Mobilā versija
+3.1°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
12. novembris, 2017
Drukāt

Raidījums: Trešdaļa tiesu priekšsēdētāju savos amatos atrodas ilgāk par 10 gadiem (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Trešdaļa Latvijas tiesu priekšsēdētāju savos amatos atrodas ilgāk par 10 gadiem, lai gan rekordilgi vēl no Padomju laikiem 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja, šovakar vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, jo viņaprāt Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.

“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsvēra Vējonis.

Tomēr raidījums izpētījis, ka ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu rīko konkursu, tomēr tajos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents – līdzšinējais vadītājs, līdz ar to no 34 tiesām 12 priekšsēdētāji savos krēslos ir jau divus termiņus un ilgāk.

Rekordilgi vēl no Padomju laikiem 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska, kura minētā amata pienākumus pilda kopš 1987.gada. Tomēr Tieslietu ministrijā raidījumam stāsta, ka mazās tiesas likvidēsies līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās būs vajadzīgi pieredzējuši vadītāji.

Piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina raidījumam atzina, ka likumā “Par tiesu varu” paši tiesneši esot vēlējušies atstāt spēkā veco normu, tāpēc raidījums pieļauj, ka šādu lēmumu viņi pamatojuši ar to, ka neatrodas gana spēcīgu kadru, kuri gribētu vadīt tiesas.

Lai gan raidījumam tapis zināms, ka ir bijuši atsevišķi tiesneši, piemēram, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš pret šādiem plāniem esot iebildis, to pamatojot ar bažām par korupcijas riskiem.

“Desmit gadi, kas ir termiņš, kad viena persona var pildīt priekšsēdētāja pienākumus ir garš laika periods, lai varētu realizēt priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai un iestātos personas pašapmierinātības stāvoklis, lai nevēlētos pārmaiņas. Tieši ilgstoši amatā bijušie tiesu priekšsēdētāji ir diskreditējuši tiesas sistēmu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs u.c.). Arī labas pārvaldības princips paredz vadītāju rotāciju,” liecina raidījuma rīcībā nonākušais Stukāna epasts Saeimas Juridiskajai komisijai, kad tika lemts par grozījumiem likumā.

Kā ziņots, 2.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma plašus grozījumus likumā “Par tiesu varu”, tajā skaitā nosakot lielākas pilnvaras Tieslietu padomei.
Izmaiņas likumā pieņemtas, ņemot vērā Tiesiskās vides pilnveides komisijas aicinājumu paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu karjeras virzībā, kā arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas ar mērķi stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību.

Ar grozījumiem paplašināta Tieslietu padomes kompetence rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanās kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, kā arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai kaut kas mainītos tiesu sistēmā, jānāk citam Augstākās tisas priekšsēdētājam un beidzot Nacionālajai apvienībai jāatņem tieslietu ministrs.

Draugiem Facebook Twitter Google+