Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. septembris, 2013
Drukāt

Pirāti, anarhisti un “kalnieši” jeb dīvainākās partijas Vācijā

LETALETA

Lai gan visi atzīst, ka šī gada priekšvēlēšanu kampaņa pirms svētdien gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, bijusi neierasti garlaicīga, par tās atdzīvināšanu gādājusi virkne ekstravagantu sīkpartiju.

 

Zemāk sniedzam ieskatu atsevišķu dīvaināko partiju piedāvātajās “alternatīvās” tradicionālajai politikai.  

VĀCIJAS ANARHISTU POGO PARTIJA (APPD)

APPD 1981.gadā Hannoverē izveidoja panku grupa un tās nosaukumā ietverts panku īpašais dejas stils pogo, kuru saskaņā ar kustības leģendu esot izdomājis vēlākais grupas “Sex Pistols” dalībnieks Sids Višess. Partija nāca klajā ar manifestu, piedāvājot Vācijai radikālas pārmaiņas.

Partija iestājas par tiesībām iztikt bez darba, saņemot pilnu algu, par Vācijas sadalīšanu daudzas mazās valstiņās un par pilnīgu sabiedrības pārveidošanu, lai ļaudis paglābtu no “slimības izraisošā civilizējošā spiediena”.

Starp pogo-anarhistu vispretrunīgāk vērtētajām idejām ir īpašu “vardarbībai atvēlētu parku” izveidošana, kuros tiktu ļauts brīvi rīkoties “noziedzniekiem, nacistiem, izvarotājiem un psihopātiem”.

Uz APPD plakātiem bieži redzami pērtiķi, kas simbolizē partijas sludināto cilvēces “nevajadzību”. APPD uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu atgriezties “pirmatnējā stāvoklī”, atsakoties no tādiem mūsdienu sabiedrības izdomājumiem kā sociālie mediji, piespiedu izglītība un policija.

APPD, parodējot galēji labējos, iestājas par Vācijas “sākotnējo robežu atjaunošanu”, ar to domājot stāvokli uz 1237.gadu jeb Svēto Romas impēriju.

PARTIJA

Partija darbam, likuma varai, dzīvnieku aizsardzībai, elites progresam un vietējās demokrātijas iniciatīvai, kas plašāk pazīstama vienkārši kā “Die PARTEI” (“Partija”), dibināta 2004.gadā. Tā ir satīriskā žurnāla “Titanic” redaktora Martina Zonneborna un viņa kolēģu gara bērns, un partijas programma patiesībā ir tikai joks.

Starp “Partijas” programmā iekļautajām prasībām ir sienas celšana ap Vāciju, lai to pasargātu no globalizācijas, uzņēmumu vadītāju algu griesti, kas darbinieku algas pārsniegtu ne vairāk kā 25 000 reižu, aizliegums vienā vakarā dzert vairākos krogos pēc kārtas un zinātnieku komisijas izveide, lai Vācijas nodokļu sistēmu sakrustotu ar stīgu teoriju, tādējādi padarot to vēl sarežģītāku.

“Partija” vēlas ieviest arī sliņķu kvotu (Faulenquote) valdībā, tādējādi izsmejot Vācijā nerimstošās diskusijas par kvotām sievietēm (Frauenquote).

Nesen “Partija” piesaistīja sev uzmanību, rīkojot protestus pret tūristu ielaišanu valstī, tādējādi ironizējot par galēji labējo aicinājumiem apturēt imigrāciju.

PIRĀTU PARTIJA

Lai gan Pirātu partija jau ieguvusi Berlīnē visai stabilas pozīcijas, ļaudīm no malas tās idejas joprojām šķiet visai dīvainas. Bernta Šlēmera vadītā partija ir tāda paša nosaukuma starptautiskās kustības filiāle, un tā pamatā aizstāv interneta brīvību.

“Pirāti” parasti tiek uzskatīti par tā dēvēto viena jautājuma partiju, jo tās programmā galvenā vērība pievērsta “digitālās sabiedrības” jautājumiem – informācijas apmaiņas brīvībai, anonimitātei un datu aizsardzībai tīmeklī.

Taču pēdējā laikā partija savā programmā iekļāvusi arī plašākas liberāli-progresīvas sociālās idejas, piemēram, iestājāties par baznīcas nošķiršanu no valsts un par Vācijas narkotiku apkarošanas likumu pārskatīšanu.

“Pirāti” ievērību izpelnījušies ar plašo interneta lietošanu savas politiskās programmas izstrādē. Partijas diskusiju vietnē jebkurš lietotājs var ierosināt kādu savu ideju, un gadījumā, ja to atbalsta vismaz desmit procenti pārējo lietotāju, partija biedri balso par šīs idejas iekļaušanu programmā.

Tomēr lielākā daļa “pirātu” iniciatīvu, piemēram, bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana, tiek kritizēta kā populistiskas, neskaidras un nereālistiskas.

“NEIN!”

Jensa Martineka dibināto partiju “Nein!” (“Nē!”) vislabāk raksturo tās nosaukums. Partija pilnībā noraida pašreizējo valsts iekārtu un visas tradicionālās politiskās partijas. Viņu vienīgā prasība ir dot vēlētājiem tiesības balsot “negatīvi”, piedāvājot biļetenos izvēli “pret visiem”.

“Nein!” biedri ir pārliecināti, ka tādējādi vēlētāji iegūtu iespēju skaidri paust savu attieksmi pret politiķiem. Tomēr, kā šādu iespēju varētu iekļaut Vācijas vēlēšanu sistēmā, viņi paskaidrot īsti nespēj.

Lai gan, būdama margināla viena jautājuma sīkpartija, “Nein!” nevar cerēt uz nekādiem reāliem panākumiem, ņemot vērā arvien pieaugošos antipolitiskos noskaņojumus, varētu atrasties vācieši, kas savu neapmierinātību ar tradicionālajām partijām gribētu izrādīt, balsojot par tiem, kuri saka “Nē!”

KALNU PARTIJA/PĀRPARTIJA

Tomēr, iespējams, visneparastākā ir Haukes Stīves izveidotā Kalna partija jeb Pārpartija (Bergpartei/Überpartei), kas plašāk pazīstama vienkārši kā “B”. Partija izveidojusies, apvienojoties divām Berlīnē bāzētām reģionālajām partijām, un pārstāv vairāku berlīniešu kopienu, īpaši skvoteru, politiskās tradīcijas.

“B” savu vietu politiskajā spektrā identificē kaut kur starp ekoanarhistiem un Dadu – pagājušā gadsimta māksliniecisko un sociālo kustību, kas sludināja absolūtu individuālismu un atteicās sekot jebkādām pieņemtajām normām un ideāliem.

Galveno uzmanību partija pievērš dažādām vides aizsardzības iniciatīvām. Tā, piemēram, aktīvi propagandē braukšanu ar velosipēdu.

Vienlaikus “B” iestājas par pilnīgu mūsdienu civilizācijas likvidēšanu, vēlas ekonomikas bankrotu, jo “nabadzība mūs tuvina”, un gatavojas Aizsardzības ministriju pārveidot par “Dalīšanās ministriju”.

Taču visplašāk Stīves partija pazīstama ar Berlīnē regulāri rīkotajām dārzeņu kaujām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+