Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. novembris, 2013
Drukāt

Pieminekļi – garīgā mirdzumā
. Kā izraudzīties un kopt atceres zīmes?

Ernesta Vītiņa veidotā piemiņas zīme. Kapsētā zaigojoša stikla skulptūra, kas izturīga dažādos klimatiskajos apstākļos, ir estētiski maigs atmiņu pieskāriens.

Rudenī košāk uzplaukst atceres puķe – ieslīgstam arī domās par tuvajiem, kuri aizgājuši mūžībā. Viņu piemiņu mēdzam godināt, uzstādot pie kapiņa piemiņas plāksni, kādu skulpturālu veidojumu.  Kas būtu  jāzina, izraugoties šīs atceres zīmes un tās kopjot?

Akmeņus pieminekļiem piedāvā daudzas firmas, taču jābūt piesardzīgiem, jo tos ieved arī no Ķīnas, kur slīpē mākslīgā veidā – ķīmiski.

Līdz ar to tie izskatās uzkrītoši spīdīgi, taču pēc kādiem pieciem sešiem gadiem tie izbalēs – kļūs pelēcīgi. Tāpēc materiāla izvēlē būtu vajadzīgs speciālista padoms. Latvijā ir daudzi izcili akmeņkaļi, viņi galvenokārt strādā ar Somijas, Zviedrijas granītu, kas ir ļoti blīvs, kvalitatīvs, un laukakmeni, kas arī piemērots sakrālai kultūrai.

Tradicionālā risinājumā


Pirms pieminekļa uzstādīšanas jāizraugās tam piemērotākā vieta, lai mākslas darbs būtu saskaņā ar ieceri, ainavu, lai iegravēto tekstu vai portreta vaibstus pareizi atklātu krītošā gaisma. Tuvējā apkārtne jāpārlūko ar kritisku skatu. Ja tur aug biezi krūmi, tie jāizrauj ar visām saknēm, jāapzāģē koku zari, lai augsnei piekļūtu gaiss un saule. Pretējā gadījumā viss darbs būs veltīgs, jo ēnainā vietā kapa pieminekļus var pārklāt gan sūnas, gan rūsa. Plaukstot kokiem izdalās sula. Ja tā nokļūst uz pieminekļa, pie tās pielīp putekļi un sāk augt sūna, īpaši uz neapstrādātās virsmas.

Pieminekļus mēdz tīrīt reizi gadā. Sūnu var notīrīt mehāniski – noberžot vai mazgājot ar ”Skaidru” un dzeramās sodas maisījumu.

Daudzas kapsētas ar pieminekļiem ir kā mākslas tempļi, tostarp Pokrova kapsēta Rīgā, Mēness ielā 3. Tās 72 piemiņas zīmes iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Par Pokrova kapu sakoptību var pateikties arī tās pārvaldniekam Viktoram Smirnovam: – Atjaunojam vecos pieminekļus. Marmora un dolomīta plātnes pirms mazgāšanas kārtīgi jāsalaista, sākot no apakšas, lai akmens zemākās poras piepildītos ar ūdeni, pirms tajās ieplūst lejup tekošais netīrais ūdens, un pēc tam jānomazgā ar siltu ūdeni un ziepēm. Ja izdzisuši vecie uzraksti, tos iegravē no jauna vai arī iekrāso.

Metālā kaltajiem kapu pieminekļiem vispirms jānoņem rūsa un vecā krāsa. Taisnu malu un gludu virsmu tīrīšanai der parastā tērauda suka, stūriem un rievām var izmantot tērauda otu. Kalumu savienojuma vietas noteikti jāiztīra ar dzelzs zāģīti, jo augošā rūsas kārta izspiež kniedes un skavas. Lai izkustinātu ierūsējušas kniedes, tapas un slēdzenes, allaž palīdzējusi karsēšana ar lodlampu. Kad priekšdarbi paveikti, kalums jānoklāj ar rūsas pārveidotāju, tad jānogruntē un jānokrāso. Var izmantot arī automašīnu korozijas novēršanai domātos līdzekļus.

Neparasti, bet efektīvi


Netradicionālas kapu skulptūras no stikla, kas veidotas īpašā tehnikā, piedāvā talantīgais dizainers Ernests Vītiņš (www.@glasstone.eu). Tās nostiprina uz ļoti cieta materiāla, lai izturētu stikla smagumu. Uzrakstus iekaļ pamatnē vai iegravē stiklā.

Ernests Vītiņš: – Visbiežāk man jautā, cik izturīgas ir šādas skulptūras un kas ar tām notiek ziemā? Esmu absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas katedru un ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tieši maģistrantūras laikā padziļināti pētīju iespējas veidot monumentālas stikla skulptūras, kas paredzētas ārtelpām. Viens no pateicīgākajiem tehniskajiem paņēmieniem – krāvums. Tam izmanto speciālu līmi, uz kuru laikapstākļi neatstāj ietekmi ne ziemā, ne vasarā, tā arī ir mitruma droša. Šīs skulptūras ir daļēji caurspīdīgas, tās lieliski iekļaujas teju katrā vidē, kur tās novietotas, jo daļējā transparence gluži vai uzņem visu apkārtējās vides krāsu gammu, tomēr delikāti tiek saglabāts katrai skulptūrai raksturīgais mirdzums, kas seko līdzi dienas mainīgajam apgaismojumam. Saules stariem spīdot caur zariem, šis dzīvīgais mirdzums ir īpaši interesants. Visas manis radītās stikla skulptūras ir roku darbs, un, īpaši apstrādājot katru loksni, tiek panākts, ka katrs no šiem objektiem iegūst savu unikālu rakstu.

Šādām skulptūrām ir panākts maigs mirdzums, kas, tēlaini izsakoties, rada sajūtu, ka pats objekts iemieso dzīvu dvēseli. Tehnoloģiski šāda pieminekļa uzstādīšana un uzturēšana būtiski neatšķiras no klasiska kapakmens.

– Salīdzinot ar izmēra ziņā līdzīgiem pieminekļiem, kas izgatavoti no akmens, veidojas interesanta tendence: mazs piemineklis stiklā būs līdzīgā cenā vai pat dārgāks, bet, pieaugot izmēram, šī tendence izlīdzinās. Veidojot skulpturālu risinājumu, kas apmēros jau pārsniedz metru augstumā, cena par stikla skulptūru būs mazāka par alternatīvu akmenī.

Piedāvāju cilvēkiem iespēju izvēlēties skulpturālus risinājumus sakrālajai videi, kas nebūtu smagnēji un tumši, bet gan radītu gaišuma un viegluma sajūtu. Lai šī skulptūra atbilstu teicienam ”gaišā piemiņā”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+