Pensionāri akciju atliek uz septembri – gaidīs lēmumu par indeksāciju 0
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde pirmdien lēma līdz rudenim atlikt akcijas sarīkošanu Rīgā, jo vēlas arī redzēt, kādu lēmumu pieņems politiķi par pensiju indeksāciju par visu krīzes laiku; šādu prasību parakstījuši 160 tūkstoši iedzīvotāju un nodevuši to Saeimai.
Pensionāri gan ir noskaņoti iziet akcijā jebkurā gadījumā neatkarīgi no sarunu rezultātiem. “Valsts ir parādā mūsu paaudzei,” izskanēja no pensionāriem pirmdien valdes sēdē, novēroja ziņu aģentūra BNS.
Pagaidām valde lēma gatavoties akcijai 7.septembrī.
“Mēs to nenoņemam no darba kārtības. (..) Mēģināt šo akciju rīkot aptuveni vai nu augusta beigās, vai septembrī pirms apkures sezonas, jo tad arī praktiski būsim skaidrībā, ko ir izdevies panākt saistībā ar pensiju indeksāciju valstīj. Kā situācija risināsies, attiecīgi rīkosimies ar aktivitātēm,” pirms lēmuma sacīja federācijas līderis Andris Siliņš.
Iepriekš pensionāri pieļāva šādas akcijas sarīkošanu jau maijā.
Skrīveru pagasta pensionāru organizācijas vadītāja Ilga Ušaka sacīja, ka autobuss bijis aizrunāts jau maijā un cilvēki bijuši gatavi doties uz Rīgu.
“Mēs esam kaujas gatavībā, autobuss jau uz maiju bija aizrunāts. Septembrī visi ir savos dārzos, varbūt prātīgāk būtu augusta beigās rīkot,” Ušaka brīdināja par to, ka var neizdoties sapulcēt akcijā daudz cilvēku.
Skrīveru puses pensionāru pārstāve sarunā ar aģentūru BNS pēc tam norādīja, ka prasība kompensēt zaudējumus apturētās indeksācijas dēļ vēl ir ļoti “kautrīga un pieticīga”. “Ja šie gadi tiek izlaisti un netiek kompensēti, pensionāri cietīs,” teica Ušaka, kuras pusē daudzi saņem mēnesī 140 līdz 160 latu lielu pensiju, ar ko nevarot izdzīvot.
Valdē izskanēja viedoklis, ka akcija jāatbalsta vienalga, kad tā notiktu, un tai jābūt lielai un nopietnai. Lieli labumi gan neesot gaidāmi, bet ir jāparāda pensionāru problēmas, jo “parādā tik un tā valsts ir mūsu paaudzei”.
Diskusijās pirms lēmuma pieņemšanas vienlaikus izskanēja, ka svarīgi būtu pirms tam zināt valdības ministru un Saeimas galīgo viedokli, “cik daudz procentu kompensācijā piešķirs par indeksācijas iesaldēšanas laiku”.
Siliņš žurnālistiem uzsvēra, ka vissliktākajā situācijā ir vecie cilvēki, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gadam, kad plaisa ienākumu ziņā starp tiem, kas pensionējas tagad un tolaik, paliekot arvien lielāka.
Viņš lēsa, ka uz akciju Rīgā varētu ierasties tūkstošiem cilvēku. LPF ir 106 organizācijas visā Latvijā, un, ja atbraucot viens autobuss ar 30 cilvēkiem no katras organizācijas, tad aktivitāte prognozējama tūkstošos. Cik tā skaļa būs, to ietekmēs politiķu lēmums par indeksāciju, atzina Siliņš.
LPF gan nebūs jāmeklē palīdzība šādas akcijas sarīkošanai, jo organizācijai neesot naudas ne apskaņošanai, ne tribīņu uzstādīšanai, ne apsardzei.
Jau ziņots, ka federācija rīkoja parakstu vākšanas akciju par pensiju indeksāciju, kas apturēta krīzes laikā un ko plānots atjaunot 2014.gadā. Pensionāri to prasa atjaunot šogad un samaksāt par visu krīzes laiku. LPF gan ir gatava arī kompromisiem un pašlaik risina sarunas ar politiķiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka 18% pensionāru saņem vecuma pensiju no 100 līdz 150 latiem mēnesī, 53% – no 150 līdz 200 latiem mēnesī, bet 24% – lielākas par 200 latiem.
Mazākās vecuma pensijas Latvijā ir līdz 50 latiem, ko saņem apmēram pieci tūkstoši cilvēku, bet lielākās pārsniedz tūkstoti latu, ko saņem 1098 iedzīvotāji. Dati liecina, ka 6% pensionāru vecuma pensijas apmērs ir līdz 100 latiem mēnesī.
