Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. novembris, 2014
Drukāt

Sācies četru gadu eksāmens. Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna 12. Saeimas deputātiem (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Šī ir nozīmīga diena jums personīgi un ikvienam Latvijas pilsonim, jo tieši pirms mēneša izdarītā vēlētāju izvēle šodien redzama Saeimas sēžu zālē. Sveicu jūs ar ievēlēšanu 12. Saeimā un vienlaikus uzsveru, ka vēlētāju dotais mandāts ir ne tikai liels gods un uzticēšanās, bet arī atbildība: par katru jūsu lēmumu un rīcību, par katru balsojumu un vārdu. Šodien ir sācies jūsu lielais četru gadu eksāmens, kuru vērtēs visstingrākā no žūrijām – jūsu vēlētāji!

Uzreiz pēc vēlēšanām, tiekoties ar Saeimā ievēlētajām partijām, mans uzstādījums bija nepārprotams un tiešs: vienoties par koalīciju un valdību, lai vienā no pirmajām Saeimas sēdēm varētu apstiprināt jauno Ministru kabinetu. Šis uzdevums nebija viegls, bet ir paveikts. Paldies! Aicinu nekavēties ar valdības apstiprināšanu, jo darāmo darbu ir ļoti daudz. Tie nevar gaidīt.

12. Saeimai uzsākot savu darbību, viens no pirmajiem neatliekamajiem uzdevumiem būs budžeta pieņemšana nākamajam gadam. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad ir gaidāmas asas diskusijas, ko iespaido ne tikai Latvijas aktualitātes, bet arī notikumi ārpus mūsu valsts robežām. Starptautiskā situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā šā gada laikā ir būtiski mainījusies. Drošības jautājums ir kļuvis par galveno, no kā izriet prioritātes izdevumu pārdalē. Vienlaikus ir jāsaprot, ka bez kvalitatīvas izglītības un pieejamas veselības aprūpes nav iespējams veidot cilvēka cienīgu dzīvi šeit – Latvijā. To nodrošināt ir valsts uzdevums, jums to ir uzticējuši vēlētāji. Tādēļ, debatējot par budžetu un pieņemot lēmumus par valsts finanšu sadalījumu, aicinu vienmēr paturēt prātā to, ka ikviena cilvēka dzīve Latvijā būs atkarīga arī no jūsu darba Saeimā.

2015. gada pirmajā pusē Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, līdz ar to arī Saeimas Eiropas lietu komisijas darbs būs daudz intensīvāks nekā līdz šim. Prezidentūra vislielākajā mērā ir iespēja apliecināt valsts spēju uzņemties atbildību un virzīt nopietnus procesus, aizstāvēt savas prioritātes un redzējumu par visas Eiropas nākotni. Nav šaubu, ka Eiropas Savienība ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā, jo jāmeklē jauni risinājumi ne tikai savas konkurētspējas atjaunošanai pasaulē, bet arī iekšējo problēmu risināšanai. Un tādu nav mazums.

Šai Saeimai arī pēc prezidentūras būs ievērojami jāpastiprina darbs ar Eiropas Savienības institūcijām, it sevišķi laikus izvērtējot jauno Eiropas Savienības iniciatīvu ietekmi uz Latviju un arī iepriekš radīto problēmjautājumu, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes ietekmes risinājumu meklēšana.

Daudz lielāka vērība turpmākajos gados būs jāpievērš veselības aprūpei, izglītībai, it sevišķi profesionālajai un aug­stākajai, kā arī enerģētikai – jomām, kuras praktiski visas politiskās partijas pirmsvēlēšanu laikā ir dēvējušas par savām prioritātēm un kurās sasāpējušu problēmu ir īpaši daudz. Šīs priekšvēlēšanu saukļos visbiežāk minētās jomas gadu no gada, sasaukumu no sasaukuma, valdību pēc valdības ir palikušas vissmagāk risināmo jautājumu lokā. Jums ir iespēja šo slikto tradīciju mainīt.

Enerģētikā ļoti nozīmīga ir gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija. Šim lēmumam, pirmkārt, ir jābūt vērstam uz sabiedrības interešu maksimālu ievērošanu. Lemjot par atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, jāievēro līdzīgs princips, lai netiktu pazemināta valsts konkurētspēja kopumā un nerastos pārmērīgs slogs iedzīvotājiem. “Klimata un enerģētikas politika 2020 – 2030” izstrādāta ar mērķi panākt, lai Eiropas Savienības ekonomika un enerģētika kļūtu konkurētspējīgākas, drošākas un ilgtspējīgākas, tomēr tās apspriešana un pieņemšana Briselē aizejošās Eiropas Komisijas pēdējā darba nedēļā nerada pārliecību, ka rezultāts būs tieši šāds. Pastāv pamatotas bažas, ka Eiropa riskē vēl vairāk mazināt savu konkurētspēju. Arī mūsu valstī nav pietiekami atklāti un vispusīgi izvērtēta tās ietekme uz Latvijas ekonomiku. Šie lēmumi ilgtermiņā ietekmēs mūs visus – kā iedzīvotājus, tā uzņēmējdarbību. Tādēļ būtu svarīgi šos jautājumus rūpīgi izvērtēt.

Iepriekšējais Saeimas sasaukums savas darbības izskaņā pieņēma likumu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas cita starpā no 2015. gada 1. janvāra paredz arī būtiskas izmaiņas maksātnespējīgo parādnieku un nodrošināto kreditoru tiesiskajās attiecībās. Pieņemtā likuma redakcija ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmēju izvēles brīvību, apdraudēs valsts atbalstītās pirmā mājokļa iegādes pro­grammas īstenošanu, būtiski samazinās darbaspēka mobilitāti reģionos, kā arī veicinās iedzīvotāju emigrāciju, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei. To esmu norādījis arī savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai. Aicinu 12. Saeimu pārvērtēt pieņemtos grozījumus, lai novērstu riskus, ko tie sevī ietver.

Ikvienas valsts politiskais pamats sakņojas stiprās un ilgtspējīgās partijās. Diemžēl Latvija ar to nevar lepoties, kaut vai ja salīdzinām sevi ar kaimiņvalstīm. Tādēļ, lai veicinātu partiju stabilitāti un atbildību, kā arī konsolidāciju, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Jau šomēnes jums iesniegšu likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēta politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus konkrētus priekšlikumus. Piemēram, noteikt, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kas ir dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Tāpat arī joprojām uzturu spēkā un esmu pārliecināts, ka būs jāatgriežas pie iepriekšējam Saeimas sasaukumam iesniegtajām izmaiņām Satver­smē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī, kuru mērķis ir padarīt stiprāku un atbildīgāku izpildvaru. It īpaši tas ir attiecināms uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu ministru izvēlē. Aicinu 12. Saeimu tās darbības laikā stiprināt izpildvaru, lai padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un racionālāku, lai nonāktu pie tā, ka beidzot pildām Satver­smes 55. pantu, saskaņā ar kuru Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

Kā pozitīvu redzu, ka jaunais Saeimas sastāvs, ņemot vērā ar pašvaldību darba pieredzi ievēlēto deputātu īpatsvaru, varētu satuvināt valsts pārvaldi ar pašvaldībām, pieņemot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, tādējādi palielinot to lomu izpildvarā kopumā.

Iepriekš minētie ir tikai daži no veicamajiem darbiem, kas sagaida jūs nākamajos četros gados.

Tādēļ jums, pildot 12. Saeimas deputātu pienākumus, novēlu atbildību par ikvienu iniciatīvu, ko virzāt, par katru balsojumu un lēmumu, ko atbalstāt vai noraidāt, un stingru apņēmību strādāt Latvijas valsts un tautas labā!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Viss vajadzigais pieminets un vispareja nozime pateikts … bet vel joprojam nav pacelts valsts turpmakai esamibai un drosibai jautajums par tam partijam, kuru biedru darbiba neatbilsts ne Satversmes noteiktiem pamatlikumiem, ne to Saeimas deputatu zverastam, ne valsts kriminalikumam … lai butu individuali un kopigi legala un lojala politiska organizacija …

    … Vai te nav darbs Satversmes tiesai un VDP , kuras priekssedis ir VP …. ka ari Saeima komitejam, kas nodarbojas ar attiecigam lietam un likumu paketem …???????????

    … Laiks, attiecinat lojalitates eksamenu pret katru valsts drosibas un esibas apdraudosu pasakumu … !

Draugiem Facebook Twitter Google+