Kultūra
Mūzika

Porgās dejot lambetvoku. Daži svarīgi ar ballēm saistīti pusaizmirsti jēdzieni 16

Pirms doties uz Simtgades zaļumballi, vērts atcerēties dažus svarīgus ar ballēm saistītus, bet, iespējams, mūsdienās pusaizmirstus jēdzienus.

* Aplausu deja – tā var notikt tādos deju pasākumos, kur visi apmeklētāji ir savstarpēji pazīstami. No uzaicināšanas aplaudējot atteikties ir nepieklājīgi. Aplausu dejas, plaudēšana balles placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot vēl un vēlreiz kādu iemīļotu dziesmu vai deju.

* Aprunāšana – ballēs raksturīga darbība, aprunā pārus, viņu izskatu, apgērbu, dejas prasmi. Agrāk zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās un saskatīšanās vietām. Romantiskas bija ne tikai pastaigas muzikantu paužu laikā, notika arī kopīga saullēkta sagaidīšana un pavadīšana mājās. Nereti pēc balles tika rakstītas un sūtītas mīlestības vēstules un galu galā – rīkotas kāzas.

* Bobrene – žokejcepure ar īsu širmīti, ballēs valkājuši pašpuikas. Nosaukums radies no krievu futbola vārtsarga Vsevoloda Bobrova uzvārda. Bob­renēm bija divu tipu diegi – tumši brūni un bēšīgi.

* Brāļi Laivinieki – 20. gs. 30. gadu ballēs populārs duets, ko veidoja Fricis Kuģis (1900 – 1962) un Kārlis Grūbe-Bedriņš (1881 – 1959). Nosaukums radies no Laivinieku ielas Liepājā, kurā abi dzīvoja. Brāļi Laivinieki 20. gadsimta 20., 30. gados ierakstījuši vairākas skaņuplates, dziesma “Pūpēdītis” izdota pat 300 000 eksemplāru tirāžā.

* Bufete – ēdienu, dzērienu piedāvāšanas veids ne vien viesnīcās, bet arī dabā izbraukumos. Bufetē nopērkami dažādi atspirdzinājumi – desiņas, sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, protams, arī alkohols. Ēdieni un dzērieni izvietoti uz gariem galdiem vai letēm, kur tie ir brīvi pieejami.

* Dāmu deja – ja dāma uzlūdza dejot, tad agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu vismaz uz vienu vai, vēlams, divām dejām.

* Dejošana ciešā augumu kontaktā – to nosaka dāma, parādot savu piekrišanu vai pretestību. Ja viņa pretojas, nedariet to! Bieži cieša dejošana var būt arī nevainīga, sniedzoša daudz jautrības, tikai pārliecinieties, ka viss ir kārtībā!

* Dzenis Ilmārs (1931) – šlāgermūzikas un kantri mūzikas dziedātājs. 1961. gadā sāka darboties ASV latviešu grupā “Čikāgas piecīši”, kur bija solists. 1972. gadā Dzenis pameta “Čikāgas piecīšus” un sāka solokarjeru, kuras laikā izlaida 12 dziesmu albumus. Tautā iecienītas viņa dziesmas “Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums…”, “Kā pa miglu mana dzīve iet!”, “Vēl tu rozes plūc” u. c., daudzas reizes uzstājies Latvijā.

* Fokstrots jeb šīberis – viena no populārākajām 20. gs. vidus dejām, Amerikas izcelsmes pāru balles deja, kuras pamatā ir gājiena solis.

* Misiņgrauzēji, taurnieki, ballīšu brigādes – pūtēju orķestri, kuri spēlēja zaļumballēs, visbiežāk skanēja ragu mūzika, šlāgera ritmi.

* Porgas – kurpes ar sprādzi un biezu rievotu kaučuka zoli. Stilīgi uz balli bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk puiši zīmējās ar porgām un šaurām, šaurām biksēm, tad kļošenēm un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, bītlenes u. c. Meitenes uz balli agrāk vienmēr nākušas kleitās vai svārkos.

* Polka – strauja deja 2/4 taktsmērā ar daudziem pagriezieniem un akcentu uz katras takts pirmo sitienu.

* Prāģeri – vietējie vai ceļojošie tautas muzikanti, zaļumballēs spēlēja garmoškas, ermoņikas, cītaras, bandžo un citus mūzikas instrumentus.

* Rozenštrauhs Eduards (1918 – 1992) – komponists, dziedātājs. Viņa mūzikas izlases albums “Rozenštrauha dziesmas” izdots 1993. gadā. Tautā iecienītākā dziesma “Zilais lakatiņš”, populāras arī “Vecās likteņdzirnas”, “Vecpiebalgas ūdensrozes” u. c.

* Stroks Oskars (1893–1975) – komponists un pianists. Izcils melodists, jau savas dzīves laikā dēvēts par “tango karali”. Sacerējis vairāk nekā 300 kompozīciju, galvenokārt deju mūziku: tango, fokstrotu, polku, valsi.

* Šīberēšana – Pirmā pasaules kara laikā Eiropu bija pārņēmis nēģeru deju atdarināšanas vilnis, parādījās onsteps (deja ātrā marša tempā), kam sekoja fokstrots (no sākuma to dejoja lēni, reinlendera taktī). “Schieber” vāciski nozīmē “stūmējs, grūdējs”, un tādēļ deja arī saucas “šīberēšana” – jo tur nedaudz bīdās tikai uz priekšu.

* Termosa vakari – interesants periods no 1985. līdz 1987. gadam, kad pie varas bija Mihails Gorbačovs un PSRS tika ieviests “pussausais” likums. Termosos slēpa alkoholu, ballēs bija pilni galdi ar termosiem, no tiem tik ielēja kafijas krūzītēs.

* Uzaicinājuma noraidīšana – dāmām būtu ar cieņu jāpieņem ikviens uzaicinājums uz deju. Atteikt kādam vīrietim deju un pēc tam tajā pašā dejā piekrist cita vīrieša uzaicinājumam ir ekstremāla rupjība un novedīs pie tā, ka šī dāma nebūs populāra partnere kungu vidū.

LA.lv