Ansis Starks
Ansis Starks
Foto: LETA

Pasaules zvaigznes Anša Starka fotoizstādē 0

Mākslas stacijā Dubulti 17. jūnijā plkst. 17 atklās Anša Starka personālizstādi “Portreti RL”, kuras varoņi ir pasaules mēroga kultūras personības, LA.lv pavēstīja izstādes kuratore Inga Šteimane.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Fotogrāfa Anša Starka pirmajai personālizstādei dots nosaukums “Portreti RL”, un tajā redzama portretu izlase, kura veidojusies kopš 2010. gada, fotografējot žurnāla “Rīgas Laiks” intervijās.

“Intervijas laikā ikviens, gribot negribot, koncentrējas domai, aizmirstot par pozēšanu, par to, ka tiek fotografēts, turklāt saruna lielākoties ir pietiekami gara, lai es paspētu atrast savai iekšējai prasībai atbilstošu kadrējumu,” saka Ansis Starks, kura izstādes varoņi ir slaveni cilvēki – baleta mākslinieks Mihails Barišņikovs, mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943-2016), reklāmas guru Neils Frenčs, makroekonomists Džefrijs Frankels, aktrise un režisore Līva Ulmane, Viņa Svētība Dalailama, dzejnieks Uldis Bērziņš, čellists Miša Maiskis, dziedātājs/a Baby Dee, mākslinieki Kristians Boltanskis, Laris Strunke un citi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstāde parāda trīsdesmit sešas personības fotoportretos, kurus papildina Ulda Tīrona atlasīti fragmenti no “Rīgas Laika” intervijām ar izstādes varoņiem. Izstāde notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 programmā.

Ekspozīcijas pirmo stāvu veido lielformāta darbi – melnbalta druka uz krāsotām koksnes šķiedras plāksnēm (207 X 138 cm). Izstādes autora vēlme – “lai skatītājs nokļūtu starp sejām, kas lielākas par viņu pašu, nedaudz atgādinot brīdi, kad fotografēju, kad esmu vien savas acs lielumā un visu uzmanību aizņem sejas ainava tuvplānā”. Otrajā stāvā izliktas mazāka izmēra melnbaltas fotogrāfijas (30 x 20 cm), kurās katram portretam ir variācijas.

Anša Starka darbi veido turpinājumu tā dēvētajam kultūras portretam, kas bija plaši pazīstams Latvijas PSR, savu uzplaukumu piedzīvojot 70. un 80. gados laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Liesma”, kā arī citos izdevumos un fotoizstādēs. Izstādes kontekstu veido arī Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016 satura prioritātes – atmiņas, sapņi un realitāte, vienlaikus izvirzot jautājumus par attēla lomu mūsdienās.

Ansis Starks (1980) ir kļuvis pazīstams kā izcils arhitektūras un izstāžu dokumentētājs, kurš niansēti iedziļinās objekta un telpas saspēlē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.