Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. oktobris, 2016
Drukāt

Robežtelpa Salienā: Dzimta pulcējas ap vecmāmiņu Antoņinu (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Fotoattēlā četras paaudzes: Antoņina, viņas meita Olga, mazmeita Oksana, mazdēls Aleksejs un paši mazākie – Alise un Zahars.

DOSJĒ

Lasa "Latgales Laiku", bibliotēkā pārsvarā izvēlas detektīvromānus.

Skatās PBK, LTV "Panorāmu".

Mājās vienmēr skan Latvijas Radio 2.

ANTOŅINA JERMOLAJEVA Salienas pagastā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus. Kopā ar vīru, kurš pērn aizgājis mūžībā, viņi šeit iekopuši bioloģisko saimniecību, pati Antoņina, kaut arī jau pensijā, vēl joprojām konsultē apkārtējos zemniekus – kā nekā 22 gadus nostrādājusi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā. Antoņina lepojas ar bioloģisko saimniecību skaitu Salienas pagastā – patlaban esot 38.

Antoņina Jermolajeva nāk no Ludzas novada Pasienes pagasta, pie vīra izgājusi Naujenes pagastā un pirmos gadus nodzīvojusi Slutišķu sādžā. Vīrs bijis pareizticīgais, pati Antoņina kristīta katoļticībā, tāpat meitas, bērnubērni un nu jau arī mazmazbērni cītīgi apmeklē vietējo katoļu draudzi.

Visa plašā dzimta šeit pat, Salienas pagastā, arī palikusi dzīvot. Meitai pieder bioloģiskā saimniecība, tāpat – vienam mazdēlam, arī pārējie apkārtnē atraduši darbu. Mazmeita Oksana teic, ka nekad nav bijis pat domas, ka varētu aizbraukt no Salienas: “Vienmēr esam bijuši draudzīgi kopā, tepat blakus vecmammai. Tikai mans brālis Antons uz pāris gadiem aizbrauca uz ārzemēm pastrādāt, pārējie atraduši darbu tepat pagastā vai arī brauc strādāt uz Daugavpili, uz Krāslavu. Ceļš labs, tagad vēl remontē, tad jau būs pavisam labi.”

“Meita sauc pie sevis, man jau istabiņa iekārtota, bet es vēl neeju. Pie manis tik daudz cilvēku nāk, kā lai pārceļos,” Antoņina teic. Padomus tuviniekiem, no kuriem arī vairākiem pieder bioloģiskās saimniecības, gan dodot labprāt. “Tad man, sevišķi mazbērni, saka: “Vecomamm, liecies mierā!” Bet es nevaru, man jākomandē,” Antoņina smejas.

Dzimtas pārstāvji gana bieži izmanto bagātīgo profesionālās kultūras piedāvājumu Daugavpilī, tomēr arī pagasta kultūras namam līkums netiek mests. Antoņinas acis aizmiglo skumjas – 1995. gadā celto kultūras namu septiņus gadus vadījusi viņas otra meita, kura tagad diemžēl aizgājusi mūžībā. Te notiek gadskārtu un zemnieku svētki, senioru balles, novembrī, kā ierasts, gaidāmi valsts svētku sarīkojumi. Savukārt bērniem skolā ir drāmas pulciņš, darbojas deju kolektīvs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nekur njav til labi ,kā Latvijā-Latgalē !

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+