Pirmo reizi “Gaudeamus” vēsturē Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki Latvijā notika nevis galvaspilsētā Rīgā, bet gan ārpus tās, šoreiz Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī. Svētkus, kuros priecēja vairāk nekā 4000 dalībnieku sniegums, ievadīja triju Baltijas valstu augstskolu rektoru darbu izstādes atklāšana Marka Rotko mākslas centrā, krāšņais dalībnieku lāpu gājiens, ko skatītāji pa pielijušajām ielām pavadīja no Daugavpils Universitātes līdz Marka Rotko centram, un apvienoto pūtēju orķestru koncerts.
Pirmo reizi “Gaudeamus” vēsturē Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki Latvijā notika nevis galvaspilsētā Rīgā, bet gan ārpus tās, šoreiz Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī. Svētkus, kuros priecēja vairāk nekā 4000 dalībnieku sniegums, ievadīja triju Baltijas valstu augstskolu rektoru darbu izstādes atklāšana Marka Rotko mākslas centrā, krāšņais dalībnieku lāpu gājiens, ko skatītāji pa pielijušajām ielām pavadīja no Daugavpils Universitātes līdz Marka Rotko centram, un apvienoto pūtēju orķestru koncerts.
Foto – Andris Grīnbergs

Uz trim dienām Daugavpils kļūst par otro Eiropas kultūras galvaspilsētu (Foto) 1

Uz trim dienām Daugavpils kļūst par Baltijas valstu studentu galvaspilsētu, virs kuras plīvo gan “Gaudeamus” karogs, gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts karogi. Šie ir jau 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Svētki noritēja Imanta Ziedoņa zīmē. Visiem pasākumiem – sākot ar Latvijas studentu koncertu “Līgodama upe nesa” pie Daugavpils Universitātes un beidzot ar noslēguma koncertu “Reiz, tagad jaunībā” Stropu estrādē – cauri vijās ievērojamā latviešu dzejnieka slavenā “Motocikla” filozofiskās rindas: “Finiša nav un nebūs./Ir tikai starts.” Emocionālo iespaidu pavairoja gan riteņbraucēji, gan motobraucēji ar simbolisko ievirzi, īpaši rosinošie “uzrāvieni” un “uzrūcieni”.

Tie bija svētki visiem. Vispirms jau pašiem daugavpiliešiem. Ne velti Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, kad lūdzu pateikt, viņaprāt, pašu svarīgāko par šiem svētkiem, atbildēja īsi: “Kolosāla iespēja redzēt un sevi parādīt.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Svētku pirmsākumos piedalījušies tikai puiši, 1956. gadā pirmo reizi – tas noticis Igaunijā – viņiem pievienojušās meitenes. Tieši tāpēc šoreiz noslēguma koncerts sākās ar igauņu “Vīru dziesmu”, veltītu tam tālajam gadam. Kā lai tad nedomā par ilggadīgumu un izturību? Ar kādu spēku Stropu estrāde uzgavilēja mūsu vecmeistaram Uldim Šteinam, kad viņu sumināja sakarā ar to, ka piedalījies visos septiņpadsmit Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos. Dažādos statusos, protams.

Svētki nāk un iet. Bet mūžam dzīvs būs gan sauklis “Kā man patīk!”, ko pateica trīsgadīgā daugavpiliete Elizabete Davidova, gan aicinājums “Jāiet ārpus Rīgas”, ko izteica Banku augstskolas 2. kursa studente Baiba Dreimane, gan dziesmas vārdi “Kalnā kāpu gavilēt, lai balstiņis tālu skan”, kas izskanēja ar īpašu spēku.

Dalībnieki pēc lielkoncertu beigām vēl labu laiku nevarēja pielikt punktu dziesmu skanīgumam un deju rakstu košumam. Tā svētku otrajā dienā pēc koncerta pie Daugavpils Universitātes turpat blakus parkā vēl labu brīdi skanēja balsis un dipēja dejas soļi, bet trešajā dienā, jau dodoties mājup, vēl ilgi autobusi bija kā ripojošas skaņu mājas. Finiša nav un nebūs. Ir tikai starts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.