Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. jūlijs, 2015
Drukāt

Pēc svētkiem – gan priecīgas, gan dusmīgas pārdomas. “LA” lasītāju viedokļi (3)

Foto-LETAFoto-LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens, kurš oficiāli tika atcelts.

“Gribu izteikt savas domas par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem,” raksta alūksniete Kokle Līviņa un arī vairāki citi “LA” lasītāji.

Līviņas kundze uzsver, ka “svētki kopumā bija ļoti skaisti”, un teic paldies visiem to rīkotājiem un dalībniekiem. Viņa bijusi pārsteigta par ministres lēmumu atsaukt svētku gājienu un jautā amatpersonai: “Vai jūs zināt, cik svarīgi bērniem ir piedalīties gājienā – pierādīt sevi kā svētku dalībnieku arī tieši gājienā gan saviem vecākiem, radiem, kaimiņiem? Pie mums bija ļoti daudz ārzemju viesu. Arī es ļoti gaidīju gājienu, jo tur piedalījās mans dēls kā pūtēju orķestru virsdiriģents un vedekla kā orķestru defilē vadītāja, kā arī muzicēja mazbērni.” K. Līviņa ierosina turpmāk mainīt svētku nosaukumu un dēvēt šo grandiozo sarīkojumu par “Dziesmu, deju un mūzikas svētkiem”.

Kritiski noskaņots ir vokālais pedagogs, pedagoģijas doktors Edgars Kramiņš: “Ikvienam ir skaidrs, ka, jo vairāk skolēni sēdēs pie datoriem, jo vairāk tie ģībs un mazāk izdziedās un izdejos latviešu tautas dziesmās ieliktās vērtības, kas spēcina.” Viņš uzskata, ka politiķi noveļ atbildību cits uz citu: “ZZS veselības ministrs Guntis Belēvičs, metoties “Vienotības” izglītības ministres Mārītes Seiles aizstāvībā, nāk klajā ar “sensacionālu atklājumu”, ka “mūsu bērnu veselība ir katastrofālā stāvoklī”, vienlaikus uzsvērdams, ka par bērnu veselības stāvokli jāatbild nevis viņa vadītajai Veselības ministrijai, bet gan Izglītības ministrijai.” Kramiņa kungs spriež, ka “Dziesmu svētki vairs nav domāti dalībniekiem, bet organizētājiem. Dalībnieki kļuvuši vien par līdzekli organizatoru un virsvadītāju ambiciozo mērķu sasniegšanai. Tāpēc arī repertuārs tik attālināts no pašu dalībnieku vēlmēm un nesniedz vairs vēsturisko gandarījumu.” Viņš vedina pārdomāt, kāpēc mājās labi sagatavotām dziesmām nepieciešams tāds mēģinājumu skaits: “Latvieši, tāpat kā citas tautas, pulcējoties pie ugunskuriem, mītiņos vai atceres pasākumos, skaisti dzied arī bez mēģinājumiem. Tas, ka reālie svētku organizētāji un virs­vadītāji ar dalībniekiem nestrādā ikdienā un nepārzina viņu spējas un iespējas, tad arī ir esošo problēmu pamatā.”

Savukārt Uldis Kauliņš nobažījies par svētku dalībnieku drošību un noslodzi. Viņš uzskata, ka skolēniem atslodzei vajadzēja organizēt nelielas ekskursijas muzejos, pa Rīgu, uz Jūrmalu. Un ka svētku koncerti bija jāplāno, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo dalībnieku skaitu uz skatuves.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ir gan jāsaka, ka Atbildēt

    mūsu valsts varas mazspēja un nespēja (varasvīru un varassievu negribēšana?, saprašanas trūkums?, tīša nedarīšana?)
    1) 25 gadu laikā pārbūvēt Mežaparka lielo estrādi un sakārtot infrastruktūru ap to ir ne tikai apbrīnojama, bet arī nožēlojama un savā būtībā- noziedzīga nolaidība attiecībā pret UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautajiem Dziesmu svētkiem!
    2) IZM īstenotā “nepārtrauktā izglītības reforma” ar labi pazīstamo tautas doto nosaukumu “no grāvja grāvī” panākusi tādu izglītības politikas un programmu ieviešanu, kas neveicina bērnu un jauniešu pietiekamu fizisko attīstību, izpratnes veidošanu par veselīgu pārtiku, veselīgas ēšanas paradumu izkopšanu, tāpat neveicina pašapkalpošanās iemaņu attīstību un neveido sapratni un spēju bērniem un jauniešiem uzņemties atbildību pašiem par savu rīcību, kurpretī attīsta disciplīnas trūkumu un pārspīlētu egocentrismu, visatļautību, aroganci pret jebkādu darbu un pienākumu, necieņu pret citiem, kas nepieder viņu sociālajai grupai.
    3) valsts varas attieksme pret pedagogiem 25 gadu garumā ir padarījusi pedagogus par vienu no vismazāk prestižajām profesijām, kam ir gauži maz tiesību un iespēju veikt radošu pedagoga darbu, bet ir daudz birokrātisku pienākumu un ierobežojumu.Skolotāji ir padarīti par tādas profesijas pārstāvjiem, kam maksā ļoti (smieklīgi līdz asarām!) maz, bet ko var pelt un gānīt ikviens, sākot no skolēna, beidzot ar varasvīriem.
    Šie trīs aspekti skaisti summējas un noved pie rezultāta, kad disciplīnas un pašdisciplīnas trūkums, slodze, neēšana lielākos pasākumos noved pie šādām sekām. Ko gan var organizatori vai pedagogi izdarīt, ja jaunietis pa nakti “tusē”, brokastis neēd, vispār ēd tikai makaronus ar kečupu un čipsus ar kolu, bet dziesmusvētku ēdienkartē to nebija? Vai tad tos vajadzētu dot rītā, vakarā un pa dienu?
    Par slodzi un mēģinājumiem- iespējams, ka mēģinājumu var būt arī mazāk, iespējams, ka kaut kādas pārmodernas “jaunbumsīmūzikas” un “jaunbumsīdejas” varētu būt mazāk. Tomēr gods un slava organizatoriem par noslēguma koncertu- gan programma, gan temporitms, režija bija tiešām augstā līmenī un kā klausītājiem, tā arī dalībniekiem svētku sajūta radās un bija jūtama! Šajos skolēnu dziesmusvētkos man atgriezās dziesmusvētku sajūta, kuru biju zaudējis pagājušajos pieaugušo dziesmusvēkos, kuru noslēguma koncerts bija vairāk kā atbaidošs gan satura, gan formas, gan režijas ziņā!

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Laikam taču Dziesmu svētku nosaukumam būtu jāizsaka pasākuma būtību- SVĒTKI! Taču, lauku bērns, kurs pirmo vai kādu otro, trešo reizi ir atbraucis Rīgā (tā vēl teica pagājušajā gadsimtā), pat lāgā neredz dienasgaismu, nemaz nerunājot par saturīgām ekskursijām, jūru un kāda muzeja apmeklēšanu.
    SVĒTKI ir svētki un koristiem un dejotājiem ir jau mājās jābūt pilnībā sagatavotiem. Šeit, Lielajā estrādē, vajadzētu tikai patrenēt uznācienus, proves pēc nodziedāt pāris dziesmiņas un uzzināt, ko vēlas katrs virsdiriģents. Tas pats ar dejotājiem “Daugavas” stadionā. Lai man piedod mūsu ”valodnieki”, ka atļaujos nelietot mūsu valodas jauno izteiksmes pērli un nerakstu, ka dejas notiek stadionā “Daugava”. Piedodiet, es esmu no laukiem!
    Mana vecākā meita savulaik dejoja “Gaujā” un “Vektorā”. Man ar viņu bieži bija lielas domstarpības, kas ir TAUTAS deja. Vai mūsu senči pastalās arī dejoja uz pirkstgaliem kā balerīnas, vai tomēr ”lāčoja” zemniekiem pierastajā solī? Šo netradicionāļu (vēlreiz piedodiet!) uzspiestā, baletam līdzīgā dejošana taču NAV TAUTAS deja, lai kā to kādam gribētos pierādīt! Tādēļ arī ir vajadzīgi tie nesamērīgi daudzie mēģinājumi un garās stundas stadionā.
    Rezumējot saku, ka svētki bija īsti Svētki, es ļoti lepojos par mūsu bērniem un tautu, kura spēj ko tādu radīt.
    Laikus novāksim no ceļa visus sprunguļus, gatavosimies un gaidīsim nākošos Dziesmu un deju svētkus! Veiksmi visiem!

    • 🙂 gribu precicēt ideju – nevis SVĒTKI un izklaide, bet gan DZIESMU svētki. Skolēni sabrauc, lai vienotos kopīgās dziesmās koncertos un arī mēģinājumos. Tad jau pieaugušo svētkos arī ir jāliek akcents uz zoodārzu un plezīru, nevis dziedāšanu.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (6)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+