Ekonomika
Bizness

Publiskajā iepirkumā – darba apģērbs, kas izirst 16

Ilustratīvs foto

Zemākās cenas princips zviedrus neuzrunā

Trīs lielākie un visvairāk pelnošie darba apģērbu ražošanas uzņēmumi Latvijā pieder Zviedrijas un Somijas kapitālam, kamēr vietējie šūšanas biznesā spēj noturēties, pateicoties valsts uzņēmumu un iestāžu sludinātajiem iepirkumiem.

Ziemeļvalstu uzņēmēji šūšanas ražotnes mūsu valstī ir izvietojuši, meklējot lētāku darbaspēku un izdevīgāku nodokļu režīmu. Bet vai viņi to šeit ir saņēmuši? Vai ražotnes Latvijā nes peļņu, vai ir pietiekami daudz kvalificētu šuvēju, kas var izpildīt pasūtījumus?

Zemākās cenas princips zviedrus neuzrunā

Stabili pēc apgrozījuma lielākais darba apģērbu ražošanas uzņēmums Latvijā ir zviedru kapitāla kompānija “Fristads Kansas Production”. Tas Latvijas tirgū ir jauns vārds, bet ne jauns
uzņēmums. SIA “Kwintet Production” kļuva par SIA “Fristads Kansas Production”, 2015. gada vasarā uzņēmuma mātei Zviedrijā mainot īpašnieku.

“Fristads” ražotne Rīgā savai mātes kompānijai no darba apģērbu ražošanas pērn ļāva nopelnīt 200 tūkstošus eiro. Ražotne Rīgā ražo darba apģērbu “Fristads” zīmolam. “Kansas ražotne pilnīgi visu savu preci eksportē uz Zviedriju un pēc tam tā tiek vesta atpakaļ uz Latviju,” skaidro “Fristads Baltic” tirdzniecības vadītājs Raitis Āboliņš.

Viņš uzsver, lai gan produkcija tiek realizēta Latvijas galapatērētājiem, “Fristads” vārds neparādās valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos. “Un iespējams ,to neredzēsiet arī nākotnē,” viņš piebilst. Šķērslis, izrādās, ir zemākās cenas princips, ko tik ļoti iecienījušas mūsu iepirkumu komisijas.

“Iepirkumi valsts iestādēs, tostarp arī augsta riska uzņēmumos – ugunsdzēsības, policijas, neatliekamās ātrās palīdzības dienestos – ir orientēti uz vidējās un zemās kvalitātes preci. “Fristads” ražo premiumklases darba apģērbu, kas neiekļaujas zemākās cenas kategorijā. Zemākā cena nekad nenodrošinās labāko kvalitāti apģērbam cilvēkiem, kas strādā augsta riska apstākļos.”

R. Āboliņš regulāri saskaroties ar šādu “zemākās cenas klientu” sūdzībām – apģērbam plīst šuves, krīt nost aptverošās lentes, apģērbs izdilst, maina krāsu… “Šīs pazīmes liecina, ka apģērbu ražošanā tiek izmantotas neatbilstošas kvalitātes materiāli. Ražotājs izvēlas materiālu, lai iekļautos zemākās cenas kategorijā. Prototipa sagatavošanai materiālam tiek nodrošināts atbilstošs sertifikāts, taču šūšanas procesā apģērbi tiek izgatavoti no zemākas kvalitātes materiāliem, kas ļauj ieekonomēt līdzekļus un iekļauties zemākās cenas principā,” zviedru uzņēmuma pārstāvis netieši liek saprast, ka ir vietējie ražotāji, kas maldina pircējus, un līdz ar to konkurence iepirkumos neesot godīga.

Arī somi neplāno piedalīties iepirkumos

Lielo darba apģērbu ražotāju topa otrajā vietā ir Somijas kapitāla uzņēmums “Lindstrom”, kas pērn Latvijas tirgū saviem īpašniekiem nopelnījis 1,2 miljonus eiro. Taču jāņem vērā, ka apgrozījumu un peļņu šim uzņēmumam Latvijā līdz šim veidoja maināmo paklāju noma, tīrīšana, remonts un mazgāšana. Darba apģērbus “Lindstrom” Tukumā sācis ražot tikai šogad, kad februārī atklāja jauno šūšanas ražotni. Viens no iemesliem, kāpēc ražotne atvērta tieši Latvijā, ir mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums.

“Pirmie mēneši jaunajā ražotnē ir bijuši rosīgi – darba un dažādu izaicinājumu pilni. Mums ir palaimējies ar darbiniekiem – viņi visi ir sava amata meistari un vairākums nāk no Tukuma un tā apkārtnes. Ražotnei pakāpeniski palielinot jaudas, mēs joprojām esam gatavi nodarbināt vairāk cilvēku, īpaši šuvējas,” atzīst rūpnīcas direktore Inga Jaakola. Uzņēmums plāno šogad nodarbināt līdz 120 darbiniekiem.

Ieņēmumu dienesta uzmanības lokā

Tekstilrūpniecības eksports šā gada pirmajos trīs mēnešos priecē – salīdzinājumā ar pagājušo gadu +14% kāpums. “Strādājam tāpat kā iepriekš un par kāpumu varam runāt tikai tāpēc, ka 2016. gada sākums bija nozarei ļoti nelabvēlīgs,” skaidro Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. “Šogad uzņēmumi strādā ar pilnu jaudu.” G. Strazds norāda, ka, pateicoties Krievijas rubļa vērtības kāpumam, palielinās realizācija šajā reģionā. Šo gadu laikā ir rasti arī daudzi jauni tirgi, piemēram, pat tik eksotiska valsts kā Gana. Varētu strādāt, ja nebūtu viens bet…

“Visiem, kas uzsver, ka apģērbu ražošana ir nozare ar augstu pievienoto vērtību, iesaku pievērst uzmanību faktam, ka šī pievienotā vērtība tiek izmaksāta algās darbiniekiem. Ja paaugstina minimālo algu, bet nepaaugstina neapliekamo minimumu vai to paaugstina neproporcionāli, tad mums ir jāpaaugstina produkcijas cenas par 5 – 7%. Cenu kāpums pēdējos piecos gados ir 35%. To neviena nozare nevar pacelt bez pārdošanas cenas palielināšanas!” brīdina G. Strazds. Viņš aizvadītās nedēļas nogalē nosūtījis vēstuli premjeram Mārim Kučinskim, norādot: ja tiks īstenota paredzētā nodokļu reforma, valstij būs jārēķinās ar trim tūkstošiem bezdarbnieku. “Mazie un vidējie uzņēmumi šo nodokļu reformu nevarēs pacelt,” bilst Strazds.

LA.lv