Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. aprīlis, 2016
Drukāt

Patiesais laiks: kāpēc tas velkas vai skrien, kas ir dzimšana un kas – novecošana? Saruna ar ekstrasensu Ivo Puriņu (5)

1. Laiks filosofijā, astronomijā, ezoterikā

1no5
Foto no personīgā arhīvaFoto no personīgā arhīva
Senlatviešu laiks

Kā senie latvieši laiku skaitīja

Vārds "laiks" esot cēlies no darbības vārda "likt", ar nozīmi "tāds, kas iepriekš nolikts, paredzēts". Sadzīvē, runājot par laiku, tā konkretizēšanai izmantoja dažādus notikumus vai parādības, piemēram, "pļaujas laikā”, "ābeļu ziedēšanas laikā”, "vecos laikos”, "kad Dievs pasauli radīja" vai "tad, kad pūcei aste ziedēs". Laika orientieris pa dienu bijusi Saule, bet ilgstošākā laikā arī Mēness, zvaigznes un gadalaiki. Jāsaka, mūsu senči bijuši izcili astronomi, jo pēc zvaigznēm spējuši paredzēt arī laikapstākļus un cilvēka nākotni. Ir dažādas ziņas par to, kā agrāk ticis iedalīts laiks. Vieni saka, ka ir bijušas deviņu dienu nedēļas, citi, ka piecu. Par dalījuma punktiem ņemti saulgrieži un saulstāvji – Lielā diena, Jāņi, Miķeļi un Ziemas svētki, kā arī vēl sīkāks iedalījums starp tiem – Meteņi, Ūsiņi, Jēkabi un Mārtiņi, tādējādi gadu sadalot astoņās daļās. Zinātāji sakot, ka Lielvārdes jostā esot ieaustas zināšanas par laiku.

Vai tu zināji?
• Grieķiem bija divas laika dievības un principi - Hronos un Kairos.
• Indiešu Vēdās par laiku ir teikts, ka Visums iet cauri atkārtojošiem apļiem - radīšanai, destrukcijai un atdzimšanai, un katrs aplis ilgst 4320 miljoni gadu.
• Pēc Augustīna domām, laiks ir prāta stāvoklis, kad pastāv pagātnes atmiņas, attieksme pret šodienu un nākotnes cerības.
• Viduslaiku filosofi un teologi bija pārliecināti par laika sākumu – laiks sākās ar pasaules radīšanu, tas ir beigas, un vienīga bezgalīgā lieta ir Dievs.
• Acteki un maiji būvējuši piramīdas – kalendārus, kur saulgriežos esot novērojamas mistiskas dabas parādības.


Teksts: Elīna Butānova

Citiem laiks skrien, citiem velkas. Citi noveco ātrāk, citi lēnāk. Citi visu paspēj, bet citi vienmēr kavē. Laiks ir enerģijas veids, ko katrs var iemācīties izmantot sevis pilnveidošanai, uzsver Objektīvā laika asociācijas vadītājs Latvijā Ivo Puriņš – viņu daudzi vislabāk atceras kā Latvijas ekstrasensu šova uzvarētāju. Tomēr kopš tā laika Ivo dzīvē daudz kas mainījies – viņš ilgāku laiku dzīvojis pie maiju indiāņiem Gvatemalā, kur vienīgais no piecdesmit šamaņu mācekļiem ieguvis priestera iniciāciju un vārdu dons Hermano Alkaldels, ixil kiche maiju priesteris un kalendāra turētājs.

Laiks ir tikpat nedefinējams kā jebkura cita netaustāma un nesaskatāma lieta. Tas mūs ieskauj kā gaiss, mēs tajā dzīvojam, jūtam tā ietekmi un redzam sekas. Ir, kas domā, ka laika nemaz nav, tas neeksistē un ka ir tikai pagātnes notikumi, tagadnes mirklis un nezināmā nākotne. Par to, kas ir laiks, diskusiju ir bijis bez gala – prātus nodarbinājuši gan filosofi, gan zinātnieki, gan reliģijas.

Parasti pieņemts, ka laiks ir ātrums, ar kādu notiek kustība vai izmaiņas. Filosofijas vēsturē domas par laiku dalās – vieni uzskata, ka laiks ir daļa no Visuma uzbūves, dimensija, kurā notikumi norit secīgi, un tic ceļošanai laikā, bet otri domā, ka laiks ir daļa no intelektuālās struktūras (līdzīgi kā telpa vai cipari), tas nav mērāms notikumos un nav izmērāms vispār, kā arī noliedz ceļošanu laikā.

Zinātne, kas ir visciešāk saistīta ar laiku, ir astronomija, un varētu teikt, ka tā ir bijusi viena no pirmajām zinātnēm vispār. Saules kustība debesīs, Mēness fāzes, sirdspukstu ritms – dabiskas mērvienības, kuras cilvēki piemēroja, lai varētu laiku konkretizēt. Hronometrija, zinātne par laiku, ietver divus laika veidus – pirmkārt, kalendārais laiks jeb matemātiska abstrakcija laika izrēķināšanai un otrkārt, pulkstenis, fizikāls mehānisms, kas skaita jau tekošo laiku dienas ietvaros. Eksistē daudz dažādu spriedumu, kā celies laiks un kā būtu, ja laika nebūtu. Laika sākums tiek saistīts arī ar Lielo Sprādzienu, un pastāv teorija, ka pirms tā ir bijusi cita laika forma.

Kalendāri un pulksteņi

Saule un Mēness ir galvenās atskaites laika mērīšanā, jo debesu spīdekļi un Visums nosaka dienu un nakti. No tiem radušies arī pirmie Saules un Mēness kalendāri. Liecības norāda, ka laiks pēc Mēness ticis skaitīts, iespējams, pat 30 000 gadus atpakaļ. Mēness jeb lunārajā kalendārā ir 12 vai 13 mēneši. Solāro jeb Saules kalendāru ieviesa Jūlijs Cēzars, apvienojot kopā dažādas sistēmas. Pastāv arī lunisolārais jeb Mēness un Saules kalendāra apvienojums. Daudzas senās kultūras izmantoja kādu ierīci dienas laika skaitīšanai, piemēram, Saules ēnas pulksteņi, vai ūdens pulksteņi, kas bija visprecīzākie, jo skaitīja laiku arī naktīs. 11.gadsimtā ķīnieši izgudroja pirmo mehānisko pulksteni. Smilšu pulksteņus izmantoja navigācijā un uz kuģiem tie esot atradušies pat vairumā. Dievnamos un tempļos mēdza izmantot sveču pulksteņus – sveces ar iedaļām. Pavisam vēlāk izgudroja mehānisko svārsta pulksteni. Cilvēki pēc Saules atrašanās vietas precīzi varējuši noteikt laiku un sarunāt, piemēram, tikšanos, bet mūsdienās mēs bez pulksteņa vairs neizejam no mājas!

  1. Laiks filosofijā, astronomijā, ezoterikā
  2. Laiks ir enerģija
  3. Saulgrieži un saulstāvji
  4. Laiks velkas vai skrien?
  5. Ceļošana laikā

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Šarlatāns bez saknēm.

  2. Dieva dēļ, aizvāciet taču tās reklāmas ar šādu taktiku var panākt tikai pretējo…..paldies!

  3. Mācītājs Juris Rubenis 2001.gada nogalē ir rakstījis:
    “Laiks ir dāvana. Jaunās Derības grieķu tekstā atrodam divus laika apzīmējumus: hronos un kairos. Hronos nozīmē tekošo, mehānisko laiku, pulksteņa laiku. Kairos ir kritiskais laiks, piepildītais laiks. Laiks, kurš sasniedzis savu mērķi. Cilvēka uzdevums ir savā hronos sasniegt kairos. Bet kā to spēt? Atrodot laiku tam, kas mums laiku dod. Līdz ar to mēģinot apjaust – kam, kādam mērķim mums laiks ir dots? Varbūt taisnība Kamī sacītajam, ka mūsu lielākā problēma: «mums nav laika būt mums pašiem»? Kādā no psalmiem varam lasīt zīmīgus vārdus: «Dievs, māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi iegūstam.» Skaitīt dienas nozīmē rēķināties, ka laiks ir ierobežots. Bet tikai kopā ar laika devēju – Dievu – tu vari tajā atrast svarīgāko. Gudrību, kas nav tikai racionālu galvas vingrinājumu akrobātikas māksla, bet prāta saistība ar sirdi, mūsu esības jēgas intuīcija. Tas nozīmē iegūt «gudru sirdi». Cilvēki parasti domā, ka laimīga dzīve ir ilga dzīve. Jo vairāk laika, jo labāk. Nē, tas tā nav. Laiku var izlietot (vai neizlietot!) ļoti dažādi. Laimīga nav gara, bet piepildīta dzīve. Dzīve, kas atradusi jēgu un mērķi. Dzīve, kas laikā sastapusi Mūžību. To precīzi nojautis Pauls Tillihs, sakot, ka mēs nespējam laiku saprast, ja tajā nesastopam Mūžību. «Laiks nav bezjēdzīgs. Tam ir kāda apslēpta jēga – pestīšana. Tam ir kāds apslēpts mērķis – Dieva Valstība. Tāpēc katram laika mirklim ir bezgalīga jēga, jo mēs tajā varam izšķirties par mūsu mūžīgo nākotni.» Viens no visbiežāk mūsu lietotajiem aizbildinājumiem, kad kaut ko nevēlamies darīt, ir vārdi «man nav laika.» Tomēr būtu nožēlojami, ja mums būs pietrūcis laiks tam, kādēļ laiks mums vispār dots, kad mums patiešām vairs laika nebūs.”

    • neesmu dievticigs ,bet ieklausijos tavo vardos …kaut kas taja ir,,,

    • Komentārs ir viedāks un kompaktāks par garumgaro skaidrojumu no autora puses. Var jau meklēt visu šamanismā un ezotēriskajā pasniegšanas veidā, bet vienkārši, skaidri un saprotami ir teksti, ko apzīmē ar kristietību un Dievu. Tas notiek elementāri, saprotot Laika vērtību Dieva izpratnē un Mūžības izpratnē. Ja viens runā par dzīvi starp dzimšanu un miršanu, tad otrs par dzīvi visā tās turpinājumā Mūžībā. Un tās ir atšķirīgas izpratnes. Vārds ” pestīšana” daudziem šķiet arhaisks vai nepieņemams, varbūt tāpēc baida arī Baznīca un tās termini. Taču ietilpīgāka enerģijas apkopojoša vārda kā ” pestīšana” nav. Unikāla zināšanu grāmata Bībele veido tos laiktelpas apļus un Laiku, no kaut kurienes kaut kas sākas, – Laiks, un tas ir atskaites punkts, lai cilvēks saprastu savu vietu Dieva radītajā esamībā.
      Dievišķais nekad nebūs ar prātu izskaidrojams un tāpēc tas ir tik brīnišķīgs – dzīve pēc likumiem, bet ne bailēs, kā to bieži uztver. Patiesi, lūdzot talkā šamanisma vai buršanas principu, ārstēšanas un bezdievīgumu, cilvēki pat neaptver, kas notiek ar viņiem – tās visas enerģijas, ko pielūdz vai piesauc, nes līdzi principus,atgriežas sāpju veidā un signalizē par pārmaiņām uz laiku, bet ne lineāru, plūstošu ticību. Bet ticība ir saistīta ar Dievu un paļaušanos.
      Daudz manipulāciju šodien, jo cilvēki bieži vien neizprot Dieva lomu personības izaugsmē. Tās savējās personības, kas turpinās ārpus Dzīvības laika un līdz ar to nezina Nāves laika jēdzienu. Vienkāršāk ir runāt par laiktelpu. Skaidrojot nepārskatāmos ciparu, laika un gadskārtu terminus, izslēdzot no apziņas katram savu uzdevumu, cilvēka prāts aizmirst, kāpēc šeit atrodas uz kādu laiku – ievests un tāpat arī izraidīts.
      Šamanisms ir elkdievība, līdzīgi kā burties uz katra stūra un saslimt aiz bailēm, ka otram nodarījis ko sliktu. Tāpēc pastāv Grēksūdze, attīrīšanās no prāta netikumiem, lai varētu būt vesels un laimīgs. Tad rodas sapratne un dzīves jēga. Bez ārējas ietekmes ar dziedniecisko un bieži vien sajaukto kopā dažādu uzskatu miksli. Un tā pa riņķi cilvēki iet pie dziednieka un atkal baidās. Dievs māca uzticēties un nebaidīties. Augsts garīgums dziedē visu. Labais un Ļaunais iedod vai atņem cilvēkam uz zemes viņam atvēlēto laiku.
      Viss ir vienkārši, Juris Rubenis to ir skaidrojis jau sen.

Lielā "naudas tīrīšana" pirms Jaunā gada. 8 maģiski soļi tavai labklājībai (2)Lai Jaunais gads materiālā ziņā būtu veiksmīgs, vēlams ne tikai sakārtot māju, bet arī veikt "lielo naudas tīrīšanu."
Draugiem Facebook Twitter Google+