Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Agris Liepiņš: Pretī sarkanajam mērim (23)

Foto - LETAFoto - LETA

"Antifašisti" un viņu atbalstītāji pie Brīvības pieminekļa protestē pret oganizācijas "Daugavas vanagi" rīkoto latviešu leģionāru piemiņas gājienu. 2012. gada 16. marts

Pagājuši vairāk nekā septiņdesmit gadu kopš Otrā pasaules kara beigām, un visā civilizētajā pasaulē veterāni, lai kurā pusē viņi būtu karojuši, ar sāpēm sirdī piemin savus kritušos biedrus. Tās ir smeldzīgas atmiņas, par tām kulturāli cilvēki neņirgājas, tāpēc mani vienmēr ir izbrīnījis krievu sabiedrības primitīvais, agresīvais naids un uzbāzīgā citā pusē karojušo karavīru nozākāšana, kas katru gadu dzirdama pirms 16. marta pasākumiem. Kas ir pamatā šo padomju ideoloģijas apstulbināto ļautiņu rīcībai, kur slēpjas viņu neiecietības dziļākā jēga? Atbildi atradu nesen iznākušajā grāmatā par Salaspils nometni. Šokējoši, bet Salaspils nometnes upuru piemiņa Padomju Savienībā kļuva aktuāla tikai 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā, pēc Staļina nāves un pēc tam, kad Hruščova “atkušņa” politikas ietvaros notika staļinisma noziegumu atklāšana un nosodīšana. Staļina laikā pastrādātie noziegumi izrādījās tik baisi, ka padomju sabiedrība nespēja ar šo patiesību sadzīvot, vajadzēja meklēt kādu risinājumu. Un atrada! Lai novērstu sabiedrības uzmanību no Staļina pastrādātajām zvērībām, sāka akcentēt nacistu nodarījumus. Līdztekus tika pastiprināta arī kampaņa pret “buržuāziskajiem nacionālistiem”, tās mērķis bija apsūdzēt latviešus sadarbībā ar nacistiem un uzsvērt vietējo iedzīvotāju lomu vācu okupācijas varas noziegumos.

Lūk, arī atbilde. Leģionāru gājiena nozākātāji cer, ka ar trokšņa taisīšanu, cūku galvu apkārt nēsāšanu un latviešu apsaukāšanu par fašistiem viņiem izdosies izdzēst no tautas atmiņas Staļina sarkanarmijas brutālos noziegumus pret latviešu tautu. Komunistu pastrādātie noziegumi, okupējot Latvijas Republiku, bija viens no iemesliem, kāpēc latviešu leģionāri tik spīvi cīnījās pret sarkanarmiju. Ziedoja savu dzīvību, lai Latvijā vairs neatgrieztos sarkanais mēris, lai netiktu slepkavoti civiliedzīvotāji, lai nevainīgi ļaudis netiktu vesti prom lopu vagonos. Šodien mēs zinām, ka viņu cīņa bija svēta un tīra, bet nežēlīga likteņa nolemta. Cīnīties nācās svešas varas pusē, nacistiskā Vācija nedomāja atjaunot Latvijas valstiskumu, bet toreiz jaunajiem puišiem neviens upuris nelikās par grūtu. Daudziem leģionāriem komunisti bija nošāvuši brāli, pakāruši tēvu vai piesmējuši māsu.

Atceros kāda leģionāra stāstīto – viņa mājas bija Rīgas pievārtē, Mārupes pagastā. Krieviem ienākot, gājis vēl skolā. Katru rītu klasē kāds sols bija tukšs, skolā vairs neieradās viens vai otrs klases biedrs. Beigās skolotāja pārstāja jautāt, kur palikuši – saslimuši vai kāda cita kaite. Izsūtīšanas naktī nakšņojis pie drauga, pārnākot mājās, pavērusies baisa aina – tēvs nošauts, māte un māsa aizvestas. Leģionā iestājies brīvprātīgi, gribējis cīnīties pret komunistiem un atriebt savus tuvākos. Lūk, kāpēc šodienas “antifašisti” tik ļoti ienīst sirmos leģionārus – viņi ir pēdējie liecinieki komunistu pastrādātajām zvērībām, viņu gars palicis nesalauzts, sirmie vīri nesalieca muguru komunistu priekšā.

Katru gadu garā nesalauztie leģionāri iet savu Golgātas ceļu. Tāpat kā reiz gāja Jēzus, naidīgu Romas karavīru ielenkts, tā šodien iet sirmie vīri, nožogoti ar policijas barjerām un Latvijas Republikas policistu ielenkti. Iet pie Mātes Latvijas, ne pie Latvijas valdības. Iet, lai apliecinātu mūžīgu uzticību pieminekļa pakājē iekaltajiem vārdiem – Tēvzemei un Brīvībai. Savai vienīgajai Tēvzemei, savai Latvijai, kuru centās nosargāt pret sarkano mēri. Un vēl cauri naidā pārgrieztām komunistu sejām viņi iet noslepkavoto piemiņas vārdā. Lai savam nošautajam tēvam, lai savam čekistu nomocītajam brālim, lai paralēlklases meitenei ar zilo lakatiņu, kuru aizveda uz Sibīriju, lai visiem tiem, kuri nekad vairs neatnāks pie Mātes Latvijas, savās domās teiktu – mēs atnācām arī jūsu vārdā, mēs palikām nesalauzti!

Leģionāru dziesmā ir šādi vārdi: “Karogs sarkan – balti – sarkans,/ Kritušos un dzīvos klāj,/ Pretī sarkanajam mērim,/ Latvju karavīri stāj…” Šogad Putina Maskavā ar plašu vērienu atzīmēja masu slepkavas Staļina nāves gadadienu.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Paldies autoram par šo rakstu. Tā ir patiesība, par kuru lasot, nobirst asara. Tik daudz izpostītu latviešu ģimeņu…

  2. Serp i molot-smertj i golod! Atbildēt

    Atkal tie paši profesionālie,jau daudzkārt redzētie,statisti! Arī viņu demonstrētajām bildēm ar latviešu leģionāriem nav nekā kopīga! Izskatās,ka atkārtoti,vēl plašākā tiražā vajadzētu izdot atkal “Baigo gadu”ar hitleriskās Vācijas sabiedrotās pastrādātajiem,neaprakstamajiem šausmu darbiem tepat Rīgā!

  3. Pietiek tikai ar Ukrainas Golodomoru,Belomorkanālu un Katiņu vien,lai redzētu mieru mīlošās PSRS pārākumu par fašistisko Vāciju!

    • Bez cīņas nav uzvaras! Vismaz Salaspilī vairs nav nacistu koncentrācijas nometne – par kanāliem un Katiņu, lai poļi turpina izmeklēšanu. Var būt kādam ar 2010.g. Smoļenskas traģēdiju vēl nepietiek?

  4. Šie piketētāji ir aizmirsuši par padomju-vācu kooperāciju-stratēģisko izejvielu piegādi Vācijaiun vācu kara lidotāju apmācībām PSRS,pat par sadarbības līgumu starp PSRS čeku (NKVD) un vācu gestapo (SD) un NKVD veikto vācu antifašistu izdošanu gestapo,no vācu arrmijas bēgošo ebreju bēgļu neielaišanu PSRS! Nerunājot jau nemaz par abu sabiedroto-totalitārās PSRS un nacistiskās Vācijas uzvaras parādēm okupētās Polijas Brestļitovskā u.c. pilsētās!

    • Staļins un Hitlers bija ne vien saboedrotuie unn gara radinieki, viņi bija dvīņi brāli. Tas, ka karoja savā starpā – vai gan maz redzētsm, kā brāļi sakaujas?
      Mums, latviesīem, neostaļiniešu ālēšanās māca būt vienotākiem un pašapzinīgākiem.

  5. Legionaru piemina ,tas ir labi. Bet kapec negrib pieminet peckara mezabralus ,kuri nomazgaja 1940 gada negodu. Cinas notika desmit gadus pec kara. 20000 cinijas pret sarkano meri. 80 000 atbalstitaju tika tiesati. Vajadzetu macities no lietuviesiem un ukrainiem.Tad ari sabiedrotie mus saprastu.

    • Varbūt šis ir iemesls Atbildēt

      Iespējams tāpēc, ka politikāņu radinieku nebija mežabrāļu rindās. Un domāju, ka Raivim Dzintaram neviens radinieks nedienēja ne leģionā, ne vēlāk bija mežabrāļos.

      • Domā vai zini?

        • Zinu, ka Jāņa Iesalnieka abi vectēvi bija leģionāri. Bet Raivis Dzintars nekad un nevienā intervijā nav teicis, ka kāds no viņa vectēviem vai radiniekiem būtu bijis leģionā un pēc tam mežabrāļos.
          Latvijā ir daudz ģimeņu, kuras necieta no izsūtīšanas uz Sibīriju.
          Ir ģimenes, kuru vīri bija leģionā.
          Ir ģimenes, kuru vīri bija iesaukti sarkanajā armijā.
          Ir ģimenes,, kuru vīri izvairījās no kariem un nebija ne leģionā, ne sarkanajā armijā, ne mežabrāļos. Izskatās, ka Raivis Dzintars ir no šādas ģimenes. Un, iespējams, tieši tāpēc viņš ir mazvērtības kompleksu mākts un tāpēc tā atbalsta leģionāru gājienu. Interesanti – kāpēc patriotiskais un konservatīvais Raivis Dzintars nav zemessargs?

  6. Viss pareizi,bet ,kā redzam attēlā,olekti var pielikt arī no otras puses un to arī dara.Fotogrāfijas nemelo.Nesamierināma pretstāve turpināsies,jo no pārliecības par savu pareizumu neviena no pusēm neatteiksies. Demokrātijai piemīt savas kroplības,taču nekas labāks neesot izgudrots.

  7. piemin lestenē, pie mildas slavina fašismu

    • Itālijā bija fašisms, un tas savu dziesmu jau kādus 70 gadus ir nodziedājis.

    • jums taisnība ņirdzekli – gan jau šodien atkal žadnoka ar komandu pie Brīvības pieminekļa slavinās fašismu – kaut arī “antifašistiem” (“antifašisti būs nākotnes fašisti” – atvainojos, citāts neprecīzs) vieta ierādīta Bastejkalnā, nav šaubu, ka viņi centīsies pēc iespējas būt pie Brīvības pieminekļa, lai pēc iespējas traucētu pieminēt latviešu leģionārus (jūsu zināšanai – ir starptautiski atzīts, ka leģionāri NAV kara noziedznieki, t.i. ka tie nav ekvivalents vācu SS vienībām).

    • Tikai vanckars (zemas kvalitātes cilvēkmateriāls) spējk zaimot Brīvības pieminekli. Par mildu (manis pēc ar mazo burtu) tu vari saukāt savu sievasmāti!

    • Ķēms tāds, patiesi par mildu ( ar mazo burtu) vari saukt savu sievu vai sievasmāti, bet man tas ir piemineklis, ko mana māte, pirmo reizi mūs kā mazas meitenes aizvedot uz Rīgu, aizveda pie pieminekļa un pastāstija, ka tas ir tautas piemineklis, visa latviešu tauta vāca naudu šim brīvības simbolam. Tev derētu vairāk kultūras un nebāz savu netīro snuķi, ja nav ne zināsanas, ne cieņa!

  8. Varbūt,marsieši balso par pretekli Andri Ameriku?

  9. Bravo, Liepiņ’ kung! Tiešām spēcīgi uzrakstīts – neatpaliek no nacistu l/a Tēvija publikācijām:
    “……mums ikvienam jāķeras pie ieročiem un darba un pilnīgi jāieslēdzas totālajā karā. Mums jāuzvar, jo, ja šī uzvara nenāktu, – latviešiem vairs nebūtu ne tēvzemes, ne brīvības, nebūtu vairs Latvijas, nedz latviešu tautas, bet notiktu tas, ko savos velnišķīgajos plānos paredzējis Čērčila un Rūzvelta atbalstītais Staļins.
    (..) Šo smago cīņas ceļu latviešu tauta iet nesalaužamas ticības apgarota, un pāri vissīvāko pārbaudījumu kalniem latvieši skata savu nākotni tikpat spoži kā zvaigzne mūsu Brīvības dievietes rokās.”
    V.Lesiņš (l/a Tēvija, 25.02.1943.)

    • Lai Tēvijā publicētos uzsaukumos karot pret boļševikiem latviešu vidū savāktu dzirdīgas ausis iepriekš bija parūpējusies boļševiku okupācijas armija ,kas iznīcināja neatkarīgu,plaukstošu ,neitrālu Latvijas valsti , kuras pilsoņus Berijas, Višinska, Molotova,Staļina virsvadībā ,,tiesāja,, un nogalināja par neesošu ,,dzimtenes nodevību,, un citiem izdomātiem ,,noziegumiem,,.

  10. Paldies par rakstu.Bet kāpēc mūsu Latvijā ir tik daudz mūsu valstij nelojālu cilvēku,citās Baltijas valstīs tas būtu nepieļaujams,ka viņi,šie okupantu pēcteči tā parāda savu naidu pret mūsu valsti.Kāpēc viņi nepamet mūsu Latviju?Viņiem šeit ir pārāk labi,viņi zina,ka Krievijā ar viņiem tā neauklēsies.Bet atnāks laiks,kad arī viņiem būs par visu padarīto jāsamaksā,un ne tā mazākā daļa,ko viņi ir laupījuši pamatnācijai .

    • “kāpēc mūsu Latvijā ir tik daudz mūsu valstij nelojālu cilvēku”. Tāpēc, ka bijušie komunisti un krievu pakalpiņi, kuri apgrieza kažociņus uz otru pusi un pēc 1991.gada augusta palika pie varas – atteicās veikt deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju.

      • Man nav saprotama šī atklātā,zemiskā liekulība.Slave brīvības cīnītajus,bet maizi ņem no tiem,kuri bija sertificeti okupantu brīvprātigi izpalīgi.Cilvēkus,kuri nepiedalas šajā liekulības tirgū, brīvības cīnītaju slavētaji kopā ar kolaborantiem ir gatavi noslaucit un arī slauka no zemes virsas.Tieši šie liekuļi ir atbildīgi par ka latvieši bēg no valsts,par izpostito veselības un izglītības sistēmu,par visu to,kas liek latvietim savā zemē justies liekam un pazemotam.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+