Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. novembris, 2015
Drukāt

No laukiem atbrauc uz slimnīcu, bet operācija naudas trūkuma dēļ atcelta (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Parasti pirms operācijas izmeklēšanas nodaļā visas 15 gultas ir aizņemtas. Bet tagad, kad valstij pietrūcis naudas, lai samaksātu slimnīcai par gūžu endoprotezēšanu, šeit sastopami vien tie pacienti, kuri var atļauties par operāciju samaksāt paši. Anita no Mežotnes (priekšplānā) kopā ar vīru no savām pensijām sakrājuši 2600 eiro pirmajai gūžas endoprotezēšanas operācijai, jo sāpes bijušas neciešamas. Tagad dēla ģimene iedevusi vairāk nekā 800 eiro, lai var izdarīt otru operāciju. Arī Elza no Ogres tiks operēta par pilnu maksu. "Manas operācijas datums pienāca 2009. gada 27. aprīlī, bet es saslimu ar gripu. Ar ārstu vienojos, ka mani operēs rudenī, diemžēl jūlijā valsts nogrieza naudu un operācija aizgāja gar degunu," stāsta paciente.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) no novembra ir pārtraukusi plānveida gūžu endoprotezēšanas operācijas, jo ir beigušās valsts noteiktās kvotas. Arī tad, ja pēc operācijas radušies kādi sarežģījumi un ir nepieciešama tā sauktā revīzijas endoprotezēšana, valsts vairs nespēj apmaksāt visas operācijas.

Bet pacienti, saņemot informāciju no TOS, ka beidzot sagaidīta rinda uz operāciju un norādīts datums, kad jāierodas pie traumatologa uz konsultāciju, lai nozīmētu precīzu operācijas dienu un pirmsoperācijas izmeklēšanu, brauc uz slimnīcu. Maiju (redakcijai vārds un uzvārds zināms) no Krimuldas 5. novembrī uz TOS atveda dzīvesbiedrs, jo dakteris bija licis viņai ierasties, paņemot līdzi izmeklējumu rezultātus, kas izdarīti pēc ģimenes ārsta norīkojuma. Bija paredzēts, ka dienas laikā viņai veiks pārējos nepieciešamos izmeklējumus šim nolūkam paredzētajā nodaļā. Ārsts operāciju bija nozīmējis 16. novembrī, un visas nepieciešamās veselības pārbaudes bija jāizdara divas nedēļas pirms tās.

“Nodaļā pie reģistrācijas galda tad arī uzzināju, ka visas gūžas endoprotezēšanas operācijas no 1. novembra ir atceltas. Man pateica, ka iespējams operēties par puscenu jeb vairāk nekā 800 eiro. Biju tik apmulsusi, ka zvanīju vīram un prasīju padomu, ko lai daru. Mēs bijām kādi desmit cilvēki, kas atbraukuši no laukiem cerībā, ka mūs izmeklēs, lai pēc neilga laika izoperētu, tāpēc visi bijām apjukuši. Tur bija vecāki cilvēki par mani – kurš ar spieķi, kurš ar kruķi pie rokas. Par laimi, izmeklēšanas nodaļas mediķi mūs neizdzina ārā, bet sacīja, ka varam veikt izmeklējumus, jo tie mums noderēšot.

Otrā dienā piezvanīju savam dakterim, lai vienotos par operācijas pārcelšanu. Viņš ieplānoja 7. martu. Kad interesējos, vai būs nepieciešams vēlreiz izmeklēties, dakteris atbildēja: to mēs panācām, ka visi izmeklējumi derēs.

Lai veiktu pirmo gūžas endoprotezēšanu, rindā gaidīju sešus gadus, bet tagad – divus gadus. Esmu sašutusi par to personu rīcību, kuru rokās ir nauda un kuri nepaziņo, ka kvotu vairs nav un operācijas ir atliktas. Tas nav jādara ārstiem, kuri ir bezgala noslogoti, tas ir jādara tiem, kas apsaimnieko valsts piešķirto naudu,” secina Maija.

Slimnīcā ir speciāls rindu vadības speciālists, kura pienākums ir regulēt un koriģēt rindas, bet ārstu pienākums ir paziņot saviem pacientiem par atceltajām operācijām, noskaidroju slimnīcā. Daļa ārstu uzskata, ka tas nav normāli, ka viņiem jānodarbojas ar slimnieku apziņošanu, savukārt daļa pret to neiebilst. Bet slimnīcas vadība atzina, ka tā varētu būt komunikācijas kļūda, kaut gan īsti netic pacientes stāstītajam (redakcija saņēmusi vēl citus līdzīgus stāstus).

Patlaban rindā uz gūžu endoprotezēšanu steidzamā kārtā ar ārstu konsilija nosūtījumu, kā arī plānveidā un ar 50% piemaksu par operāciju gaida 12 tūkstoši pacientu, informēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Vaivode. Ar konsilija lēmumu rokās operācija jāgaida, maksimums, gadu, bet, ja slimnieks spēj pusi piemaksāt, tad līdz operāciju galdam tiek ātrāk – aptuveni pēc pusgada. Ja vienīgā cerība ir valsts piešķirtie līdzekļi, tad jāgaida vismaz divi gadi un tad vēl nevar zināt, vai kvotas nebeigsies pirms laika un vai operācija netiks sagaidīta paradīzē. TOS līgumā ar Nacionālo veselības dienestu šogad paredzētas 1620 operācijas par valsts naudu, bet slimnīcas jauda ir tik liela, ka tur var veikt līdz 2200 operācijām. Kvotas ir beigušās, un ārsti uzskata, ka tik drūma situācija līdz šim nav piedzīvota.

“Vienmēr gada beigās kādu naudas summu piešķir, bet šogad ir pateikts, ka naudas vairs nebūs. Šorīt pie manis vizītē ieradās pacients, kuram radies sastrutojums, jo nolietojusies un izkustējusies protēze, ko savā laikā licis mūsu bijušais kolēģis Valdis Zatlers. Bet par valsts naudu revīzijas endoprotezēšana ir paredzēta tikai 150 pacientiem, un mēs jau šo normu esam pārsnieguši par 30 pacientiem,” pastāstīja traumatologs Jānis Viesturs Akmens.

Ja implanta sastāvdaļas daudzu gadu garumā ir nodilušas un tās jāmaina, to patlaban TOS nevar izdarīt, jo valsts piešķirtais finansējums ir beidzies, skaidroja slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš. Pacients tiek operēts tikai tad, ja protēzes mehāniska izkustēšanās sagādā pamatīgas sāpes, vai tad, ja asins plūsmā ir iekļuvuši mikrobi un pie implanta radījuši sastrutojumu. Tās ir akūtas situācijas, kas tiek ārstētas nekavējoties.

Kāpēc cilvēki izvēlas gaidīt garā rindā TOS, nevis doties, piemēram, uz Rīgas 2. slimnīcu vai Madonas slimnīcu, kur gaidīšanas laiks ir krietni īsāks un valsts noteiktās kvotas vēl nav aptrūkušās?

A. Vaivode: “Pacienti izvēlas veikt operāciju pie konkrēta ārsta. Rindas pie mūsu ķirurgiem ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, dakterim Pēterim Studeram rinda jau ir saplānota gadu uz priekšu. Mūsu rindu vadības speciāliste tādā gadījumā, kad pacients piezvana un sūdzas, ka nevar tikt pie izraudzītā ārsta, jo liela rinda, piedāvā citu ārstu. Bet bieži pacienti nepiekrīt, jo grib tikt pie konkrētā ārsta.”

Citās slimnīcās pārsvarā tiek operēti pacienti, kuriem ir mazāk blakus saslimšanu, kuriem ortopēdiskais stāvoklis kauliem nav sarežģīts. “Mums tās tehnoloģijas ir attīstītākas, jo endoprotezēšana ir slimnīcas pamatnodarbošanās. Ja pacients ir smagākā veselības stāvoklī, citas slimnīcas viņu mērķtiecīgi virza pie mums. Šeit tiek izdarītas gandrīz divas trešdaļas no endoprotezēšanas operācijām,” pastāstīja galvenais ārsts.

Kaut gan TOS ir pēdējais pieturas punkts, kur nonāk visi sarežģītie pacienti, kurus nav iespējams ārstēt citur, valsts noteiktais tarifs par endoprotezēšanu visām ārstniecības iestādēm ir vienāds. Tas ir par 30 – 40% mazāks nekā reālās izmaksas, un no šīs pieticīgās naudas summas valsts vēl paņem nost.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir skaidri un nepārprotami pateicis, ka “veselības aprūpe turpinās strādāt izdzīvošanas režīmā”. Tas nozīmē, ka tas apmulsums, ko TOS piedzīvoja Maija un vēl citi pacienti, nav pirmais un nebūs ­pēdējais.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Varbūt ministri sametīs?

  2. Naudas trūkums nekavē sev palielināt algas

  3. Neticu nekādiem naudas trūkumiem.

  4. Nauda nav un nebūs !!!!Valdība nolēmusi maksāt 4,5 miljonus Turcijai par bēgļiem !!!!Cik operācijas tiek vienkārši atdodas pa vējam !!!!!!

  5. Var taču izdarīt tā, kā 2008, vai 2009. gadā ,kad visus ,kuri bija rindā ,no rindas izmeta ar saukli, ka turpmāk rindu veidos citādāk. Ierados Vidzemes slimnīcā ar visiem dokumentiem, iesniedzu dokumetus. Man pateica, ka mēneša laikā saņemšu atbildi par kārtas numuru rindā. Saņēmu atbildi, ka rinda man tu-tū, ar ierosinājumu sākt visu rinķa deju no jauna. Toreiz biju rindā jau vairākus gadus. Nu ko, jācer ka viņsaulē bez protēzes iztikšu! Paldies, Latvija!

  6. Laikam jau 50 okupācijas un 25 kolaborantu valdišanas gadi ir darijuši savu un latvieši ir kļuvuši pārmērīgi toleranti un ļaujas taisit sev uz galvas visiem,kuriem tikai iegribas,bet tomēr ir prasība lai taisītājiem būtu smukas frizūras,nevainojama padomju biografija un apaļš konts bankā vai tikpat apaļi paradi.

  7. Ticu šai kundzītei par gaidīšanu rindā. Pats gaidīju rindu uz kataraktas operāciju pusotru gadu, kad tuvojās domātais termiņš zvaniju dakteriem un izrādās vēl jāgaida gads, bet par naudu kaut pēc mēneša. Protams grabināju naudu , jo akls tak nevēlējos palikt, citas izejas jau nav.

  8. neko sev tā!

  9. Un vals gaida, lai latvieši atgriežas savā dzimtenē. Nomirt var vienmēr visur, netērojot naudu ceļam

  10. rindas tiek māksligi uzturetas Atbildēt

    pamatā 2 iemeslu dēļ pirmkārt daļa tiešām nomirst un nesagaida, problēma atkrīt, un otrkārt kas spēj tie sagrabina naudu un samaksā maksas pakalpojumu. tā ir apzināta politika. jo slimnieku ir pamatā vienāds skaits, tos vienreiz visus apkalpojot rinda beigtos un principā pēc tam butu hātere tā pati nauda vai pat mazāk jo nebutu ielaisto smago gadijumu, taču tas netiek darits

  11. Pag, pag, sabrauks bēgļi, viņi arī gribēs paārstēties, ārstēs viņus tie paši dakteri un tad…, iet labāk neiet pie ārsta lai neuzzināt cik ielaista ir slimība un ka jāmirst būs mokošās sāpēs.
    Rinda bēgļiem nebūs jāgaida, viņiem te būs īpašs bēgļu statuss un viņiem pienākas cilvēka cienīga aprūpe.

  12. Bet ko dara ārsti un med personāls,kad kvotas ir beigušās? Nāk uz darbu un šupo kājas vai iet bezalgas atvaļinājumā un slimnīcas nodaļas slēdz?

Draugiem Facebook Twitter Google+