Polijā atrasta Pirmā pasaules kara gūstekņu nometne 0

Pielietojot zemes reljefa lāzerskanēšanu no lidmašīnas, poļu arheologiem izdevies atrast vietu, kur Pirmā pasaules kara gados Pomerānijā atradās vācu Haiderodes (poļu variantā Čerskas) karagūstekņu nometne, vēsta Polijas ziņu aģentūra PAP.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
“Es pat nespēju iedomāties, ka pieaugušai sievietei var kaut ko tādu teikt” – sieviete vilcienā piedzīvojusi nepatīkamu izturēšanos no diviem pusaudžiem
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 20
Lasīt citas ziņas

Haiderodes nometnē pastāvēšanas laikā no 1914. līdz 1918. gadam uzturējās ap 50 tūkstoši gūstā kritušo Krievijas impērijas kareivju. Jādomā, viņu vidū netrūka latviešu, kuri bija spiesti padoties pēc tam, kad vācieši 1915. gada sākumā Austrumprūsijā un Polijā sakāva divas Krievijas armijas.

Pēc vēsturnieku ziņām cīņās Austrumprūsijā piedalījies lielāks skaits latviešu virsnieku un vairāki desmit tūkstoši latviešu kareivju. Haiderodes nometnē gūstekņi, no kuriem daudzi bija ievainoti, dzīvoja pašu celtās zemnīcās un zem klajas debess. Laikabiedru atmiņās apgalvots, ka tur turēti arī vācbaltieši, kas dienēja cara armijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecīgā Pomerānijas daļa līdz 1920. gadam atradās Vācijas teritorijā. Mūsdienās Čerska ir Polijas ziemeļu Pomožes vojevodistē. Bijusī nometnes teritorija pārklājusies ar mežu un līdz šim nebija dabā nosakāma. Toties tās apkaimi ļoti iecienījuši ar metāla detektoriem apgādājušies mantrači. Poļu arheologs Davids Kobjalka no Ādama Mickēviča universitātes Poznaņā atzinis, ka Pirmā pasaules kara gūstekņu nometnes poļu arheologiem līdz šim ir bijušas “terra incognita”.

Lāzerskanēšana ļāvusi noteikt nometnes ziemeļdaļu, kurā konstatētas 26 zemnīcu vietas. Katra zemnīca bijusi ap 40 m gara un 8 – 9 metru plata. Netālu konstatētas vēl 22 zemnīcu vietas, bet nometnes dienviddaļā 51 mazāku izmēru zemnīcas. Kaut arī tā laika vācu propagandas pastkartēs Haiderodes nometne attēlota ar barakām, patiesībā tās pārsvarā izmantoja tikai nometnes administrācija. “Saskaņā ar nedaudzajām saglabātajām ziņām, dzīves apstākļi nometnē un zemnīcā bija nepanesami. Tur vienmēr bija dubļi un ūdens. Tomēr mums izdevās konstatēt drenāžas sistēmu nometnes dienvidu daļas stūrī,” norādīja Kobjalka.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.