Pasaulē
Eiropa

Rumānija pārvar pagātnes sekas: darbu sācis proeiropeisks ministru kabinets0


Rumānijas jaunais premjerministrs Ludoviks Orbāns 4. novembrī pacēlis īkšķi pēc viņa apstiprināšanas Rumānijas parlamentā.
Rumānijas jaunais premjerministrs Ludoviks Orbāns 4. novembrī pacēlis īkšķi pēc viņa apstiprināšanas Rumānijas parlamentā.
Foto: Vadim Ghirda/AP/SCANPIX/LETA

Laba ziņa jaunievēlētajai, bet vēl bez pilnībā noformētas komandas esošajai Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai – Rumānijā sācis darbu proeiropeisks ministru kabinets, kas sola neatkarīgu tiesu varu. Pašreizējais Rumānijas ministru kabinets gan ir mazākuma valdība, kas pirmdien valsts parlamentā saņēma vien septiņas balsis vairāk par apstiprināšanai nepieciešamo minimumu.

 

Kaimiņu Orbānu atšķirības

Valdība galvenokārt sastāv no pagaidām opozīcijā sēdējušās Nacionāli liberālās partijas jeb PNL pārstāvjiem, vienīgi ārlietas un valsts aizsardzība uzticētas attiecīgo jomu profesionāļiem. Arī premjers, kādreizējais transporta ministrs Ludoviks Orbāns ir PNL biedrs.

Viņa tēvs nāk no samērā lielās ungāru kopienas, un tas izskaidro atpazīstamā uzvārda izcelsmi, taču politisko uzskatu ziņā Rumānijas premjers nav pielīdzināms “neliberālās demokrātijas” sludinātājam Ungārijas valdības vadītājam Viktoram Orbānam. Zīmīgi, ka Ludovika brālis Leonards Orbāns bija Rumānijas vēsturē pirmais eirokomisārs un pārzināja multilingvismu.

 

Pēdējā iztrūkstošā komisāre

Nupat izveidotajai valdībai vissteidzamākais uzdevums bija uz Briseli deleģējamas kandidatūras atkārtota izraudzīšana, jo iepriekšējās valdības sūtītā pretendente, kā zināms, neizturēja pārbaudījumu Eiropas Parlamentā. Tāpēc jau pirmajā ministru kabineta sēdē 6. novembrī tika nominēti divi Eiropas Tautas partijai piederīgi eirodeputāti sākotnējam Urzulas fon der Leienas izvērtējumam – Adina Valeana un Zigfrīds Murešans, kas, starp citu, nozīmē, ka veiksmes gadījumā labējo pozīcijas komisijā pastiprināsies.

Fon der Leiena esot izdarījusi izvēli jau dažās stundās pēc vēstules saņemšanas un devusi priekšroku Valeanai. Dzimumu paritātes vārdā, kā arī ņemot vērā amatā nepieciešamo pieredzi (šobrīd Adina Valeana vada EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju).

Ludoviks Orbāns arī bija pieminējis iespējamās diskusijas par “portfeļu apmaiņu”, proti, Bukareste labprātāk gribētu kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra amatu, nevis Rumānijai rezervēto transporta komisāra portfeli, taču tāda darījuma iespēja acīmredzot ir noraidīta. No Eiropas Savienības viedokļa tas gan nav pārāk būtisks jautājums. Svarīgāk, lai Rumānija atgūtu iekšpolitisku stabilitāti pēc ilgā spriedzes un tiesiskuma principu pārkāpumu perioda.

 

Pārejas jeb pagaidu valdība

Valsts galva Klauss Johanniss uzlūko tagadējo ministru kabinetu kā pārejas valdību, kurai jānoturas, ja izdosies, līdz nākamā gada nogalē paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Pats Johanniss jau svētdien startē valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, un viņam piedēvē labas izredzes palikt uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Savukārt valdības ilgtspēja būs atkarīga no tai uzticību izteikušajiem partneriem, kuru intereses atšķiras un, iespējams, visā drīzumā sadursies, apspriežot 2020. gada budžetu.

 

Tagad pret korupciju

Agrākā Viorikas Dančilas vadītā sociāldemokrātu jeb PSD valdība bija apsolījusi, piemēram, tuvākajos gados dubultot pensijas un citas pievilcīgas lietas, īpaši neraizējoties par budžeta deficītu, kas izpelnījās Starptautiskā valūtas fonda nopēlumu. Ludoviks Orbāns ir apņēmies finanšu politikā ieviest kārtību un sniegt Briselei atskaites par plānotajiem Eiropas naudas ieguldījumiem infrastruktūras projektos, taču sociāldemokrātu valdīšanas laikos iedibinātie ieradumi nebūs tik vienkārši izskaužami.

Turklāt nāksies pārskatīt apšaubāmās juridiskās reformas un tiesību aktu grozījumus, kuri, piemēram, paredzēja saudzīgākus sodus par korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzības šāda veida noziegumos ir tikušas izvirzītas arī pret PSD bijušo līderi Liviu Dragnea, un pastāv stipras aizdomas, ka viņš ļoti lielā mērā iespaidojis visu šo likumdošanas rosību, ko kritizēja ne tikai Brisele, bet arī Vašingtona, un kas izraisīja masveidīgu protesta demonstrāciju uzplūdus.

Iekšpolitikā pretestību PSD kursam iemiesoja valsts prezidents Johanniss un Rumānijas pretkorupcijas direktorāta virsprokurore Laura Kovesi, kura tika atstādināta. Pagājušā mēnesī viņu apstiprināja par Eiropas galveno prokurori par spīti toreizējās oficiālās Bukarestes neapmierinātībai.

Tikmēr Dragnea, neraugoties uz piespriestajiem nosacītajiem cietumsodiem, palika partijas priekšgalā un Deputātu palātas priekšsēdētāja krēslā līdz pat šā gada maija nogalei, kad pēc kārtējās prāvas stājās spēkā spriedums, ar kuru tika pasludināta reāla brīvības atņemšana uz trīsarpus gadiem.

Saistītie raksti

Viņu skar arī izmeklēšana, ko ievadījis Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) par līdzekļu piesavināšanos 21 miljona eiro apmērā. Tagadējā sociāldemokrātu vadība tomēr ar pārlieku paškritiku nesteidzas, un partijas grožus pārņēmusī Dančila svētdien arī iesaistīsies cīņā par valsts augstāko amatu.

Šīm norisēm piemīt diezgan simboliska nokrāsa uz Berlīnes mūra noārdīšanas jubilejas fona, jo rumāņi decembrī pieminēs notikumus, kas kļuva par Austrumeiropas režīmu krišanas seriāla 1989. gada beigu epizodi, kura izvērtās asiņaina. Diezgan daudzi gāztās Čaušesku diktatūras kalpi ienāca jaunās varas gaiteņos, un ne mazums komunistu pārvērtās sociāldemokrātos. Bez demokrātiskas pārliecības. Un, kā redzams, pagātnes seku pārvarēšana turpinās.

LA.lv