Dabā
Zaļā dzīvošana

Izmisums! Riepas nav kur pārstrādāt 8


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto-Shutterstock

1030 tonnas 30 tonnu vietā. Tik daudz riepu SIA “Riepu bloki” bija uzglabājusi Rīgā, Starta ielā, pārkāpjot Valsts vides dienesta noteikumus. Būtu naivi domāt, ka “Riepu bloki” ir vienīgais uzņēmums, kas tur vairāk, nekā ļauts, taču, šķiet, tikai retais aizdomājas par galveno problēmas iemeslu – riepu pārstrādes teju neesamību Latvijā. Kur tad tās riepas vest, ja nav kur? Latvijā spēj pārstrādāt vien 61% no riepām.

Nerentabls bizness

Viens no uzņēmumiem, kurš pārstrādā nolietotās riepas, ir SIA “E Daugava” Ozolniekos. Uzņēmuma izpilddirektors Arnis Jumītis sacīja, ka uzņēmuma jauda ir piliens jūrā. “Šobrīd mums ir atļauts pārstrādāt tikai 1500 tonnas riepu gadā,” norāda uzņēmuma pārstāvis. Tikai mazliet vairāk par daudzumu, kas jāaizvāc no Rīgas “Riepu blokiem”.

“Nezinu, cik līdz jūlijam esam pārstrādājuši, taču noteikti vairs nav atlicis daudz. Ik mēnesi mums pieved 150 – 250 tonnas riepu. Gribētu pārtraukt riepu uzņemšanu, bet baidāmies, ka neuzņemtās riepas nonāks mežā, grāvī u. c. Labā ziņa – plānojam paplašināties. Ja iegūsim atļauju, jauda pieaugs līdz 12 000 tonnām gadā, kas jau būs diezgan daudz. Sliktā ziņa – tik daudz diez vai varēsim apgrozīt, jo mūsu esošie reaktori nespēs pārstrādāt 
12 000 tonnu. Bija ideja iegūt vēl četrus reaktorus, taču līdz ar ekonomiskās situ­ācijas pasliktināšanos, naftas cenas kritumu, ideja varētu arī neizdoties. Jāskatās, ko izdomās īpašnieki, kuriem “E Daugava” ir kā hobijs,” stāsta A. Jumītis. Ja uzņēmums būtu viņa un citu ienākumu nebūtu, jau sen būtu bankrotējis.

“Latvijā nolietoto riepu problēma ir ļoti liela – otrreizējo pārstrādi Latvijā neviens negrib atbalstīt, bet pati nozare ir nerentabla. Riepas jāsagriež, jāsasmalcina, 12 stundas jākarsē bezgaisa telpā – process, kas patērē milzu enerģiju. Pēc tam 12 stundas jādzesē un jādara vēl vairāki darbietilpīgi un laikietilpīgi procesi. Produktus, kas paliek pāri – kordus –, pieņem par zemu cenu, pirolīzes ogles un gāzi mēģinām paši izmantot kā kurināmo, bet vēl paliek pirolīzes eļļa. Kopumā blakusproduktu realizācija ir ļoti sarežģīta. Labi, ka īpašniekiem ir vēl citi projekti, kas ienes naudu. Šis jau palicis gandrīz par hobiju, kuru nevēlas pamest,” atklāja A. Jumītis, uzsverot, ka runas par to, ka utilizēt var viegli un lēti, ir blēņas.

Lielākais dedzinātājs un mazie smalcinātāji

Lielākais riepu pārstrādātājs Latvijā ir cementa rūpnīca “Cemex”. Tā kā cementa klinkera ražošana ir energoietilpīgs process un prasa augstu temperatūru – 1500 grādus pēc Celsija, uzņēmums izmanto arī alternatīvos kurināmos, tostarp izlietotās riepas. Kompānijas vides projektu nodaļas vadītāja Santa Kļava man pastāstīja, ka gadā uzņēmums pieņem un sadedzina līdz 10 000 tonnām nolietoto riepu. Uzglabāt līdz riepu dedzināšanai “Cemex” drīkst ne vairāk kā 400 tonnu.

Latvijā riepas pārstrādā arī SIA “VVV Recycling”, turklāt ar gana lielu jaudu – 8000 tonnām gadā. Taču, kā atklāja kompānijas īpašnieks Vladimirs Ivanovs, kompānija granulas iegūst tikai no smago mašīnu riepām. Vieglo auto riepas ir plānos, taču varbūt tikai no 2018. gada. Arī “AK LRPMK” Rudbāržu pagastā pārstrādā riepas, taču ļoti mazos apjomos.

Interesanti, ka arī paši “Riepu bloki” Grobiņas novadā pārstrādā riepas, taču viņiem jaudas neļauj pārstrādāt 1000 tonnas dažu dienu laikā. Viņu pārstāvis norādīja, ka riepas tiek aktīvi izvestas no Starta ielas, taču bez termiņa pagarinājuma nevarēs iztikt, jo riepas neesot kam nodot. “Riepu bloki” riepas sapresējot un iegūtos riepu blokus izmantojot kā celtniecības materiālu ceļu būvē, nogāžu stiprināšanā, reljefa veidošanā, siltināšanā u. c.

Savukārt kāds riepu pārstrādes nozares zinātājs, kurš gan vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka Latvijā pienācīgi riepas pārstrādājot tikai “Cemex” un “Riepu bloki”. “Pirolīze nekas labs nav. Tas ir kā no viena mēsla uztaisīt vairākus citus, jo pirolīzes eļļa īsti nekur nav liekama. Latvijā kopumā ar pārstrādi un uzglabāšanu ir bardaks. Valstij būtu jāsāk domāt, kāpēc Latvijā neko jēdzīgu nepārstrādā, kāpēc visu iepērkam no lietuviešiem un poļiem. Kāpēc iepērkam paklājus, gulošos policistus, bērnu laukumiem visādas gumijas mantas, gumijas paliktņus?”

“Lielākā problēma riepu apsaimniekošanā ir tā, ka riepu daudzums palielinās, savukārt pārstrādes apmērs saglabājas līdzīgā līmenī,” tā šā gada janvārī notikušajā Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere norādīja, ka būtiska problēma riepu apsaimniekošanā ir ierobežotas pārstrādes iespējas, tostarp traktoru riepu pārstrāde. Problēmas sakne līdzīga, kā minēja A. Jumītis – kāpēc gan lai pārstrādātu, ja tas nav izdevīgi? Pērn cena par tonnu riepu bijusi vien vidēji 25 eiro. Pirms 10 gadiem bijuši pat 85 eiro. Kopumā 2016. gadā darbojušies 159 nolietoto riepu savākšanas vai pieņemšanas punkti, tostarp 36 videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punkti, tomēr, kā prognozēts, lielākā problēma ir tā, ka šiem savākšanas punktiem nav kur riepas tālāk utilizēt. Latvijā ievesto un tirgū novietoto riepu daudzums 2015. gadā bija 15 918 tonnas, savukārt pārstrādātas 9243 tonnas, kas ir apmēram 58%.

Iebilst arī iedzīvotāji

Itin bieži paši iedzīvotāji vides aizsardzības vārdā ir nospieduši jebkādu ieceri viņu tuvumā būvēt riepu pārstrādes uzņēmumus. Piemēram, uzņēmums SIA “C12 TECH Latvia” centās rūpnīcu uzbūvēt gan Cēsīs, gan Garkalnes novadā, taču saskārās ar apjomīgu iedzīvotāju pretestību. Jāuzsver gan, ka Cēsīs cilvēki neiebilda pret rūpnīcas nepieciešamību, bet gan pret tās izvietošanu tuvu pilsētai – bijusi prasība par vismaz trīs kilometru attālumu no ūdenstilpēm un cilvēku mājām. Arī jau minētā “AK LRPMK” Rudbāržos saskārusies ar cilvēku neapmierinātību. Tāpat ar greiziem skatieniem savulaik saskārušies “Riepu bloki”, kas Kaibalā gribējuši būvēt vēl vienu pārstrādes ražotni, taču saņēmuši krietnu iedzīvotāju pretestību un palikuši vien ar rūpnīcu Grobiņas pagastā.

Savukārt ar valsti un pašvaldību šobrīd vēl cīnās SIA “Eco Stock”, kuri grib riepas pārstrādāt Olainē. Uzņēmuma pārstāvis Andris Gādmanis man pastāstīja, ka uzņēmums jau otro gadu cenšas saņemt visas nepieciešamās atļaujas riepu pārstrādes sākšanai. “Esam birokrātiskā procesā un kārtojam visas atļaujas, ko prasa valsts un pašvaldības institūcijas. Prasības ir iespaidīgas, ir pārsūdzības un citi šķēršļi. Brīžiem arī “piegriežas” – ja līdz gada beigām mūs nomocīs ar jaunām prasībām, tad arī liksimies mierā un investīcijas neveiksim. Ja valstij nevajag, tad nevajag. Nedod Dievs, ja atkārtosies Jūrmalas scenārijs vai no riepām tiks vaļā citos nelegālos veidos. Plānojam rūpnīcā pārstrādāt apmēram 1000 tonnas nolietotu riepu gadā. Pēc tam nākotnē jau varēsim domāt par paplašināšanos,” pastāstīja A. Gādmanis.

Eiropā riepu kalni mazāki

Eiropā ik gadu par braukšanai nederīgām paliek vairāk nekā trīs miljoni tonnu riepu. Pēc Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācijas datiem, 2015. gadā, apmēram 78% riepu tiek pārstrādātas, tomēr joprojām gana daudz nolietoto riepu guļ milzu riepu kalnos. Tiesa, vecajās Rietumeiropas valstīs tikai 5% nonāk riepu laukos.

ES noteikusi, ka no riepām nedrīkst veidot milzīgus riepu krāvumus nenorobežotā apvidū, taču tas neliedz neapstrādātās riepas lielākoties glabāt milzīgos riepu laukos. Riepu utilizācijai ierobežojumu īsti nav – var gan dedzināt, gan veidot granulas, gan izmantot pirolīzes tehniku.

Lai riepu problēmu risinātu, pirms vairākiem gadiem ES 3,3 miljonus eiro novirzīja pašdibinātajam “TyGRE” projektam ar mērķi beidzot izdomāt, kā veiksmīgi un dabai draudzīgi no lietotajām riepām atbrīvoties, īpaši – kā izvairīties no t. s. gaistošajām gāzēm – ūdeņraža, oglekļa monoksīda un dioksīda, metāna savienojumiem. Diemžēl projekts 2013. gadā noslēdzās bez kādiem īpašiem rezultātiem.

Ko iegūst no pārstrādātajām riepām?
* Rotaļu laukumu segumus
* Celtniecības materiālus
* Alternatīvo kurināmo 
(cementa, tērauda 
ražošanā)
* Dobju apmales
* Jaunas riepas
* Jāšanas aksesuārus
* Asfalta piedevu
* Auto detaļas
* Puķu podus
* Jumta dakstiņus
* Gumijas granulas
* Gumijas mulču
* Gāzi
* Mākslīgos rifus
* Apavus
* Dažādu veidu 
(skaņu slāpējošas u. c.) 
barjeras

LA.lv