Foto – Anda Krauze

Latvijā peldošais ezerrieksts zināms tikai trijos ezeros: Klaucānu un Priekulānu ezerā Jēkabpils novadā un Pokratas ezerā Balvu novadā. Šis ezerrieksts ir viengadīgs ūdensaugs. Tam ir 1–2 m garš lokans stublājs, ko iepriekšējā gada rieksts, no kura tas izaudzis, kā enkurs notur ezera gruntī; precīzāk būtu teikt – dūņās. Augs ir aizsargājams.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

Lasīt citas ziņas

Ezerriekstu dzimtene ir Dienvidāzija, pie mums tas ir sens ieceļotājs. Zemā gaisa temperatūra ezera dibenā, kur augļi pārziemo, vienmēr ir dažus grādus virs nulles. Ezerriekstiem patīk ar barības vielām bagāts ezera ūdens, kas pavasarī un vasarā ātrāk sasilst. Jūnijā parādās īpatnēja lapu rozete. Siltā laikā augs drīz uzzied nelieliem baltiem ziediem, kas atveras dažas stundas no rīta.

Pēc noziedēšanas sāk attīstīties augļi ar četriem dzeloņainiem izaugumiem. Augļi ir bagāti vērtīgām barības vielām, arī cukuru, tajos daudz neorganisko vielu, sevišķi dzelzs un mangāna savienojumu. Nogatavojoties augļi kļūst smagāki un nogrimst ezerā, tos cilvēki jau senatnē lietojuši uzturā un ārstniecības nolūkos pret nierakmeņiem, caureju un citām kaitēm.