Latvijā
Politika

Saeimas lielākie pelnītāji 16


Inese Lībiņa-Egnere
Inese Lībiņa-Egnere
Foto – Edijs Pālens/LETA

Saskaņā ar vienotās atlīdzības sistēmu Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 2749 eiro “uz papīra” (algas apmērs katru gadu mainās, jo piesaistīts vidējai algai valstī). Taču virkne tautas kalpu “uz rokas” saņem krietni lielāku atalgojumu, jo izmanto iespēju piepelnīties ar dažādiem papildu amatiem parlamentā. Papildu piemaksas pie algas pienākas deputātiem, kuri pilda šādus pienākumus – Saeimas priekšsēdētājs (+1486 eiro), Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Saeimas sekretārs (+1271 eiro), Saeimas sekretāra biedri, komisiju priekšsēdētāji, frakciju vadītāji (+1194 eiro), komisiju priekšsēdētāju vietnieki, komisiju sekretāri, frakciju priekšsēdētāju vietnieki (+301 eiro), apakškomisiju priekšsēdētāji (+232 eiro) un apakškomisiju sekretāri (+146 eiro).

Šīs piemaksas ievieš ievērojamas korekcijas. Ielūkojoties deputātu algu sarakstos, redzam, ka vislielāko algu saņem nevis Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (viņa pēc atlīdzības lieluma sarakstā atrodama vien astotajā vietā), bet gan citi valdošās koalīcijas deputāti. Šā gada janvārī vislielākā alga Saeimā bija Inesei Lībiņai-Egnerei, kura saņēmusi 3108,85 eiro (februārī gan viņa saņēma tikai 1300 eiro, jo divas nedēļas atradās bērna kopšanas atvaļinājumā). Viņa arī ir rekordiste Saeimas papildamatu ziņā – Lībiņa-Egnere ir Saeimas priekšsēdētājas biedre, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja, turklāt viņa nesen kļuvusi arī par “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Hosama Abu Meri vietnieci.

No piemaksas par NDK vadīšanu un darbu frakcijā Lībiņa-Egnere atteikusies. Paralēli šiem apmaksātajiem amatiem viņai ir vēl virkne pozīciju, par ko piemaksa nepienākas – Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, deputātu grupas sadarbībai ar Itālijas parlamentu vadītāja, deputātu grupas sadarbībai ar Melnkalnes parlamentu vadītāja, deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas parlamentu vadītāja, kā arī vadītāja vietniece vēl četrās deputātu grupās – sadarbībai ar Šveici, Nīderlandi, Vāciju un Integrālās politikas studiju grupā. Taisnības labad jāpiebilst, ka aptaujātie Lībiņas-Egneres kolēģi frakcijā, prezidijā un komisijās (tostarp arī opozīcijas pārstāvji) par viņas kompetenci un darbaspējām teic tikai to labāko. Tā ka amatu apvienošana problēmas neradot. “NDK vadītājas, Tiesu politikas apakškomisijas un frakcijas priekšsēdētāja biedres pienākumus es uzņēmos pēc kolēģu lūguma. Tā nebija mana tieksme ambīciju vai piemaksas dēļ. Tīri taktiski šobrīd būtu bijis izdevīgāk atteikties no šiem amatiem un priekšvēlēšanu laikā veltīt savu laiku saziņai ar vēlētājiem, nevis ierakties administratīvā darbā,” norādīja Lībiņa-Egnere.

 

“Strādāju pēc labākās sirdsapziņas”

Starp lielo algu saņēmējiem jāmin arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sekretārs, deputātu grupas sadarbībai ar Taivānu vadītājs un deputātu grupas sadarbībai ar Izraēlu vadītāja vietnieks Ainars Latkovskis (“Vienotība”), kurš februārī nopelnījis 3064 eiro. Tikpat saņēmis arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Izglītības kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars. “Es pats nemaz nezinu, no kādām piemaksām mana alga veidojas. Bet strādāju pēc labākās sirdsapziņas un deputāta alga ir mans vienīgais iztikas avots. Bagātu radu vai lielu uzkrājumu man nav,” teica A. Latkovskis.

Līderiem seko ZZS frakcijas vadītājs un Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ar 2993,312 eiro (turklāt no piemaksas par Pieprasījumu komisijas vadīšanu viņš atteicies), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) ar 2915,12 eiro, Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (2946,92 eiro), Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris (vienīgais opozīcijas pārstāvis lielo algu saņēmēju vidū), kā arī Revīzijas komisijas un Nodarbinātības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš – katram pa 2897,36 eiro. Un tikai astotajā vietā atrodama Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) ar 2888,37 eiro atlīdzību. Spīkere parlamenta algu jautājumu nevēlas komentēt: “Man neskauž, ka citi deputāti saņem vairāk. Darbs komisiju vadībā un prezidijā ir liela slodze un smaga atbildība.”

 

Amatu sadalē – politiski motīvi

Runājot par amatu sadales principiem Saeimā, I. Mūrniece uzsver, ka deputātus amatos neviens neieceļ, bet gan ievēl demokrātiskā balsojumā frakcijā vai komisijā: “Šādā veidā kolēģi izrāda uzticību kāda kolēģa kompetencei un darba spējām. Nedomāju, ka būtu pareizi ieviest kādu mākslīgu kvotu, ka opozīcijai pienākas noteikts skaits vietu komisiju vadībā – šeit jāvadās pēc personas spējām, nevis piederības pozīcijai vai opozīcijai.”

Turpretim Lībiņa-Egnere atzīst, ka pašreiz amatu sadalē lomu spēlē arī politiski motīvi. “Tāda nu ir reālā dzīve. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesu, būtiskākās Saeimas komisijas jāvada deputātiem, kuri atbalsta valdošo koalīciju. Jo opozīcijas pārstāvji var priekšvēlēšanu laikā izmantot šo amatu, lai politisku iemeslu dēļ paralizētu lēmumu pieņemšanu un tādējādi krātu sev punktus vēlēšanām,” teica deputāte.

Tiesa – jau šobrīd divas Saeimas komisijas vada opozīcijas pārstāvji – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vada Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju – Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”). Savukārt Jānis Ruks (LRA) nesen kļuvis par Nacionālās drošības komisijas sekretāru, bet ārpusfrakciju deputāts Kūtris kopš sasaukuma sākuma strādā Saeimas prezidijā un saglabāja šo amatu pat pēc savas frakcijas izjukšanas.

 

Opozīcija pie amatiem tiek retāk

Neskatoties uz šiem dažiem izņēmumiem, kopējā tendence ir tāda – kamēr daži koalīcijas pārstāvji raujas pa pieciem amatiem, opozīcijas frakciju deputāti pie šādas iespējas tiek daudz retāk. Protams, ir Mūrnieces minētie komisiju vadītāji un vēl daži amati, bet liela daļa opozicionāru vispār ir bez jebkādiem amatiem Saeimā un atrodas tādā kā piespiedu dīkstāvē. Viņu vidū arī ārpusfrakciju deputāts Ringolds Balodis. Diez vai tiesību doktors Balodis darbaspēju un kompetences jomā tik ļoti atpaliek no tiesību doktores Lībiņas-Egneres, kurai ir pieci amati. Visticamāk, Baloža lielākais “trūkums” ir nepiederēšana nevienai partijai (un vēl – pārlieku lecīga izrunāšanās, kā dažs labs koalīcijas deputāts Saeimas gaiteņos sūdzas). Sekretāra amatu un vietu Nacionālās drošības komisijā viņš pazaudēja nevis tādēļ, ka nespētu pildīt savus pienākumus, bet tikai tādēļ, ka pameta “No sirds Latvijai” frakciju.

“Tāda diemžēl ir mūsu parlamentārisma prakse, ka opozīcija tiek pilnībā ignorēta. Koalīcijas līgumā noteikts, ka nedrīkst nevienu opozīcijas priekšlikumu atbalstīt. Tad kāda var būt runa par amatiem. “Saskaņu” par īstu opozīciju nevar saukt – tā saņēmusi divas komisiju vadītāju vietas, kas būtībā ir maksa par atbalstu koalīcijai kritiskos brīžos. Īsta opozīcija šobrīd ir tikai LRA, kuru Saeimā nelaiž tuvumā nevienam amatam. Nu iedeva Rukam sekretāra vietu NDK, jo īsti nebija jau citu, kam dot.” Tomēr arī Balodis uzskata, ka nebūtu pareizi noteikt kvotu, kas garantētu opozīcijas pārstāvjiem noteiktu amatu skaitu komisijās. Viņaprāt, gluži vienkārši nepieciešams patiess dialogs starp koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem, bet tāds iespējams tikai pie krietni augstāka politiskās kultūras līmeņa.

LA.lv