Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

“Krīzes pensijas” sola pārrēķināt jau nākamgad. Vai kārtējā mānīšanās? (15)

Foto - LETAFoto - LETA

“Kompromisa varianta kompromisa variants,” šādi deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) vērtēja vakar pieņemtos grozījumus Pensiju likumā par krīzes laika pensiju pārrēķināšanu.

Galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi paredz, ka krīzes laikā aprēķinātās pensijas tomēr tiks pārrēķinātas no 2016. gada, kā to vēlējās labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un pensionāri, nevis no 2017. gada, kā piedāvāja Finanšu ministrija un premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Tomēr pensionāri īsti nevar justies kā uzvarētāji, jo likumā nav iekļauti ne pārrēķināšanas nosacījumi, ne mehānisms. Tos rudenī noteikšot budžeta likumos, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Pēdējais palīgteikums šajā kontekstā ir ļoti nozīmīgs, jo ar tā palīdzību šo apņemšanos var padarīt par tukšu solījumu, ļaujot rudenī paziņot – budžeta iespējas ir izsmeltas un nekāda pārrēķināšana nav iespējama. Debatēs par šādu scenāriju brīdināja arī paši koalīcijas pārstāvji.

“Priekšlikums, ko kā uzvaru pensionāriem šobrīd pasniedz koalīcija, kur arī es esmu šīs koalīcijas daļa, faktiski ir tukša rieksta čaumala. (..) Tie cilvēki, kas saka, ka nākamgad varēs pārrēķināt pensijas, melo pensionāriem, jo jau šobrīd ir zināms, ka tādu iespēju šo pozīciju piepildīt nebūs!” brīdināja deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”). Viņa grozījumu autorus pielīdzināja ciniskiem Ziemassvētku vecīšiem, kas dāvanas vietā pensionāriem zem eglītes paliek glīti iesaiņotu tukšu kārbu.

Deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), kurš iepriekš bija solījis rīkot pensionāru masveida protestus, tagad no šīs ieceres atteicies. Tomēr Viņķeles atzīšanās par koalīcijas kārtējo “čuriku spēli” arī viņu darījusi bažīgu, tādēļ saskaņieši gatavos pieteikumu Sa­tversmes tiesai par krīzes laika pensionāru diskriminēšanu. Reiz jau viņi neveiksmīgi mēģināja šo valdības praksi apstrīdēt tiesā, tādēļ šoreiz par palīgu piesaistījuši deputātu un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (“NSL”).

“No Labklājības ministrijas piedāvājuma likumā galu galā palicis pavisam maz, bet pozitīvi vismaz, ka process ir izkustējies no sastinguma,” sprieda Siliņš. Viņš arī informēja, ka 30. jūnijā LPF valde tiksies ar premjeri un finanšu ministru, lai pārrunātu šā jautājumu tālāko virzību.

Šobrīd ir divas iespējas, kādā veidā nākamgad varētu pārrēķināt pensijas krīzes laika pensionāriem, kam tās tika nepamatoti apgraizītas. Viens variants paredz ar 2016. gadu pārskatīt visas mazās pensijas. Politiķiem gan vēl jāvienojas, kuras tiks uzskatītas par “mazajām”, jo izskanējuši dažādi varianti – zem 200 eiro vai zem 175 eiro.

Otrs variants būtu pārrēķināt pensijas pa gadiem. Labklājības ministrija iepriekš bija piedāvājusi šādu grafiku: 2010. gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt no 2016. gada janvāra; 2011. gadā piešķirtās pensijas – no 2017. gada; 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās pensijas – no 2018. gada janvāra. Manis aptaujāti deputāti šobrīd vairāk sliecas atbalstīt pirmo variantu.

Kā jau rakstīju, pensijas aprēķināšanā tiek piemērots apdrošināšanas iemaksu indekss. Tā sauktajos treknajos gados tas bija liels un ietekmēja pensiju pozitīvi. Taču krīzes laikā šis indekss strauji saruka un kļuva mazāks par viens. Tādēļ tā piemērošana uz mūžīgiem laikiem samazināja pensijas tiem cilvēkiem, kuri pensionējās krīzes laikā. Tādējādi cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem līdz pat 20% mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajām iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes.

Jaunais likums paredz noteikt zemāko indeksa slieksni “viens”. Tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados. Līdz ar to nākotnē šādas nesamērīgas atšķirības personām ar līdzīga apjoma sociālajām iemaksām netiks pieļautas. Bet diskusijas par jau piešķirto pensiju pārrēķināšanu, visticamāk, ar jaunu sparu atsāksies rudenī pirms budžeta apstiprināšanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Cik maz tādam pensionāram vajaga pasola un viņš notic Kapēc neko nedara ar lielajām sashēmotajām pensij;am sen iemaksāto dabūjuši atpakaļ un vēl turpina kāst no pensionāru fonda tos tūkstošus vai beidzot nepietiks Cik daudz pensionāri pirms un neilgi pēc pensijas nomirst ,kur paliek atraitņu pensijas ,jo arvienu pensiju ir tikai komunāliem maksājumiem ”””Ārstēt narkomānus un dzērājus nauda pietiek Kad latvietim pienāks tie laiki ko citas tautas tagad redz

  2. pieliks un 24 % IIN PAŅEMS
    un nosprāgsti bada nāvē

  3. atvelk no vecuma pensijas ik mēnesi par labu valstij
    paņem ik mēnesi no pensijas 21% PVN par pienu,sviestu, gaļu,maizi,siļķi,kartupeļiem u,c. ik pirkumu
    paņem no NABAGA 21% PVN medikamentiem, uztura bāgātinātājiem,zobu protēzēm,diagnostikas
    paņem 21% PVN atkritumu izveānu no cilvēka,īsu laika periodu. bija no dzīvokļa
    ūdensapgādi un kanalizāciju,elektroenerģiju
    plus papildus paņem elektroenerģijas ST sadales pakalpojumiem
    obligātā iepirkuma komponentes OIK

  4. Nodokļu likmes 2015

    Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
    Apraksts Normatīvais akts Likmes 2013.gadā Likmes 2014.gadā Likmes 2015.gadā
    Minimālā mēneša darba alga MK noteikumi Nr.665 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi 200 Ls 320 EUR 360 EUR
    Stundas tarifa likme 1,203 Ls 1,933 EUR 2,166 EUR
    Stundas tarifa likme pusaudžiem 1,375 Ls 2,209 EUR 2,477 EUR
    Stundas tarifa likme darbiniekiem, kas pakļauti riskam un kuriem darba laiks ir 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā 1,375 Ls 2,209 EUR 2,477 EUR
    Mēneša neapliekamais minimums MK noteikumi Nr.1210 Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai (MK noteikumi Nr.1210)
    45 Ls 75 EUR 75 EUR
    Mēneša neapliekamais minimums pensionāram Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 12.panta 5.daļa 165 Ls 235 EUR 235 EUR
    Atvieglojumi par apgādājamām personām mēnesī MK noteikumi Nr.1210 70 Ls; no 01.07.2013. 80 Ls 165 EUR 165 EUR
    Atvieglojumi I un II grupas invalīdam mēnesī MK noteikumi Nr.932 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem 108 Ls 154 EUR 154 EUR
    Atvieglojumi III grupas invalīdam mēnesī 84 Ls 120 EUR 120 EUR
    Atvieglojumi politiski represētai personai un nacionālās pretošanās kustības dalībniekam mēnesī 108 Ls 154 EUR 154 EUR

  5. cukurbiešu shēmotāji Atbildēt

    jaņem ik kadu miljonus no budžeta

  6. Vecuma pensijas minimālie apmēri

    Vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (64,03 eiro, invalīdiem kopš bērnības – 106,72 eiro), kuram piemērots koeficients:
    1) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem – 1,1;
    2) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem – 1,3;
    3) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 1,5;
    4) cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu – 1,7.
    Minimālo vecuma pensiju aprēķina, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu reizinot ar noteikto koeficientu. Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem
    70,43 eiro; invalīdam kopš bērnības – 117,39 eiro
    Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem
    83,24 eiro; invalīdam kopš bērnības – 138,74 eiro
    Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem
    No 31 gada līdz 40 gadiem – 96,05 eiro; invalīdam kopš bērnības – 160,08 eiro
    No 41 gada un vairāk – 108,85 eiro;
    invalīdam kopš bērnības – 181,42 eiro

  7. Jā , daudz pensionāru ,kuriem ir loti mazas pensijas! Bet tās vajadzēja nopelnīt, strādāt, maksāt nodokļus. Cik zinu – ļoti daudzi nemaksāja nodokļus/ jūrnieki/ un negribēja strādāt- dzēra. Ne visi, bet daļa ir! Es gribu tikai nogriezto pensijas daļu atgūt! Darba stāžs man 44 gadi un žēl, ka pensijā aiziešana iekrita krīzes gados. Es vairs neceru, ka kaut kas mainīsies- drīzāk atkal apmānīs!

    • nevajadzēja dedzināt un prihvatizēt Atbildēt

      visas rūpnīcas izzaga, kolhozu izzaga,sovhozus izzaga
      kolektivizācija izputināja,sociālismā razzotāju izspieda kā citronu un visi vienādi nabagi
      kapitālismā zagļi,shēmotāji bez kapitāla miljonāri sadzima

  8. Jāmaksā pa gadiem,bet ne mazās pensijas jāpalielina.Iznāk,kam mazāks darba stāžs tas saņems ātrāk pensijas pielikumu,bet kam lielāks darba stāžs,tas nomirs nesagaidījis pensijas paaugstinājumu…?!?Kad beidzot tiks godā celti cilvēki ,kam liels darba stāžs un godīgi maksāti nodokļi?Attopieties beidzot…..

  9. Ja vienkāršoti – tad jāatdot šķībi rēķinātais un pa gadiem – otrais variants. Mehāniskā mazo pensiju palielināšana aicinās NESTRĀDĀT, jo tāpat samaksās…

  10. Iesākumā bija vārds Atbildēt

    “Likums nosaka,ka Ministru Kabinets var regulēt koeficientu tikai inflācijas robežās. Citiem vārdiem,koeficients var tikai pieaugt,bet ne samazināties.”
    Skat.”Patvaļa un nelikumības Latvijas pensiju sistēmā”,Iļja Gerčikovs,nra.lv,25.maijs 2015.

  11. Rudenī,rudenī,ap miežu laiku!

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+