Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. marts, 2013
Drukāt

Šahs ar pacientu. Vai bērnam drīkst mainīt ārstu bez vecāku ziņas?

Arhīva fotoArhīva foto

“Domāju, ka tas ir kaut kāds pārpratums. Taču vēlos noskaidrot, kā kaut kas tāds varēja gadīties,” saka rīdziniece Inese Helmane. Situācija patiešām dīvaina, jo, vecākiem nezinot, viņu astoņgadīgais dēls pēkšņi kļuvis par sveša daktera pacientu, lai gan viņam jau ir laba un gudra ģimenes ārste. 


 

Labi, ka vajadzēja 
tikai izziņu

“Pagājušā gada septembrī mūsu dēlam Jānim skolā vajadzēja ār­sta zīmi, lai viņš varētu apmeklēt šaha nodarbības, tādēļ vīrs devās uz “Veselības centru 4” pie mūsu ģimenes ārstes Ivetas Ceriņas. Ārste paskatījās datorā un vīram par lielu pārsteigumu pateica, ka jau maijā mēs esam pierakstījuši dēlu pie citas dakteres – Ilzes Kalmes-Dannenbaumas, kas pieņem veselības centrā “Pļavnieki”. Aizbraucām uz šo veselības centru, sameklējām ārsti un lūdzām parādīt mūsu iesniegumu, ko it kā bijām rakstījuši, lai pārreģistrētu bērnu viņas praksē. Ārste to, protams, nevarēja atrast. Uzrakstījām iesniegumu, ka no viņas atsakāmies un piereģistrējām bērnu atpakaļ pie mūsu dakterītes,” stāsta Inese Helmane.

Viņai bail pat iedomāties, kas būtu noticis, ja šis fakts būtu atklājies tikai decembrī, kad zēns smagi saslima ar bronhītu, temperatūra sakāpa līdz 40 grādiem un bija pat jāār­stējas slimnīcā.

Ja šādā ārkārtas situācijā vecākiem nāktos skaidrot, kurš tad galu galā ir dēla ģimenes ārsts, kurš nāks mājas vizītē un sniegs viņam palīdzību, kas zina, kā tas ietekmētu slimības norisi.

 

Patvaļīgi vai tomēr ne?

Inese Helmane vēlējās saprast, kā bērnam bez vecāku rakstīta iesnieguma var mainīt ģimenes ārstu, it īpaši tādēļ, ka iepriekšējais ārsts ir sveiks un vesels un turpina sniegt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Tādēļ viņa nosūtīja ierakstītu vēstuli Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar lūgumu to izskaidrot. Decembra vidū pienāca atbilde, kurā teikts, ka 17. maijā ģimenes ārste Ilze Kalme-Dannenbauma veikusi Jāņa pārreģistrāciju savā pacientu sarakstā. Tā kā NVD uzdevums nav kontrolēt ģimenes ārstu darbību, viņai ieteica vērsies Veselības inspekcijā (VI).

Jāņa mamma nepadevās un nosūtīja vēstuli arī šai iestādei. Arī 1. martā saņemtā VI atbilde skaidrību neviesa. Tajā teikts, ka “kontroles laikā inspekcija neguva apstiprinājumu tam, ka ārste Ilze Kalme-Dannenbauma patvaļīgi reģistrējusi J. V. Helmani kā savas prakses pacientu.”

“Tikai uz vecāku iesnieguma pamata ģimenes ārsts var reģistrēt bērnu kā savas prakses pacientu, bet mēs šādu iesniegumu nebijām rak­stījuši. Man šķiet, ka inspekcijas darbinieki nav šo lietu noskaidrojuši pēc būtības. Arī viņiem taču būtu svarīgi, lai turpmāk nekas tāds vairs neatgadītos ar citiem pacientiem,” domā Inese.

 

Tikai kļūda

“Jā, tiešām apstiprinājies, ka šī pacienta pārreģistrāciju veikusi ģimenes ārste Ilze Kalme-Dannenbauma. Taču pēc ār­stes praksē veiktās pārbaudes un NVD informācijas, kura ir mūsu rīcībā, nekas neliecina, ka ārste būtu tajā ieinteresēta, tādēļ notikušais tika vērtēts kā tehniska kļūme. Kā tā varēja rasties? Informācijas sistēmā jāievada personas kods, kas sastāv no 11 cipariem, ja viens no tiem ievadīts nepareizi, kļūda ir iespējama. Tomēr tā bija ārstes atbildība – pārbaudīt ievadīto datu pareizību un novērst kļūdu,” notikušo skaidro VI pārstāve Dace Vīksna.

Ģimenes ārsti to pacientu datus, kas nolēmuši reģistrēties viņa praksē, ar datora starpniecību ievada Vadības informācijas sistēmā, kuru uztur Nacionālais veselības dienests. Katram ģimenes ārstam ir savs identifikācijas kods, ar kuru viņš ieiet šajā sistēmā.

Par šo datu pareizību atbildīgs ģimenes ārsts, to nosaka gan līgums ar NVD, gan MK noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Reizēm ārsti noslēdz vienošanos ar kādu ārpuspakalpojumu veicēju, piemēram, IT firmu, kas apņemas ievadīt pacientu datus. Taču arī šajā gadījumā par to pareizību atbild ārsts, kurš datus pārbauda. Atklājot kļūdainu informāciju, ārsts to var izdzēst.

2012. gadā inspekcija saņēmusi vēl divus rak­stiskus iesniegumus par nepamatotu pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta. Tikai atšķirībā no gadījuma ar mazo Jāni pārbaudē atklājies, ka abi pacienti bija parakstījuši vienošanos ar ģimenes ārstu, bet paši par to aizmirsuši.

 

VIEDOKLIS

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis: “Pārrakstot pacienta datus datorā, iespēja kļūdīties ir vienmēr, pat strāvas svārstību dēļ vai norakstot pacienta personas kodu nevis no pases vai dzimšanas apliecības, bet ambulatorās kartes, kur tas uzrakstīts nepareizi. Manā praksē reģistrēti 1700 pacienti un arī gadījušies misēkļi. Piemēram, sajaucot divus pacientus ar vienādu vārdu un uzvārdu, kuriem pat personas kodi atšķiras tikai par diviem cipariem. Tikpat bieži ir gadījumi, kad valsts iestādes atsūtījušas pie citiem ģimenes ārstiem reģistrētu pacientu ambulatorās kartes.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+