Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli virza uz galīgo lasījumu; LPS nobažījusies 0
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa likumprojektu, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Tajā norādīja, ka jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Paredzēts, ka Saeima par likumprojektu galīgajā lasījumā lems sēdē 4.jūnijā.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane pavēstīja, ka Saeimas komisija nav ņēmusi vērā pašvaldību viedokli par uzlabojumiem PFI likumprojektā.
Pēc Pētermanes teiktā, LPS Saeimas komisijai iesniedza vairākus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai, bet visi ierosinājumi tika noraidīti.
Viņa pastāstīja, ka LPS rosinājusi pilnveidot pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā,pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā, kā arī pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā – par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.
“Lai arī LPS priekšlikumi prasa papildu apmēram desmit miljonus eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, tomēr, samērojot to ar valsts budžetu, ietekme vērtējama kā neliela,” pauda Pētermane.
Viņa atzina, ka LPS bažījas, ka, neņemot vērā savienības domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus un steidzamības kārtā virzot likumprojektu, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.
“Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017.gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Saeima konceptuāli PFI modeļa likumprojektu atbalstīja 30.aprīļa sēdē.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš uzsvēra, ka likumprojekta atbalstīšana ir pareizais solis, lai tuvākajā laikā nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas visu pašvaldību attīstībai un līdz ar to sniegtu plašākas iespējas to iedzīvotājiem.
“Kopš Finanšu ministrija (FM) uzņēmās darbu pie jaunā PFI regulējuma, tas no tukšiem vārdiem pārtapa reālā un kvalitatīvā piedāvājumā. Nepastarpinātās diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs rekordīsā laikā nonācām līdz reālam likumprojektam, kam jāsāk darboties jau no nākamā gada 1.janvāra. Jaunais modelis beidzot dos visām pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus – uzlabot infrastruktūru, nodrošināt sociālo palīdzību un sakārtot citas būtiskas jomas. Saeimas lēmums to atbalstīt ir solis tuvāk šim mērķim,” sacīja Reirs.
FM iepriekš atzīmēja, ka jaunais PFI modelis ir vienkāršs un caurskatāms. “Tas ļaus pašvaldībām ilgtermiņā vienkāršāk plānots savas finanses. Tāpat jaunais modelis izmainīs valsts budžeta dotācijas sadales principus – sadalīs to proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. PFI sistēmas ieviešanas gadā tiks arī nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās. Vienlaikus tiek būtiski vienkāršota modeļa aprēķina formula,” skaidroja ministrijā.
Pēc FM paustā, esošā PFI sistēma ir sarežģīta, turklāt PFI aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, attiecīgi no kopējās finanšu nepieciešamības 47% attiecas uz republikas pilsētām, bet 53% – uz novadu pašvaldībām, lai arī iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs (52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% iedzīvotāju dzīvo novadu pašvaldībās). Esošā PFI sistēma arī nerisina problēmu, ka lielākai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms PFI, tāpēc var secināt, ka pašvaldības netiek motivētas veicināt uzņēmējdarbību pašvaldībā.
Ņemot vērā esošās PFI sistēmas nepilnības, jaunajai PFI sistēmai būtu jāveicina pašvaldības stimulēt saimniecisko darbību, PFI sistēma jāvienkāršo, pārskatot finanšu nepieciešamības aprēķinu, kā arī nepieciešams atteikties no pašvaldību sadalījuma grupās republikas pilsētas un novadi.
Lai ievērotu izvirzītos nosacījumus, jaunā PFI sistēma tiek balstīta uz četriem pamatprincipiem – pārskatīt demogrāfisko kritēriju vērtības un papildināt kritērijus ar teritorijas platību raksturojošu kritēriju; ieviest izlīdzināmo vienību – pašvaldību atšķirību ievērtēšanai aprēķinos; izlīdzināšanu veikt pret pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem; valsts budžeta dotāciju sadalīt proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību.
Deputāti šim likumprojektam ir piešķīruši steidzamību, tādēļ to Saeima skatīs vien divos lasījumos.
Jaunas likumprojekts varētu stāties spēkā no 2016.gadā.
