Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. augusts, 2013
Drukāt

Rungainis: ostām jāveic atskaitījumi budžetā

Foto-Inga PavlovičaFoto-Inga Pavloviča

Lielajām ostām ir jāveic atskaitījumi budžetā, un tās nevar atrasties situācijā, kad peļņu gūst tikai šaura cilvēku grupa, kura ir ieinteresēta esošo situāciju saglabāt, norāda investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Par to, kādai ir jābūt konkrētai formai, viņaprāt, vēl esot jādiskutē. “Vai tas ir ostas nodoklis, cik liels tas ir, izejot no kā, tas ir jānosaka, tas ir jāanalizē,” uzsver eksperts.

Ja analizējot Latvijas ostu attīstību, tā kopumā neesot bijusi pārāk veiksmīga, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas ostām. Pirmkārt, jau tas attiecoties uz Rīgas un Ventspils ostu. Situācija relatīvi esot pasliktinājusies, to parādot arī Pasaules bankas un citi pētījumi.

“Problēma ir tajā, ka mēģina iestāstīt, ka pārkrauto tonnu apjoms ir ostas veiksmes rādītājs. Es domāju, ka tas tā nav. Rīgas varoņdarbi ir sasniegti galvenokārt uz ogļu pārkraušanas rēķina. Manuprāt, tas ir nepieņemami, ka ES galvaspilsētai ved cauri netīras, putekļainas kravas ar viszemāko pievienoto vērtību un vēl lepojas, ka esam uzbūvējuši fantastisku ostu,” uzsver Rungainis.

Ostu saimniecība neesot darbojusies efektīvākajā veidā. Pašreizējā sistēma esot šauras cilvēku grupas interesēs, un tā vēlas uzturēt “status quo”. Ostas netiekot attīstītas no sabiedrības un ekonomikas viedokļa izdevīgākajā veidā.

“Ostas nevar būt brīvas no kritikas, kur sēž tikai burvji. Skaidrs, ka situācija, kad sabiedrība kopumā un valsts no ostu operēšanas negūst nekādu labumu un ostas ir atstātas pašas sev, nav normāla. Ostas visus līdzekļus varējušas reinvestēt, bet vienlaikus tas bijis lielas peļņas avots tiem, kas pieņēmuši lēmumus, tiem, kas veikuši attīstību un būves ostas, kā arī stividoriem un citiem, kas ostā darbojas,” uzsver Rungainis. Šī šaurā grupa esot guvusi lielu labumu. Kaut kādi sociālie un ienākuma nodokļi tiekot maksāti, bet esot skaidrs, ka ostas nevar atrasties izņēmuma stāvoklī.

“Negribu izdarīt vispārīgus nekonkrētus apgalvojumus, bet skaidrs, ka ne viss ostu karaļvalstī ir kārtība un daudz kas ir sapuvis, un šī sistēma ir jāmaina,” uzskata eksperts. Neskatoties uz visiem iebildumiem, Latvijā ostas tiktu daudz veiksmīgāk apsaimniekotas, ja būtu vienota transporta korporācija, kurā būtu visas lielās ostas vienoti saistītas kopā, jo tad varētu notikt pareiza kooperācija un specializācija. “Tad investīcijas būtu mērķtiecīgas, nevis sadārdzinātas un haotiskas, un kaitīgas apkārtējai videi,” uzsver finansists.

Viņš ir pārliecināts, ka šiem jautājumiem jābūt atrisinātiem. Pašreizējā situācija tikšot likvidēta un Latvija atgriezīšoties uz ceļa, kur jākonkurē ar augstāku pievienot vērtību, ar rūpniecības attīstību, lai piesaistītu kravu plūsmas ar augstāku pievienoto vērtību, saistot tās ar industrializāciju un ražošanu.

“Ventspils ostā ir kustība šajā virzienā, bet Rīgā notiek netīru un bīstamu kravu pārvietošana. Barot sabiedrību tikai ar tonnām un teikt, ka pārkrauto tonnu apjoms ir šis te ostas veiksmīgas darbības mērs, tas ir apvainojums jebkuram nopietnam cilvēkam,” uzsver eksperts.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri nav konceptuāli iebilduši pret Reformu partijas (RP) ierosinājumu par ostas nodevu. RP rosina šos budžeta ienākumus no ostu nodevas novirzīt autoceļu uzturēšanai, “tādējādi atbrīvot budžeta naudu sociālajām vajadzībām – pedagogu, mediķu un iekšlietu sistēmas darbinieku algām un sociālajām garantijām”, teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

RP pārstāvji norāda, ka koalīcijas partneri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un tas tiks iestrādāts valsts budžeta plānošanā. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi RP arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+