krastiņas, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas – izstādi akciju “Maigās svārstības”, kas norisinājās 1990. gada rudenī izstāžu zālē “Latvija”.

Starp izstādē pārstāvētajiem autoriem – Andris Breže, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Ojārs Pētersons, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Vilnis Zābers un citas spilgtas mākslas personības.

“Viņi noliedz apzinātu sekošanu neoekspresionisma virzienam un nav arī aktīvi iesaistījušies politiskajos procesos, tā vietā darot to, ko prot vislabāk – radījuši mākslu, kurā klātesošs pārmaiņu gars. Šo procesu varētu nosaukt par intuitīvu pulsāciju, kurā mākslinieki saslēdzās dzīvā ķēdē ar sabiedrību,” teic S. Kāle.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.