Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

Punkts Čalovska lietā (1)

Foto - LETAFoto - LETA

ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis.

Čalovskis notiesāts uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem cietumā, kurus viņš jau pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Lai gan prokurors bija prasījis lielāku sodu, Čalovska advokāts iebildis, ka apsūdzētā loma noziegumā bijusi visai ierobežota, turklāt Latvijā viņš bijis ieslodzīts “ekstremālos apstākļos” Centrālcietumā. Visticamāk, nedēļas laikā Čalovskis atgriezīsies Latvijā, pastāstījis advokāts Deivids Bertans. Tomēr fakts ir tas, ka viņš atzīts par vainīgu, pretēji tam, ko savulaik centās iestāstīt atsevišķi politiķi un juristi Latvijā.

Čalovska lieta savulaik ieguva politisku kažoku – pret viņa izdošanu iestājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un citi toreizējās Reformu partijas ministri. Tāpat pret viņa izdošanu tika sākta kampaņa, kurā iesaistījās Latvijā pazīstami advokāti – Ilona Bulgakova, Saulvedis Vārpiņš un Lauris Liepa. To pavadīja briesmu stāsti par necilvēcīgo ASV tiesu sistēmu, tika pieminēta pat spīdzināšana. Tagad S. Vārpiņš ir apmierināts: “Spriedumu vērtēju pozitīvi, jo sākumā runa bija par sodu, kas varēja būt līdz 67 gadiem cietumā. Piespriestais sods – divi gadi – ir ļoti labs rezultāts. Labi vērtēju ASV advokātu darbu, jo vienam no ASV advokātiem Deividam Bertanam ir prokurora pieredze un plašas zināšanas.” Vārpiņš uzskata, ka Čalovskis vainu atzinis, jo bijusi vienošanās ar tiesu. “Čalovskis nenoliedza, ka viņš ir programmējis, bet nav teicis, ka to darījis, lai kādu apkrāptu. Cilvēki reizēm uzņemas vairāk vainas, nekā izdarījuši, lai sasniegtu rezultātu. Pie mums policijā notiek tas pats, kad tiek izteikts piedāvājums uzņemties atbildību par vienu no apsūdzības punktiem, bet pārējos netiek uzturēta apsūdzība,” spriež S. Vārpiņš. “Abas puses ir apmierinātas. Tas arī parāda, ka pierādījumi nav bijuši tik pārliecinoši no ASV puses, ja jau izdošanas lūgumā bija norādīts nesamērīgs iespējamais sods – vairāk nekā 60 gadi cietumā.” Viņš savulaik Čalovska lietā iesaistījies, jo uzskata, ka neviens Latvijas pilsonis vai nepilsonis nevar tikt izdots tiesāšanai citā valstī. “Nedrīkst tik viegli, es pat teiktu, vieglprātīgi izdot mūsu pilsoņus. Viņi ir mūsējie,” piebilda advokāts.

Tikmēr viens no Čalovska politiskajiem “advokātiem” – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar sava preses padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību sniedza atbildi, ka nebūtu korekti komentēt ASV tiesas lēmumu, taču ir apsveicami, ka Latvijas valstspiederīgais Deniss Čalovskis ir atbrīvots. “Jau 2013. gadā ārlietu ministrs ir vērsis uzmanību uz apstākli, ka būtu jānovērš tās nepilnības, ko Čalovska lietā ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, proti, par nesamērīgu atzīstot personas novietošanu aiz metāla norobežojuma tiesas sēžu zālē, kā arī izdošanas apcietinājuma atsevišķi aspekti, kas neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai,” ministra viedokli pauda M. Drēģeris.

Gandarījumu par Čalovska lietas noslēgumu pauž bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuram esot bijis skaidrs, ka lieta noslēgšoties šādi un kurš tolaik bija par Čalovska izdošanu ASV. Viņš uzskata, ka iespējamā Čalovska tiesāšana Latvijā valstij būtu izmaksājusi dārgi un viņa izdošana ASV atbildusi Latvijas tiesiskajām interesēm. “Viņa advokātu blefs bija tas, ka Čalovskim varētu piespriest 67 gadus cietumā. Man bija pārsteigums par ārlietu ministra Rinkēviča iestāšanos pret izdošanu un to, ka toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks balsojuma laikā izgāja no zāles, jo viņam esot atvaļinājums,” atgādina J. Bordāns. Viņš uzskata, ka pazīstami advokāti bezmaksas juridisko palīdzību Čalovskim snieguši, lai nodarbotos ar mārketingu.

J. Bordānam nav pārmetumu Čalovska advokātiem, jo arī citos gadījumos konkrētie advokāti sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, un tāda prakse esot normāla. “Tolaik man liels pārsteigums bija Rinkēviča rīcība, kurš pašlaik pozicionē sevi kā ļoti nacionālu politiķi un iestājas par valsts drošības interesēm. Toreiz viņš vērsās pretēji šīm interesēm, jo kiberdrošība ir viens no būtiskākajiem drošības elementiem, un pretēji mūsu sabiedrotajiem. Tolaik jutos, ka man mugurā ir iedurts duncis no kolēģa, un tā bija politiskās cīņas metode,” atceras J. Bordāns.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kurā pusē ir Rinkēvičš – skaidrībā netiks neviens. Vienīgais, kas par to ir skaidrs, ka uz šo vīru paļauties nevar, proti, nedrošs. Žēl gan ar to čalovski, es cerēju ka ilgāk šā kompjuterģēnija ģīmi neredzēšu publiski. Bet laikam bijis vērtīgi noplūdinājis savus saimniekus, respektīvi, tos no kuriem “ir atkarīga” kiberdrošība. Tie pieminētie advokāti (ļoti gribās pēdiņās ielikt) gan, droši var teikt, nav Latvijas patrioti un tikai tēlo mūsu pilsoņu interešu aizstāvjus. Viņi aizstāv kaut ko pavisam citu un sliktākais ir tas, ka visi to saprot ne sliktāk par mani.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+