Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. novembris, 2015
Drukāt

Reirs: Piešķirti papildu 10 miljoni eiro atlīdzības celšanai veselības aprūpē (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valdība pirmdien atbalstījusi papildu 10 miljonu eiro piešķiršanu atlīdzības celšanai veselības aprūpē, pirmdien pēc valdības ārkārtās sēdes, kurā skatīja priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš norādīja, ka papildu līdzekļi atvēlēti arī triju jaunu štata vietu izveidei Valsts probācijas dienestā dzimumnoziegumu jomā. Tāpat veiktas fiskāli neitrālas līdzekļu pārdales, lai vairāk naudu varētu atvēlēt būtiskām Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmām.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka lielāko daļu nākamā gada valsts budžeta paketes likumprojektu valdība atbalstījusi, savukārt par atsevišķiem likuma grozījumiem, kas skar budžeta ieņēmumu daļu, pirmdien būs diskusijas koalīcijas partiju darba grupā. Domstarpības par attiecīgajiem likumprojektiem neesot konceptuālas.

Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis pauda cerību, ka par visiem attiecīgajiem likumprojektiem darba grupai izdosies vienoties jau pirmdien, lai otrdien, 17.novembrī, valdībā varētu tos apstiprināt un raiti virzīties tālāk ar budžeta pieņemšanu Saeimā.

Tāpat viņš pauda gandarījumu, ka valdībai izdevies vienoties ar sociālajiem partneriem un, piemēram, par strīdīgo solidaritātes nodokli iebildumu nebija.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS pavēstīja, ka valdība atbalstīja priekšlikumu pārdalīt finansējumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai izlīdzinātu atalgojumu strādājošajiem pēc minimālās algas palielināšanas, kā arī tika nolemts paaugstināt finansējumu no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai.

Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma valdība atbalstīja arī finansējuma piešķiršanu Valsts probācijas dienestam darbības nodrošināšanai papildu 86 tūkstošu eiro apmērā. Papildu līdzekļi ir nepieciešami, lai nodrošinātu ilgāku probācijas klienta uzraudzības periodu un veiktu intensīvāku darbu noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgiem uzraudzības jomā.

Valdība arī atbalstīja papildu līdzekļus Drošības policijai, lai nodrošinātu policijai noteikto funkciju izpildi nākamajā gadā 340 tūkstošu eiro apmērā, bet 2017.gadā 488 tūkstošu eiro apmērā.

Pēc FM paustā, izskatot Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto, valdība konceptuāli atbalstīja priekšlikumu, kas ļautu palielināt apropriāciju ministrijai ne vairāk kā 80 miljonu eiro apmērā, paredzot dotāciju nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanai atbilstoši darījuma struktūrai. SM nodrošinās darījumu ar valsts un privātā investora ieguldījumu “airBaltic”, kuram nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpmāko rīcību ar “airBaltic” valdība plāno izskatīt tuvākajās valdības sēdēs.

Tāpat valdība pieņēmusi zināšanai, ka SM 2015.gadā nenodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā plānotajā apmērā. SM jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu plānoto ieņēmumu izpildi 2016., 2017. un 2018.gadā 25 miljonu eiro apmērā katru gadu. Ja ieņēmumu faktiskā izpilde 2016.gada pirmajā pusgadā neatbilst plānotajam, SM jāsagatavo un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums, piedāvājot risinājumu izveidojušās situācijas sakārtošanai.

Aģentūra BNS jau rakstīja, valdība ārkārtas sēdē pirmdien vērtēja iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta projekta un tā pavadošo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Lielāko daļu priekšlikumu valdība izskatīja, taču atsevišķu likumprojektu skatīšana atlika.

Par tiem domstarpības tiks izrunātas pirmdien plkst.16, darba grupā tiekoties pa diviem pārstāvjiem no katras koalīcijas partijas un pārstāvjiem no FM.

Ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka papildu diskusijas koalīcijas darba grupā gaidāmas arī par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, grozījumiem likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, likumā par nekustamā īpašuma nodokli, likumā par mikrouzņēmuma nodokli, kā arī grozījumiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tāpat diskusijas paredzētas par pievienotās vērtības nodokļa likumprojektu un akcīzes nodokļa likumprojektu.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2016. līdz 2018.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumi. Savukārt 24 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, iesniegti 303 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim 2015.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK). Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā budžeta komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas sāks pēc MK atzinuma saņemšanas.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima novembra sākumā ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta paketi. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme – 3% apmērā.

Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016.gadā prognozēti 5,247 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,617 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2015.gada plānu ir 82,7 miljoni eiro jeb 1,5%. Izdevumu samazinājums 55,5 miljonu eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 138,2 miljonu eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tostarp 42,6 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem, 74,6 miljoni eiro subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem, 20,3 miljoni eiro kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai, kā arī 48,5 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,314 miljardu eiro apmērā un 2,23 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2015.gada plānu ir 83,2 miljoni eiro jeb 3,9%. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā plānoti izdevumi valsts pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksācijām 48,825 miljonu eiro apmērā, tostarp izdevumi saistībā ar 2015.gada 1.oktobrī paredzētu pensiju indeksāciju (36,291 miljons eiro) un plānoto pensiju indeksāciju 2016.gada 1.oktobrī (12,534 miljoni eiro). Tāpat nākamgad paredzēti papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā izdevumiem sociālajiem pabalstiem 3,972 miljonu eiro apmērā – lielāka daļa no tā jeb 3,8 miljoni eiro vecuma pensijām.

Vienlaikus nākamā gada valsts budžetā neatliekamajiem pasākumiem atbalstīts finansējums 122,097 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,011 miljoni eiro paredzēti minimālās mēneša darba algas palielināšanai līdz 370 eiro no nākamā gada.

Aizsardzības ministrijai nākamgad atvēlēti papildu līdzekļi 55,727 miljonu eiro apmērā, tostarp 53,089 miljoni eiro Nacionālā bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, 1,584 miljoni eiro Jaunsardzes kustības attīstībai un 699,8 tūkstoši eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras aizsardzībai no pakalpojumatteices uzbrukumiem.

Iekšlietu ministrijai nākamgad paredzēts atvēlēt papildu 35,682 miljonus eiro, tostarp 26,178 miljonus atlīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, 3,397 miljonus valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, 3,078 miljonus valsts robežas iekārtošanai, uzturēšanai un zemes īpašuma tiesību sakārtošanai, kā arī 3,013 miljonus ministrijas padotībā esošo iestāžu nodrošināšanai ar funkciju izpildei nepieciešamajiem šaujamieročiem.

Veselības ministrijai nākamgad paredzēti papildu 13,267 miljoni eiro – 7,782 miljoni eiro valsts galvoto aizdevumu slimnīcām atmaksas nodrošināšanai, 4,217 miljoni – kompensējamo medikamentu apmaksas C-hepatīta un HIV/AIDS pacientiem nodrošināšanai.

Tieslietu ministrijai nākamgad papildus piešķirti līdzekļi 6,157 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,674 miljoni papildu atlīdzības nodrošināšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, savukārt 1,164 miljoni paredzēti Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijai papildu līdzekļi atvēlēti 4,093 miljonu eiro apmērā – divi miljoni eiro kompensācijām reģionālajām pasta piegādēm, bet 2,093 miljoni eiro dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Labklājības ministrijai nākamgad papildus atvēlēti 2,114 miljoni eiro, tostarp 1,645 miljoni eiro tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizēšanai, kā arī rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem samazināšanai.

Savukārt FM nākamgad papildu atvēlēts 1,31 miljons eiro, no kā lielāko daļu jeb 1,2 miljonus paredzēts piešķirt jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai Finanšu – muitas policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tikmēr Kultūras ministrija papildus saņems 1,332 miljonus eiro, tostarp 882,8 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbības nodrošināšanai pēc rekonstrukcijas Rīgā un 286,6 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālai operai un baletam ēkas un zemes nomas izdevumu segšanai Rīgas domei.

Vienlaikus Ārlietu ministrijai nākamgad paredzēti papildu līdzekļi 342,3 tūkstošu eiro apmērā, Ekonomikas ministrijai – 176,3 tūkstoši eiro, Zemkopības ministrijai – 321,3 tūkstoši eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 152,2 tūkstoši eiro. Vienlaikus plānots likumprojektā, to skatot otrajā lasījumā, iekļaut pantu, kas paredzēs finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar pedagogu darba samaksas reformu.

Papildu līdzekļi nākamgad atvēlēti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tiesībsarga birojam, Satversmes tiesai, Prokuratūrai, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kā arī mērķdotācijām pašvaldībām.

Pēc FM vēstītā, nākamā gada valsts budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.

Tāpat šā gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Paredzēts arī, ka mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro līdz 85 eiro.

Pēc FM paustā, nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai.

Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Paredzēts arī uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.

Tāpat nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%. Vienlaikus paredzēts pamazām ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu MUN maksātājiem.

Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP, savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Valsts budžeta ieņēmumi 2017.gadā paredzēti 7,838 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,155 miljardi. Savukārt 2018.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,674 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,425 miljardi eiro.

Latvijas IKP 2017.gadā plānots 27,75 miljardu eiro apmērā, bet 2018.gadā – 29,477 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017.gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.

2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30.novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Paldies par dāvanu Atbildēt

    Cik naudas budžetā ir, tik ir, kam lai atņem? Un no kā lai iekasē nodokļus, aplokšņu algas, kur ir progresīvais nodoklis? Par to nevajag domāt. Nu ja, ja pieliek pie algas 15 EUR – tūlīt paziņojumi – sabruks ekonomika, uzņēmēji nebūs motivēti maksāt nodokļus. Nu ja, tauta nemaksā nodokļus – mūs maldina varenie, kaut nodokļus nekad, nekur pasaulē nemaksā, tos iekasē, administrē, piespiež, liek cietumā, bet pie mums: cik naudas ir, tik ir.
    Kad Sakaņa, ZZS, Vienotība, VL beigs spīdzināt tautu , tajā skaitā ar KVOTĀM, zāļu cenām, ar nodokļiem un kad beigsiet darboties haizzivju” labā? Saskaņa tā labā – meli, kas notiek Rīgā, kā Ušakovs sūc naudu no tautas, pat pagalmu caurbraucamos ceļu jau plāno labot uz dzīvokļu īpašnieku rēķina!

  2. – „…Neviens nav skaitījis, cik cilvēku pirms laika aizgājuši pie debesu Tēva tikai tāpēc, ka reformu jūklī nav varējuši tikt pie daktera vai pie īstajām zālēm…Diemžēl, V.Krištopānam bija taisnība – Latvija ir muļķu zeme. Jo mēs izmirstot atkal un atkal iestājamies par bagātniekiem, par lielkapitāla partijām. Ideoloģija, skaļie patriotiskie saukļi mums ir dārgāki par mūsu pašu, mūsu bērnu, mūsu veco ļaužu veselību un dzīvību…Mēs sajūsmināmies par tēvzemiešu stingro stāju latvietības aizstāvībā gan šeit, gan Briselē. Un negribam zināt, ka tēvzemiešu veselības ministri, iztērējot Pasaules bankas kredīti miljonus, noreformēja mūsu medicīnu līdz klīniskai nāvei. Tagad oranžie uzsāk reformas reformu. Nu jau par mūsu naudu…Cik daudziem Latvijas ārstiem šī reforma salauzīs dzīvi? Cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem reformu reforma atņems dzīvību? …Bet kungiem nav laika par to domāt. Patriotisku saukļu aizsegā viņi plēšas ap portfeļiem un amatiem, kuri viņu personīgai kabatai dod simtus tūkstošus latu un apziņu: cik labi dzīvot muļķu zemē – Latvijā”. No Māras Nizinskas raksta „Muļķu zemes slimnieka pārdomas” , Rēzeknes Vēstis

  3. Vai tā nav nabadzīgākās tautas izmērdēšanas politika? Vai tā nav Maksima tipa rīcībā, tikai ar citiem paņēmieniem?
    Vai KVOTAS medicīnā nav šis oficiālis Latvijas iznīcināšanas rezultāts šajos Statistikas pārvaldes skaitļos, vai tas nav briesmu stāsts. Jums 80 miljoni ir izsaimniekotā Air Baltik sponsorēšanai, kur algas simtiem tūkstošos, bet medicīnā KVOTAS:
    Latvijas tiesās ierosinātas lietas par īrnieku ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem 1995. – 2004.gadā pret 61 955 ģimeni vai 185 865 cilvēkiem. (ja katrā ģimenē vidēji 3 cilvēki, tad 61 955 x 3 = 185 865).
    Tas ir terors, kas turpinās vairākus gadus, kamēr iztiesā lietas visās trīs instancēs. Tātad, ne mazāk kā 185 000 cilvēku vai aptuveni 8-10 % tautas tiek pakļauta morālai pazemošanai, darba zaudēšanai , badam un iznīcībai. Rezultātā aug pašnāvības, iegrimšana alkoholismā no izmisuma, saindēšanās. Tas ir vairāk kā briesmīgi.
    No tiesās ierosinātām lietām 1.instances tiesās vien apmierinātas prasības pret – 39 259 ģimenēm.

    Latviju masveidā atstāj jaunākā paaudze, bet tie kas paliek šeit, daudziem no bada, stresa, spīdzināšanas, no neārstēšanās, no alkohola un pāragri dzīve beidzas tepat, savā mīļajā Latvijā.
    Rīgu vien „neatkarības” vajāti ir atstājuši un izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi aiz robežas 175 214 cilvēku, tajā skaitā jaunākā paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no Rīgas 71 355 cilvēki.

    Pēdējos piecos gados pensionāru skaits Latvijā samazinājies par 46 000 cilvēku (iespējams – vairāk).
    Visiem izbraukušajiem no Latvijas bija dzīvokli un tagad, pēc apmēram 400 000 cilvēku izbraukšanas no Latvijas uz dzīvi citās valstīs, iestājusies dzīvokļu krīze. Pirmajos desmit neatkarības gados masveidā dzīvokļi tika izsaimniekoti, izkrāpti, izpārdoti par īres parādu cenu.
    Pašnāvību skaits pavisam ( suicide deaths) no 1990 – 2002 – 11 097 cilvēki
    Vidēji gadā no 1990 – 2002 – 853,6 cilvēki
    Pašnāvību skaits pavisam 2002 – 672 cilvēki
    Vecāki par 55 gadiem (pensionāri) 2002 – 256 cilvēki
    Pašnāvības līdz 55 gadiem 2002 – 416 cilvēki

    Ziņas Latvijā Politika un Sabiedrība
    Statistika par pašnāvību skaitu Latvijā satraucoša; speciālisti ceļ trauksmi
    BNS Ceturtdiena, 2013. gada 24. oktobris 14:32 17 komentāri
    Speciālisti pauduši satraukumu par pašnāvību skaitu Latvijā, pērn izdarītas 443 pašnāvības, kas ir ļoti liels skaits, ceturtdien uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, iepazīstinot ar Latvijas veselības aprūpes statistiku par 2012.gadu.
    Salīdzinoši 2011.gadā Latvijā izdarītas 440, 2010.gadā – 436, 2009. – 516, 2008.gadā – 527, 2007.gadā – 454 pašnāvības.
    Saskaitiet 11 097 + nākamie gadi 2003 -2015.gads, kur vidēji 450 pašnāvību + 5850 +11 097 ir = 16 947 pašnāvību 25 gados! Un vēl klāt nosalušie, bezvēsts pazudušie, miruši no saindēšanās ar surogātalkoholu, CSN, nogalinātie. Te mums būs nabadzības mazināšana?!

    • Valdošie ar visu mineto lepojas un uzskata to par sasniegumu.Noziedznieku pasaulē maniaki uzskata sevi par sabiedribas sanitāriem.Pie mums tas ir nostādīts ar ES atbalstu valstiskā līmenī, lai arī šādas darbības ir pret satversmi un likumu,tomēr tiek pieļautas sabiedrības veselības vārdā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+