Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. jūnijs, 2016
Drukāt

Sadarbīgā ekonomika jāregulē

Foto - BNS/LETAFoto - BNS/LETA

"Uber" apkalpošanas centra atvēršana Viļņā 25. maijā.

Autori: Jirki Katainens, Eiropas Komisijas ­priekšsēdētāja vietnieks
Elžbeta Beņkovska, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre

 

Nedrīkst pieļaut paralēlu, neoficiālu ekonomiku. Ir jāmaksā nodokļi, jāpanāk drošība un jāgarantē sociālā un patērētāju aizsardzība.

Daudzi eiropieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, bet tā arī nesaņemas spert pirmo soli. Sadarbīgā ekonomika, kurā sākotnējās prasības ir daudz zemākas, var palīdzēt cilvēkiem iemēģināt roku. Bezdarbniekiem tā var kļūt par iespēju likt lietā savas prasmes. Var arī padarīt noteiktus pakalpojumus un produktus pieejamus cilvēkiem, kam tie parasti nav sasniedzami. Turklāt, attīstot aktīvu kopīgu lietošanu un efektīvāku resursu izmantošanu, sadarbīgā ekonomika var veicināt ilgtspējīgāku tautsaimniecības attīstību.

Sadarbīgā ekonomika ātri iesakņojas Eiropas Savienībā. Tās izaugsme pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi iespaidīga, 2015. gada ieņēmumiem gandrīz divkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Tie nav tikai plaši pazīstamie piemēri kā “Uber”, “Airbnb”. Daudzi citi radoši cilvēki atklāj jaunas tirgus nišas, piemēram, laika bankas, kas satuvina tuvējās apkaimes iedzīvotājus, ļaujot cilvēkiem savstarpēji izpalīdzēt, apmainoties prasmēm un pakalpojumiem.

Taču, tiklīdz indivīdi sāk iesaistīties darbībās, ko parasti veic reģistrēti uzņēmumi, atšķirība starp neregulāru un profesionālu darbību sāk kļūt aizvien neskaidrāka. Valsts un pašvaldību iestādes mēģina regulēt šo darbību ar daudziem un dažādiem normatīvajiem aktiem. Šāda fragmentāra pieeja jauniem uzņēmējdarbības modeļiem rada nenoteiktību kā tradicionālajiem tirgus dalībniekiem, tā jauniem pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem un var aizkavēt inovācijas, izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Ja licencēšanas prasības, juridiskā atbildība vai nodokļu normas būs neskaidras, mazāk cilvēku saņemsies sākt savu biznesu. Un, ja patērētāji neuzticēsies šiem jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem, viņi neizmantos šos pakalpojumus.

Mēs nevaram atļauties nonākt situācijā, kad mūsu vienoto tirgu sadrumstalo 28 valstu vai pat vairāk vietējo likumdošanas aktu, kad visas vietējās normas ir jāapstiprina tiesā, kad trūkst paredzamības un konsekvences. Ir vajadzīga saskaņota pieeja, ja vēlamies, lai mūsu dinamiskie Eiropas jaunuzņēmumi, kas veido sadarbīgo ekonomiku, uzplaukst, paplašinās un izmanto vienotā tirgus priekšrocības. Ir jāatrod iespējas pieņemt šos jaunos uzņēmējdarbības modeļus, vai arī tie attīstīsies kur citur.

Vienlaikus sadarbīgā ekonomika nevar kļūt par paralēlu, neoficiālu ekonomiku. Ir jāmaksā nodokļi, jāpanāk drošība un jāgarantē sociālā un patērētāju aizsardzība. Esošie uzņēmumi sūdzas par konkurences kropļojumiem. Savukārt sadarbīgās ekonomikas dalībnieki apgalvo, ka viņiem tiek liegta piekļuve tirgum. Skaidrs, ka regulējums ir nepieciešams, taču, tāpat kā tradicionālajiem uzņēmumiem, tas ir jāpiemēro pamatoti, piemēram, drošības vai sabiedrības aizsardzības labad. Esošo uzņēmumu aizsardzībai no konkurences nav pamatota iemesla. Vajadzīgs redzējums, kas traktē sadarbīgo ekonomiku kā papildinājumu, nevis alternatīvu tradicionālajai uzņēmējdarbībai un piemēro attiecīgu regulējumu.

Ir daudz jautājumu, uz kuriem jāsniedz atbildes. Vai personām, kas palaikam sniedz kādu pakalpojumu, vienmēr jāatbilst tādām pašām prasībām kā cilvēkiem, kas to dara pilnu slodzi? Un ko nozīmē “palaikam”? Sadarbīgās ekonomikas pamatā ir platformas, bet kāds ir platformas statuss? Kādas ir tās saistības? Kad cilvēki, kas piedāvā pakalpojumus, izmantojot platformas, kļūst par darbiniekiem?

Radošas valsts un pašvaldību iestādes atrod iespējas atbildēt uz šiem jautājumiem, lai sadarbīgā ekonomika varētu attīstīties, neapdraudot profesionālos standartus. Igaunija šajā ziņā ir priekšgalā ar reformām transporta nozarē.

Mēs sniedzam ieteikumus, kā spēkā esošos ES tiesību aktus piemērot sadarbīgajai ekonomikai. Piemēram, tiek precizēts: Eiropas tiesību aktos jau noteikts, ka īpašas uzņēmējdarbības uzsākšanas prasības pakalpojumu sniedzējiem jāpiemēro izņēmuma gadījumos un tām jābūt samērīgām, piemēram, ar mērķi aizsargāt sabiedrības drošību. Arī piemērot tos pašus noteikumus personām, kas sniedz pakalpojumu vienu vai divas reizes mēnesī, un pilnu slodzi strādājošiem profesionāļiem, visticamāk, nav pareizi. Mēs aicinām dalībvalstis izvērtēt valsts vai pašvaldību tiesību normas, ņemot vērā šos norādījumus, lai panāktu sadarbīgās ekonomikas līdzsvarotu attīstību.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+