Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. septembris, 2016
Drukāt

Krievija neatkāpjas no idejas par otru gāzes vadu (3)

Foto - Mihail Mecel/TASS/LETAFoto - Mihail Mecel/TASS/LETA

"Nord Stream AG" valdes priekšsēdētājs Gerhards Šrēders (no kreisās) jūnijā tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju apvienības prezidentu Aleksandru Šokinu Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā.

“Lēmums ir pieņemts – mēs negaidīsim,” tā paziņojusi Krievijas gāzes giganta “Gazprom” vadība par spīti pēdējo nedēļu pēkšņajiem notikumiem. Tas attiecas uz jauno gāzes līnijas “Nord Stream 2” attīstību, ko Krievija plāno kā vērienīgu projektu, bet par kuru ļoti kritiski izsakās vairākas Eiropas valstis un arī drošības eksperti.

No projekta augustā atteikušās piecas Eiropas kompānijas, tādējādi reaģējot uz Polijas sacelto trauksmi. Taču tas nenozīmē, ka idejai būs pielikts punkts. “Jauns, vēl neredzēti jaudīgs ierocis Maskavas rokās,” tā norāda analītiķi, sakot, ka “Nord Stream 2” koncentrēs teju visu Krievijas enerģijas apjomu uz Eiropu vienā milzu avotā un līdz ar to atbrīvos Maskavas rokas vēl lielākai ietekmei un manipulācijām ar tām valstīm, kuru enerģijas dzīvību arvien baro Krievijas resursi.

 

Brīdinājums jau agrāk

Patlaban Krieviju un Eiropas Savienību jeb precīzāk – Krieviju un Vāciju savieno gāzes vads “Nord Stream”, kurā aktīvas ir divas paralēlas cauruļvadu līnijas. Pirmā darbu sāka 2011. gadā, bet otru atklāja gadu vēlāk. Šī ir garākā gāzes līnija pasaulē, kas būvēta jūrā, tā stiepjas 1222 kilometru garumā.

Kad projekts tapa, to asi kritizēja gan daudzas ES dalībvalstis, gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan citur ES institūcijās, norādot, ka Krievija un Vācija rada vēl vienu iespēju milzu monopolam un jaunu pavadu, ar kuru Maskavai regulēt un ietekmēt Eiropas Savienību. Toreizējais Polijas aizsardzības ministrs un labi zināmais Krievijas politikas pretinieks Radoslavs Sikorskis to nosauca par jauno Molotova–Ribentropa paktu. Arī Ziemeļvalstu politikas un drošības pētniecības institūti brīdināja, ka projekta veidošana ir ļoti necaurspīdīga un tas rada bažas par tā ietekmi uz reģiona drošību, ņemot vērā Krievijas nostāju pret ES jaunajām dalībvalstīm, īpaši no bijušā PSRS bloka un savienību kopumā. Taču “Nord Stream” darbojas.

 

Kompānijas “pamet kuģi”

Taču Krievijas ambīcijas ar vienu gāzes līniju līdz Vācijai nav aprobežojušās, un Maskava paziņojusi, ka būvēs otru – “Nord Stream 2”, kas jaudas ziņā krietni pārspētu iepriekšējo un arī šķērsotu Baltijas jūru, savienojot Ziemeļkrieviju un Vāciju. Eksperti to jau raksturojuši kā vēl būtiskāku manipulāciju ieroci Krievijas rokās, jo gāzes vadā paredzēts koncentrēt vēl lielāku enerģijas apjomu. Jaunā līnija būtu spējīga piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā un sāktu darboties jau pavisam drīz – 2019. gadā.

Par to trauksmi cēlis Polijas Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības birojs, norādot, ka šis projekts pārkāps monopola ierobežošanas nosacījumus un liks šķēršļus godīgai konkurencei. Polija pati nav projektā iesaistītā valsts un vadu nav plānots būvēt tās teritorijā, taču tās bažas ir iztrūcinājušas piecas lielas kompānijas, kas sākotnēji bija piekritušas piedalīties jaunajā “Nord Stream 2” projektā, bet tagad ir paziņojušas, ka no tā aiziet, jo šobrīd aktīvi strādā Polijā. Tās ir Austrijas “OMV”, Francijas “Engie”, Vācijas “Uniper” un “Wintershall”, kā arī britu un nīderlandiešu kopuzņēmums “Shell”. Iepriekš bija plānots, ka Rietumu kompānijas segs aptuveni trešo daļu no visa projekta izmaksām, tādēļ tagad “Nord Stream 2” nākotne ir neskaidra.

Tiesa, Krievijas puse ir norādījusi, ka viss tik un tā turpināsies un ka tas tagad ir rietumnieku pašu ziņā izlemt, ko darīt tālāk. Tiesa, “Gazprom” tagad vienam pašam ir jāspēj atrast astoņus miljardus eiro, ko ieguldīt vērienīgajā projektā. Kopumā Krievijas gāzes monopolista ambīcijām šis ir visai neizdevīgs laiks, jo ES un ASV noteiktās sankcijas, kas skar arī enerģētikas jomu, padara Krievijas uzņēmumus mazāk pievilcīgus arī ārvalstu kreditoru acīs. “Gazprom” tirgus vērtība pēdējos gados ir sarukusi no 350 miljardiem ASV dolāru līdz 50 miljardiem ASV dolāru gan enerģijas cenu, gan nepārdomātās vadības dēļ.

Jāpiebilst, ka par “Nord Stream 2” projektu savs vārds būs sakāms arī Dānijas, Somijas un Zviedrijas nacionālajiem regulatoriem, jo paredzēts, ka gāzes vads šķērsos šo valstu jūras teritoriju.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka “Nord Stream 2” projekta gan jūras, gan sauszemes daļas pakļausies ES tiesību aktiem, kas paredz, ka viena un tā pati kompānija nedrīkst gāzi iegūt, piegādāt un arī izplatīt, tādēļ tai ir jāļauj transporta ceļus īstenot citiem uzņēmumiem. To nosaka tā sauktā ES “Trešā enerģētikas pakete”, kuru Brisele izveidojusi, lai cīnītos pret monopola situāciju enerģētikas nozarē, un “Gazprom” jau iepriekš kritizējis šo normu kā īpaši radītu, lai vērstos pret Krieviju.

Pateicoties jaunajiem ES noteikumiem, tālāku attīstību nepiedzīvoja Krievijas iecerētā gāzes līnija “South Stream”. Projekts paredzēja, ka gāzi no Krievijas pa Melno jūru transportēs uz Bulgāriju un cauri Serbijai uz Ungāriju, Slovēniju un tālāk uz Austriju. Brisele ilgstoši šim projektam pretojās, norādot, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem un ir konkurents “Nabucco” gāzes vada projektam, kas piegādātu enerģiju no Turcijas un mazinātu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas resursiem. Viena no projekta stratēģiskākajām valstīm Bulgārija apturēja visus darbus pie gāzesvada būvniecības savā teritorijā, paziņojot, ka projekts neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet Krievija pavēstīja, ka darbu tajā aptur, ņemot vērā Bulgārijas nostāju.

 

Tuvināsies Turcijai

Rietumu mediji, kas seko līdzi “Nord Stream 2” attīstībai, raksta, ka tagad Krievija, visticamāk, zaudējusi spēku šajā projektā, noslieksies Turcijas virzienā, stiprinot enerģijas līnijas šeit. Kopš Maskava un Ankara ir radušas izlīgumu pēc tam, kad Turcijas militāristi notrieca tās teritorijā no Sīrijas ielidojušu krievu kara lidmašīnu, abas puses arvien vairāk satuvinās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir arī ticies ar Turcijas kolēģi Redžepu Tajipu Erdoganu un pārrunājuši arī ciešāku enerģētisko sadarbību starp “Gazprom” un Turcijas “Botas Petroleum”, kas konflikta dēļ ilgāku laiku bija atslābušas, taču arī šeit analītiķi norāda, ka Krievijas un Turcijas saiknes joprojām nav vērtējamas kā stabili stipras, ņemot vērā arī abu valstu visai pretējos uzskatus par varas maiņu kara pārņemtajā Turcijas kaimiņienē Sīrijā.

 

Viedokļi

Eiropas Parlamenta Enerģētikas komitejas deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”): “Šis gadījums parāda, ka ar ļoti koncentrētu politisku spiedienu var panākt konkrētu rezultātu tādā ļoti ierobežotā segmentā kā gāzes tirgus. Visi tirgus spēlētāji saprot, ka bez politiskā atbalsta projektu īstenot ir ļoti grūti. Līdzīgi bija ar “Mistral” karakuģiem, ko Francija vēlējās pārdot Krievijai, bet galu galā tas nenotika. Par spīti tam, vai kādam patīk vai nepatīk Krievija, šim lēmumam ir daudz plašāks rāmējums, proti, ka nedrīkst nedz kropļot tirgu, nedz ierobežot konkurenci.”

Bijušais Dānijas ārlietu ministrs ­Martins Lidegārds: “Ziemeļvalstīm vajadzētu atbalstīt kopēju ES lēmumu par Krievijas “Nord Stream 2” projektu. Tas šķērsos Dānijas jūras teritoriju, un līdz ar to tam vajadzēs Kopenhāgenas piekrišanu. Ja Dānija sacīs “jā”, tā apbēdinās Poliju, ja Dānija sacīs “nē” – priecīga nebūs Vācija.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nevajadzētu baidīties no “krievu trubas”, tā varētu palielināt konkurenci, bet Eiropas vastīs radīt normālus apstākļus alternatīvās – saules enerģijas izmantošanai. Uzsādot saules kolektorus uz savas mājas jumta dabasgāzes patēriņu samazināju vidēji par 40%. Sešu gadu laikā mani ieguldītie pāris tūkstoši latu sen atmaksājušies.

  2. vai vai vai kāds melu raksts pasutits Atbildēt

    sāksim ar
    ======================
    No projekta augustā atteikušās piecas Eiropas kompānijas, tādējādi reaģējot uz Polijas sacelto trauksmi.
    =====================
    kompānijas no projekta neatteicās, vienkārši polija pakļaujoties asv spiedienam viņus piespieda izstāties jo viņi ir ari polijai gāzes piegādātāji un noslēgtie līgumi ļauj polijai viņus netieši ietekmēt. bet kompēnijas jau ir atradušas veidu kā piedalities gāzes vada būvniecibā netieši, un gazpromam nav problēmu , tas var svabadi ari viens pats uzbuvet gāzesvadu.
    tāpat tie “eksperti”kas par drošibu “satraucas”tieši tāpat pirms tam brēca un kas? tāpec gāzesvads nestrādā? amerikai vienkārši nav kur likt savu dārgo slānekļa gāzi kuras ieguvei tika izteretas milzu summas kad dabasgāzes cenas kāpa grieztos un tā bija adekvāta alternatīva. tagad kad gāzes cena nokritusies slānekļa gāze ir nesamerigi dārga. un protams ka pateretājs ari eiropa grib lētu un labu krievu gāzi neviss dārgu un sliktas kvalitātes amišu.
    ja par atkaribu no kremļa gāzes, tad eiropā šķidrinātās gāzes termināļu jaudas 6!!!!!! reizes pārsniedz ieropas vajadzibas. nepieciešamibas gadijumā pievest sašķidrināto gāzi nav problēmas. problēma ir faktā ka tas ir dārgi un tādas nepieciešamibas nav. tāpec jau lec no biksēm laukā un kritizē. jūs ar brēktu ja butu uztaisijis kautko dārgu un smuku, bet neviens no jums nepirktu jo ir lētāki piedāvājumi. un ar nomelnošanu un meliem vien nez vai iadosies piespiest pirkt to dārgo ”struntu

  3. Raksts prieks mudakiem. Tā laikam domā autors. Tik ir tā, ka ja Vācijai tāds projekts nebūtu vajadzīgs nekas arī nenotiktu.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+