Latvijā
Sabiedrība

Pensionāri uz nabadzības sliekšņa 16

Ilustratīvs attēls. Foto – LETA

Ja divu pensionāru ģimene vai tie, kas dzīvo kopā ar bērniem, bez papildu ienākumiem vēl var savilkt galus kopā, vientuļie seniori, kas vecuma vai slimības dēļ nespēj strādāt un spiesti iztikt tikai no pensijas, ir neapskaužamā situācijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, nabadzības riskam Latvijā šobrīd pakļauti 72,8% cilvēki vecumā virs 65 gadiem, kuri dzīvo vieni.

Vidējā pensija nabadzības zonā

Pērn veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju, it īpaši vecuma grupā virs 65 gadiem, kurā šis skaits gada laikā audzis no 38,1% līdz 39,9%. Palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, audzis arī nabadzības riska slieksnis – 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro). Taču, kā liecina Labklājības ministrijas statistika par 2016. gadu, vecuma pensijas vidējais apmērs valstī bija tikai 296 eiro. No 463 270 vecuma pensijas saņēmējiem 7,2% tā nepārsniedza 150 eiro, 32% bija robežās no 150 līdz 250, bet 43% robežās no 250 līdz 350 eiro. Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs norāda, ka šis nabadzības riska slieksnis tiek rēķināts pēc Eiropas Savienības formulas un atkarīgs no vidējās algas valstī. “Tā gadā pieaug par 50 eiro, kamēr mazās pensijas tikai par 12 eiro. Tas nozīmē, ka nabadzības riskam pakļauto pensionāru skaits gadu no gada palielinās, jo algas aug daudz straujāk par pensijām,” viņš saka.

Daudzās valstīs nabadzības mazināšanai izmanto dažādus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, pabalstu sadali, bet to efektivitāti pārbauda, salīdzinot nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālo pabalstu pārskaitījumiem. Pēc “Eurostat” datiem, Rumānijā, Grieķijā, Latvijā, Polijā un Itālijā sociālo pabalstu ietekme bija zema, savukārt Īrijā, Somijā un Dānijā, kā arī Norvēģijā un Islandē pusei vai vairāk personu, kas bija pakļautas nabadzības riskam, sociālo pabalstu pārskaitījumi ļāva pacelties virs nabadzības sliekšņa. Piemēram, Īrijā vientuļajiem pensionāriem piešķir speciālu pabalstu.

Arī Lietuvā un Igaunijā šiem senioriem sniedz atbalstu no pamatbudžeta. Tas gan nav liels – Lietuvā 15 eiro mēnesī, Igaunijā – 155 eiro gadā. Piemēram, Luksemburgā pensionārs pēc laulātā nāves sāk saņemt palielinātu pensiju.

No pagājušā gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veica Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu, konstatējot, ka veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, it sevišķi sievietēm un tiem, kas vecāki par 75 gadiem. Atzinumā teikts, ka pamata pensiju līmenis Latvijā ir ļoti zems un nominālā izteiksmē nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadu. Organizācija norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā, kā arī ierosina samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai un ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem.

“Pirms nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā darba grupa pensiju jautājumos skatīja likumprojektu, kas ļautu pensionāram pēc laulātā nāves vienu gadu saņemt 50% no viņa pensijas, lai šajā laikā varētu sakārtot mantojuma lietas, samainīt dzīvokli pret mazāku platību un tamlīdzīgi. Ja tas tiks pieņemts, jau esošajiem vientuļajiem pensionāriem vēl ilgi nāksies gaidīt uz sava finansiālā stāvokļa uzlabošanos,” domā Jānis Felsbergs, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir ap 105 000 vientuļo pensionāru.

Vienots mazturīgā statuss

Uz dažādiem pašvaldību pabalstiem, atvieglojumiem un bezmaksas pakalpojumiem var cerēt tie vientuļie pensionāri, kas atbilst trūcīgās jeb maznodrošinātās personas statusam. Taču, ja trūcīgā statusam atbilstošais ienākumu līmenis ir vienots visā valstī – šobrīd tie ir 128 eiro, maznodrošinātajiem to nosaka pašvaldības, tādēļ to līmenis var atšķirties pat vairākas reizes. Tā, piemēram, Garkalnes novadā vientuļš, nestrādājošs vecuma pensijas saņēmējs atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 430 eiro, Rīgā – 400, Daugavpilī – 344, Saldū – 290, Jelgavā – 276, bet Valkas novadā – 175 eiro.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš stāsta, ka ministrija sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. “Šajā plānā iecerēts lielāks atbalsts trūcīgajiem pensionāriem, kuri dzīvo vieni. Taču šobrīd precīzus skaitļus vēl nav iespējams nosaukt, jo plāna projekts ir izstrādes stadijā, tāpēc var mainīties, kamēr tiks pieņemta galīgā redakcija. To paredzēts iesniegt valdībā šā gada pavasarī,” viņš saka.

Ministrija jau bija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018. – 2020. gadam, kas pērn pat tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas paredzēja no 2019. gada paaugstināt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 188 eiro līdzšinējo 128,06 eiro vietā, garantēto minimālo ienākumu līmeni līdz 94 – 49,80 eiro vietā, kā arī palielināt minimālo atbalstu pensijas vecumu sasniegušiem iedzīvotājiem, kuri nesaņem pensijas līdz 94 eiro. Savukārt ar 2020. gadu plānots noteikt valstī vienotu dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību un maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, iespējams, 282 eiro (agrāk bija runa par divkāršotu trūcīgās personas ienākuma līmeni), kas pensionāriem ar līdzīgiem ienākumiem varētu nodrošināt vienādas iespējas saņemt atbalstu. Jānis Felsbergs stāsta, ka šis plāns ir iestrēdzis un līdz šim brīdim nav pat izskatīts. Turklāt, nosakot tik zemu “latiņu” maznodrošinātā statusa iegūšanai, atbalsta saņēmēju skaits turīgajās pašvaldībās saruks, bet trūcīgajās – augs.

LA.lv