Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Sadala pusmiljonu latu kultūras projektiem


Foto - LETAFoto - LETA

No 883 iesniegtajām iecerēm atbalstīta vien nedaudz vairāk kā puse, piešķirtajam finansējumam attiecībā pret pieprasīto veidojot mazliet vairāk nekā 20 procentus. Šāda ir bilance tikko finišējušam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) otrajam šā gada konkursam. 


 

Pārskatot piešķīrumus, nevar nepamanīt pozitīvu tendenci, ka vairāk nekā citas reizes atbalstīti Latvijas kultūrainai nozīmīgi projekti – piemēram, Veronikas Strēlertes rakstu 2. sējuma izdošana, ko uzņēmies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Tāpat priecē, ka vairāk nekā 20 gadu pēc valsts neatkarības atjaunošanas dienas gaismu beidzot varētu ieraudzīt spožā dzejnieka un rakstnieka Jāņa Akuratera rakstu pirmais sējums (finansējuma saņēmēja – Rakstnieku muzeju biedrība). Beidzot cerība nākt klajā parādījusies arī izcilā kultūrvēsturnieka Ojāra Zandera darbam “Zaļajā Zemgalē raugoties” (apgāds “Zinātne”), kā arī cienījamās rakstnieces Ilzes Indrānes stāstu krājumam “Divpa-
dsmit logi” (apgāds “Nordik”). Līdzās citiem nenoliedzami būtisks kultūrfakts būs arī Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa darba “Leišmalīte” izdošana, kā arī Laikmetīgās mākslas centra publikācijas “Latvijas mākslas un kultūras notikumu hronoloģija: “Atsedzot neredzamo pagātni”. 1956 – 1990″.

Līdzīgi interesantām radošajām iecerēm finansējums – skumdina gan, ka tas bieži ir pavisam neliels, – piešķirts arī citās nozarēs. Vides filmu studija saņēmusi 500 latus nupat “Lielo Kristapu” ieguvušās lentes “Dokumentālists” DVD izveidei, bet biedrība “Ekrāns” – 910 latu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” rimeikam. Ar 1000 latiem atbalstīts Dzintras Gekas un nodibinājuma “Sibīrijas bērni” dokumentālās filmas projekts “Kur palika tēvi”, kā arī – ar 1500 latiem – šīs pašas režisores dokumentālā videofilma “Sešdesmitie” (sērijā “Kino gadsimts Latvijā”).

VKKF 2012. gada 2. konkursa rezultāti tomēr arī no jauna apliecina nepieciešamību nopietni pārdomāt fonda stratēģiju un naudas piešķiršanas kritērijus. Jo atbalstīto vidū ir arī ļoti daudz neliela apjoma projektu, par kuru sabiedrisko nozīmību var strīdēties, kā arī tādu, kuriem piešķirtās summas niecīgums rada aizdomas, ka to īstenošana var neprognozējami ievilkties. Iespējams, ka, pilnveidojot VKKF stratēģiju, priekšā stāv arī izšķiršanās, vai priekšroka nebūtu dodama lielākā apmērā finansējamām, bet plašākā kontekstā būtiskām iecerēm. Nav arī īsti skaidrs, kāpēc no radošajiem projektiem paredzētās naudas būtu jāatbalsta, piemēram, Latvijas dalība Venēcijas biennāles 13. starptautiskajā arhitektūras izstādē (7000 latu) vai Latvijas Nacionālais stends Gēteborgas grāmatu gadatirgū (4000 latu). Šādus piemērus var atrast vai visās nozarēs. Tāpēc izšķiršanās, ko maksāt no VKKF un ko no Kultūras ministrijas kabatas, patiešām ir svarīga.

 

Uzziņa

VKKF 2012. gada 2. projektu konkurss

Kopā tika iesniegti 883 projekti, no kuriem atbalstu saņēma 465.

Pieprasītais finansējums iesniegtajiem projektiem – Ls 2 231 298, atbalstītajiem – Ls 500 361 (procentuāli – 22,4%).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+