Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Saeima pieņem jauno Būvniecības likumu

LETALETA

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot – lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.

Deputāti arī lēma, ka turpmāk būvspeciālistu sertifikāts būs bez termiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu. Pašlaik būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Likumā noteikts pārejas periods personām, kurām līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai būs patstāvīgās prakses tiesības, bet nebūs likumā noteiktās izglītības. Tāpat tiek precizēta būvspeciālistu definīcija, patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus.

Likumā arī precizēta Ministra kabineta (MK) kompetence, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā un būvkomersantu klasifikācijai.

Izmaiņas precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz noteikt, ka pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Tāpat būvvalde izsniegto būvatļauju varēs arī anulēt, ja būvniecība tiek veikta nelikumīgi.

Likumā noteikta arī būvvaldes definīcija un precizēta iestādes kompetenci. Likums būvvaldei paredz šādus pienākumus: kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību likumiem, sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri. Tāpat būvvaldei būs jāizskata alternatīvi tehniskie risinājumi vides pieejamības nodrošināšanai, jāpieņem būves ekspluatācijā, jāpieņem lēmums par būves vai tās daļas maiņu bez pārbūves, jāsniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu un būvniecības iespējām konkrētajā teritorijā, kā arī jāreģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu, ka projektēšanu uz pasūtītāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Likumā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi. Atkarībā no būvniecības ieceres termiņi būs 30, 14 vai septiņas dienas.

Attiecībā uz būvniecības atbildību regulējums precīzāk noteic, kurš un par ko būvniecības procesā ir atbildīgs. Piemēram, pamatā par būvniecību atbildīgs būs zemes īpašnieks, savukārt būvprojekta izstrādātājs atbildēs par būvprojekta saturu. Likums nosaka arī būvnieku, būvuzraugu, kā arī būvekspertu atbildību.

Jaunais regulējums paredz noteikt papildu pienākumus vietējām pašvaldībām – nodrošināt informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā un informēt sabiedrību par būvniecības ieceri.

Izmaiņas regulējumā noteiks, ka turpmāk pašvaldībai būs jānovērš ēkas bīstamība, nevis jāsakārto vai jānojauc būve, ja īpašnieks nebūs izpildījis pašvaldības lēmumu bīstamo ēku sakārtot vai nojaukt.

Likums papildināts ar jaunu pantu par būvniecības apdrošināšanu, kas noteiks būvnieka pienākumus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību noteiktos gadījumos.

Likuma mērķī noteikts, ka būvniecības procesā ne tikai jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, kultūrvēsturiskā un vides vērtību saglabāšana, bet arī energoresursu racionāla izmantošana. Likumā precizētas būtiskākās prasības būvei, piemēram, kā vienu no prasībām nosakot arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu pietiekami atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, kas noteiks par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai veikt šīs nozares pārraudzību un koordināciju valstī, kā arī izstrādāt būvniecībā vienotu valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu. Lai veiktu šo uzdevumu, likumā par būvniecības jomu atbildīgajai ministrijai, kā arī nozaru ministrijām plānots noteikt konkrētus pienākumus.

Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms. Likums pieņemts 1995.gadā un paredz sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.

Tautsaimniecības komisija Būvniecības likuma grozījumiem izveidoja darba grupu, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP), un tajā strādāja būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+