Lielākais dedzinātājs un mazie smalcinātāji 8
Lielākais riepu pārstrādātājs Latvijā ir cementa rūpnīca “Cemex”. Tā kā cementa klinkera ražošana ir energoietilpīgs process un prasa augstu temperatūru – 1500 grādus pēc Celsija, uzņēmums izmanto arī alternatīvos kurināmos, tostarp izlietotās riepas. Kompānijas vides projektu nodaļas vadītāja Santa Kļava man pastāstīja, ka gadā uzņēmums pieņem un sadedzina līdz 10 000 tonnām nolietoto riepu. Uzglabāt līdz riepu dedzināšanai “Cemex” drīkst ne vairāk kā 400 tonnu.
Latvijā riepas pārstrādā arī SIA “VVV Recycling”, turklāt ar gana lielu jaudu – 8000 tonnām gadā. Taču, kā atklāja kompānijas īpašnieks Vladimirs Ivanovs, kompānija granulas iegūst tikai no smago mašīnu riepām. Vieglo auto riepas ir plānos, taču varbūt tikai no 2018. gada. Arī “AK LRPMK” Rudbāržu pagastā pārstrādā riepas, taču ļoti mazos apjomos.
Interesanti, ka arī paši “Riepu bloki” Grobiņas novadā pārstrādā riepas, taču viņiem jaudas neļauj pārstrādāt 1000 tonnas dažu dienu laikā. Viņu pārstāvis norādīja, ka riepas tiek aktīvi izvestas no Starta ielas, taču bez termiņa pagarinājuma nevarēs iztikt, jo riepas neesot kam nodot. “Riepu bloki” riepas sapresējot un iegūtos riepu blokus izmantojot kā celtniecības materiālu ceļu būvē, nogāžu stiprināšanā, reljefa veidošanā, siltināšanā u. c.
Savukārt kāds riepu pārstrādes nozares zinātājs, kurš gan vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka Latvijā pienācīgi riepas pārstrādājot tikai “Cemex” un “Riepu bloki”. “Pirolīze nekas labs nav. Tas ir kā no viena mēsla uztaisīt vairākus citus, jo pirolīzes eļļa īsti nekur nav liekama. Latvijā kopumā ar pārstrādi un uzglabāšanu ir bardaks. Valstij būtu jāsāk domāt, kāpēc Latvijā neko jēdzīgu nepārstrādā, kāpēc visu iepērkam no lietuviešiem un poļiem. Kāpēc iepērkam paklājus, gulošos policistus, bērnu laukumiem visādas gumijas mantas, gumijas paliktņus?”
“Lielākā problēma riepu apsaimniekošanā ir tā, ka riepu daudzums palielinās, savukārt pārstrādes apmērs saglabājas līdzīgā līmenī,” tā šā gada janvārī notikušajā Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere norādīja, ka būtiska problēma riepu apsaimniekošanā ir ierobežotas pārstrādes iespējas, tostarp traktoru riepu pārstrāde. Problēmas sakne līdzīga, kā minēja A. Jumītis – kāpēc gan lai pārstrādātu, ja tas nav izdevīgi? Pērn cena par tonnu riepu bijusi vien vidēji 25 eiro. Pirms 10 gadiem bijuši pat 85 eiro. Kopumā 2016. gadā darbojušies 159 nolietoto riepu savākšanas vai pieņemšanas punkti, tostarp 36 videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punkti, tomēr, kā prognozēts, lielākā problēma ir tā, ka šiem savākšanas punktiem nav kur riepas tālāk utilizēt. Latvijā ievesto un tirgū novietoto riepu daudzums 2015. gadā bija 15 918 tonnas, savukārt pārstrādātas 9243 tonnas, kas ir apmēram 58%.
