Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Eksperti atbild lasītājam, cik cieši jāstāda baltalksnis koksnes ieguvei (1)

Alnus_glutinosa_baltalksnis

Baltalksnis

“Cik cieši jāstāda baltalksnis koksnes ieguvei?” vēstulē jautāja VIESTURS.

Palielinoties koksnes pieprasījumam, galvenokārt enerģētikā, kā arī attīstoties meža materiālu pārstrādes tehnoloģijām, pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš līdz šim pienācīgi nenovērtētā baltalkšņa izmantošanas iespējām.

– Baltalksnis ir samērā ātraudzīgs, ciršanas vecumu sasniedz jau 20–30 gados. Ja kokus audzē malkas ieguvei, pilnīgi pietiek ar 10–15 gadiem. Tomēr baltalksnis nav pirmā lieluma koks, tas nesasniedz tādas dimensijas kā, piemēram, priede vai egle. Visproduktīvākās baltalkšņu audzes veidojas Zemgales reģionā, auglīgās māla un smilšmāla vai mālsmilts augsnēs. Ilgāk par 30 gadiem šo koku sugu audzēt nav vērts, jo vēlāk pieaugums strauji samazinās, tos bojā trupes, kas samazina koksnes vērtību, – skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Arnis Gailis un piebilst: – Kas nes vairāk ieņēmumu – trīs baltalkšņu aprites vai viena egļu aprite –, pagaidām vēl pāragri spriest…

Baltalkšņa audzes aizņem vairāk nekā 300 000 ha no Latvijas mežu kopplatības; stādījumi palielinās galvenokārt neapsaimniekotās privāto īpašnieku lauksaimniecības zemēs. Salīdzinot ar citiem kokiem, baltalkšņa galvenais ieguvums ir ātraudzība, kas dod iespēju saražot daudz koksnes īsā apritē. Tomēr baltalksnis nekad nesasniedz tādu augstumu kā, piemēram, hibrīdā apse. To cērtot 25 gadu vecumā, var iegūt vismaz divreiz vairāk stumbra koksnes nekā baltalk­snim tajā pašā vecumā.

Baltalksnis ir noderīga apmežošanas suga, jo tas simbiozē ar gumiņbaktērijām spēj piesaistīt atmosfēras slāpekli. Ja šo sugu vēlas ieaudzēt nerentablās lauksaimniecības zemēs, būs līdzīgi stādīšanas un kopšanas izdevumi kā citām lapu koku sugām. Baltalkšņu cirsmās atjaunošanās ar sakņu atvasēm notiek intensīvi (līdzīgi kā apsēm), nereti to ir 100–150 tūkstošu 1 ha, tādējādi pilnībā var ietaupīt līdzekļus meža atjaunošanai. Turklāt audzes ļoti reti bojā meža dzīvnieki, tāpēc stādījumi nav jāiežogo vai jāaizsargā ar repelentiem. Baltalksnis dabiski atjaunojas vēra, damakšņa, gāršas, platlapju āreņa un citu meža augšanas apstākļu izcirtumos.

Kokapstrādes uzņēmumi baltalkšņa koksni izmanto taras, apdares materiālu un citu izstrādājumu ražošanā.

Nekoptā lauksaimniecības zemē baltalksni stāda 1000–1500 gabalu hektārā. Šāds blīvums nodrošina pietiekamu skaitu turpmākajā audzēšanas laikā, pat ja daļa iestādīto kociņu iet bojā. Enerģētiskās koksnes ražošanai hektārā var būt pat 2500–3000 koku, tos iesaka audzēt arī mistrojumā ar citām koku sugām, piemēram, papelēm. Meža zemēs hektārā parasti stāda 2000 baltalkšņu. Iepriekš pasūtot, viengadīgus baltalkšņa un papeļu ietvarstādus var iegādāties zemnieku saimniecībā “Dārznieki” Strenču novada Jērcēnu pagastā; cena pēc vienošanās.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas speciāliste Iveta Vaite informē, ka lauku attīstības programmas atbalsta pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” apakšpasākumā “Meža ieaudzēšana” ir noteikts, ka atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par:

• īscirtmeta atvasājiem (pie tiem pieder apse, kārkls, baltalksnis) un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskām plantācijām saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu;

• plantāciju meža ieaudzēšanu, kurā koku skaits vienā hektārā ir mazāks par minimālo šķērslaukumu, kāds paredzēts normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā.

Apakšpasākuma ietvaros tiek atbalstīta mistraudžu veidošana. Par meža ieaudzēšanu var saņemt 1085 eiro/ha un ierīkotās mež­audzes kopšanu – 204 eiro/ha lielu atbalstu.

Atbilstīgi normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, kā arī plantāciju mežiem pretendentam darbības jāsaskaņo ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem. Viens pretendents plānošanas periodā var saņemt atbalstu ne vairāk kā 10 hektāru platībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Attēlā melnalksnis

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+