Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Rindā uz endoprotezēšanu gaida piecus un vairāk gadus

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pagājušā gada oktobra vidū dienas stacionāriem un speciālistu konsultācijām papildus piešķīra 10 545 682 latus, bet locītavu endoprotezēšanai – 897 107 latus, lai mazinātu garās gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

 

Par šo naudu gūžas vai ceļa locītavu varēja nomainīt 732 pacienti – tāds nieks salīdzinājumā ar 20 tūkstoš cilvēku, kas gaida rindā piecus un vairāk gadus.

 

Kā piliens jūrā

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā par papildus piešķirto naudu veica 186 endoprotezēšanas operācijas pacientiem, kas uz to steidzamības kārtā gaidīja jau vairāk nekā gadu. “Arī šogad par valsts naudu varēsim operēt tikai šos pacientus, kamēr plānveida rinda nekust ne no vietas,” atzīst slimnīcas valdes locekle Anita Vaivode. Visās trīs gaidīšanas rindās – steidzamības kārtā (pēc ārstu konsilija lēmuma), plānveida un ar 50% līdzfinansējumu – tikai šajā slimnīcā vien reģistrēti 12 tūkstoši pacientu. Paredzamais gaidīšanas ilgums uz valsts pilnībā apmaksātu endoprotezēšanu ir 385 nedēļas jeb vairāk nekā septiņi gadi. Četrdesmit pacienti gadā, samaksājot 318 latus, pacienta iemaksu par uzturēšanos slimnīcā un paši nopērkot protēzi, var tikt arī pie bezcementa gūžas vai ceļa locītavas. Tas pacientam vidēji izmaksā ap 2000 latu. Vēl 40 pacienti, kam locītavas ir tā bojātas, ka lēto protēzi nemaz nevar ievietot, tiek pie bezcementa protēzes par valsts līdzekļiem.

Rīgas 2. slimnīcas vadītājs Jānis Petronis atklāj, ka pērn papildus veiktas 175 operācijas pacientiem no visām trim gaidīšanas rindām. Tas ir kā piliens jūrā, jo paredzamā gaidīšanas rinda uz plānveida gūžas locītavas aizvietošanu šeit izstiepusies piecu sešu gadu garumā.

“Madonas slimnīcā gada nogalē varējām veikt tikai dažus desmitus operāciju, jo tik īsā laikā nebija iespējams sagatavot pacientus, daudzi no tās atteicās,” atklāj slimnīcas vadītājs Bruno Kokars. Šogad par valsts līdzekļiem pārsvarā endoprotezēšot ceļu locītavas, kur gaidīšanas rinda ir visgarākā. Madonas slimnīcā 1210 pacientiem uz lielo locītavu endoprotezēšanu vidēji jāgaida vairāk nekā astoņi gadi.

Rīgas Austrumu slimnīcā uz ceļa locītavas endoprotezēšanu neparedzami ilgu laiku jāgaida ap diviem tūkstošiem, Vid­zemes slimnīcā – 1674, bet Jelgavas pilsētas slimnīcā – 560 pacientiem. Liepājas reģionālajā slimnīcā – no diviem līdz pieciem gadiem. Salīdzinājumā ar to Daugavpils un Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu norādītais gaidīšanas ilgums – 52 nedēļas – šķiet mirklis vien.

 

Speciālista padoms vajadzīgs biežāk

“Šobrīd rindas pie speciālistiem neietekmē naudas trūkums jeb kvotas, bet gan primārās aprūpes vājums, proti, ģimenes ārstu nespēja uzņemties atbildību par pacientu, kā arī lielais profilaktisko konsultāciju skaits, kuras pacients varētu saņemt savā dzīvesvietā.

Vienlaikus rindas ietekmē arī tas, cik noslogots ir attiecīgā profila speciālists, un veiktā pieraksta neatcelšana, piemēram, pērn uz konsultāciju neieradās piektdaļa jeb 37 000 bērnu,” situāciju skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša.

2012. gadā slimnīcas speciālisti konsultējuši un izmeklējuši 375 158 bērnus. Rindas pie dažiem speciālistiem, piemēram, kardiologa un gastroenterologa, ir pusotra mēneša garumā.

“Gada nogalē Rīgas Austrumu slimnīcai papildus piešķirtie divi miljoni latu ļāva veikt vairāk plānveida operāciju dienas stacionāros, kā arī nedaudz samazināt rindas pie speciālistiem,” atklāj slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa. “Tomēr summa nebija tik liela, lai rindas pie pacientu pieprasītākajiem speciālistiem – endokrinologa, urologa vai reimatologa – saruktu ievērojami.” Arī šajā slimnīcā pērn pieprasījums pēc speciālistu konsultācijām pieaudzis par 30% – kopumā pacienti tās saņēmuši 300 241 reizi.

 

 

Fakti

* Kā liecina Nacionālā veselības dienesta 1. janvāra dati, Zemgales reģionā garākās rindas – ap diviem mēnešiem – bija pie endokrinologa Jelgavas poliklīnikā un Zemgales diabēta centrā. Pie acu ārsta jāgaida rindā 20 – 60 dienas, pie alergologa 46 – 51 diena.

* Kurzemes pusē pie endokrinologa visgarākā gaidīšanas rinda – 90 dienas – ir Talsu slimnīcā, kamēr Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un Saldus medicīnas centrā tas pieejams bez rindas, bet pie acu ārsta Vecliepājas veselības centrā jāgaida trīs mēneši.

* Vidzemes pusē vairāk nekā trīs mēnešu garumā izstiepusies rinda pie acu ārsta Madonas slimnīcā un pie urologa Vidzemes slimnīcā, toties Smiltenē šie speciālisti pieejami bez rindas.

* Latgales reģionā samērā garas rindas ir Līvānu slimnīcā – 30 – 45 dienas pie endokrinologa, ginekologa, ķirurga, neirologa un acu ārsta.

 

 

Viedoklis

Viļakas novada Šķilbēnu pagasta ģimenes ārsts Andris Spridzāns: “Kā lai ģimenes ārsts Šķilbēnos uzzina, ka veselības aprūpē parādījusies papildu nauda, lai pacientu varētu sūtīt pie speciālista vai uz izmeklējumiem? Nevaram taču stundām ilgi sēdēt internetā un ložņāt pa dažādām mājaslapām. Reģionos jūtams daudzu speciālistu trūkums. Ja vajadzīgs reimatologa padoms, pacientu sūtām uz Rēzekni, kur vienam ģimenes ārstam ir otra specialitāte – reimatologs. Tuvākajā apkārtnē nav arī neviena narkologa vai psihiatra. Kādai manai pacientei, kurai ir 80 gadi un ārstēta onkoloģiska saslimšana, strauji pasliktinājās veselība, arī asinsanalīzes bija sliktas. Varbūt tas ir otrs audzējs? Būtu jāsūta pie hematologa, bet šāds speciālists ir tikai Rīgā. Bieži vien pacienti, dzirdot, ka pie speciālista būs tik tālu jābrauc, atsakās no tālākas ārstēšanas.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+