Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. novembris, 2012
Drukāt

Pārsūdzēts tiesas spriedums Muižnieces krimināllietā

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir saņemta gan apelācijas sūdzība, gan apelācijas protests par 25.oktobra spriedumu dienesta viltojumā apsūdzētās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllietā.

Kā aģentūru LETA informēja Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniegusi pati Muižniece, bet protestu – Ģenerālprokuratūra. Protests no prokuratūras saņemts 12.novembrī, bet sūdzība no Muižnieces – vakar, 20.novembrī.

Centra rajona tiesa ir pieņēmusi minēto sūdzību un protestu un lēmusi nosūtīt lietu Rīgas apgabaltiesai, kurai tā būs jāizskata apelācijas kārtībā.

Kā ziņots, 25.oktobrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Muižnieci atzina par vainīgu dienesta viltojumā un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

LETA jau ziņoja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, – Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Pati Muižniece savu vainu neatzina un norādīja, ka viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu bija saistījusi ar politiskajām intrigām.

Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+