Latvijā
Izglītība

Šadurska solījums nekavēt divu augstskolu rektoru apstiprināšanu izrādījies tukšs 16


Rīgas Ekonomikas augstskola.
Rīgas Ekonomikas augstskola.
Foto – LETA/Ieva Čīka

Valdība respektablajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā joprojām neapstiprina rektora amata kandidātus, jo viņi neprot latviešu valodu likumā noteiktajā līmenī. Pirms gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) savus partijas biedrus pārliecināja, ka abu augstskolu virzītie kandidāti tomēr varēs ieņemt amatus, bet šis solījums izrādījies tukšs, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Man likās, ka tajā brīdī ir atrasts risinājums šai situācijai. Man ir tāds nedaudz pārsteigums par šo informāciju. Katrā ziņā es mēģināšu saprast, kas ar to [jautājumu] notiek. Man liktos, ka šī nav pareiza rīcība. Mums ir jāgādā, lai augstskolās ir labākie iespējamie rektori, kas ir pieejami,” raidījumam norādīja “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Tieši partijas biedri pirms gada it kā pārliecināja Šadurski domas mainīt un nekavēt abu kandidātu apstiprināšanu amatā nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ.

Rīgas Juridiskās augstskolas izvirzītajam rektora amata kandidātam Melam Kenijam gaidīšana ir apnikusi, tāpēc savu kandidatūru viņš atsaucis, un augstskola kā speciālistu viņu ir zaudējusi. Vēl īpatnējāka situācija izveidojusies Rīgas Ekonomikas augstskolā. Izglītības ministrs jau ilgāk nekā gadu valdībā nevirza lēmumu par esošā rektora Andersa Pālzova atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tomēr ministrs arī neprasa augstskolai meklēt citu rektoru. Tā nu Pālzovs turpina vadīt augstskolu, lai gan tam nepieciešamo atbalstu valdībā nav saņēmis.

Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens apliecina, ka augstskola tagad virzīs jaunu rektora amata kandidātu tikai tad, kad būs zināms, ka viņš varēs iegūt valdības atbalstu. Kad tas būs – skaidrības nav. “Es neredzu, ka šeit varētu kaut kas mainīties pārskatāmā nākotnē,” prognozēja Ikstens. Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskola jau sagatavojusi konkrētus likuma grozījumus, kas paredz šajā augstskolā atteikties no latviešu valodas zināšanu prasības rektoram. Ar Šadurski jautājums pārrunāts un ministrs nav iebildis, bet nav arī sekojusi tālāka rīcība. “Diemžēl mūsu iepriekšējais priekšlikums par šīm nepieciešamajām izmaiņām iegūla ministrijas atvilktnēs. Šodien esam nākuši klajā ar jauniem grozījumiem,” neslēpa “SSE Riga” Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs.

Saistītie raksti

Šadurskis tagad stāsta, ka atrisināt jautājumu neļaujot vēlēšanu tuvošanās. “Šis būtu normatīvi sakārtojams jautājums, bet, ja paskatāmies kalendārā, tad Saeimas vēlēšanu tuvums acīmredzot liecina par to, ka šī Saeima diez vai veiks šīs pārmaiņas,” LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja ministrs. Šeit gan jāatgādina, ka iepriekšējās valdības abu augstskolu rektorus apstiprināja par spīti viņu vājajām latviešu valodas zināšanām. Tāpēc ministra apgalvojums, ka, lai rektori stātos amatā, Saeimai obligāti būtu jāmaina likums, ir vismaz apšaubāms.

Saskaņā ar likumu Latvijas augstskolu rektoriem ir jāzina valsts valoda. Attiecībā uz Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoriem valdība ilgstoši pieļāva izņēmumu, jo šīs divas izglītības iestādes dibinātas kā starptautiski projekti sadarbībā ar Zviedriju. Šo tradīciju pērn pārtrauca ministrs Šadurskis, kurš kavējās ar ilggadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Pālzova virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai valdībā un Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidāta iecelšanu. Abu latviešu valodas zināšanas tolaik nebija pietiekamas, taču uz spēles bija arī Latvijas starptautiskā reputācija.

LA.lv