Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Sašūpotas laivas izlīdzināšana – ilgs process
. Saruna ar Gundaru Bērziņu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Izlietajā alvas gabalā Variešu pagasta “Deļļu” saimnieks Gundars Bērziņš sakās saskatījis tādas kā kaujas bruņas, 
ar tādiem kā vaļņiem aizsegtu Brīvības pieminekli – laiki nebūs droši.

 

Ekspolitiķis Gundars Bērziņš, atstājis Tautas partiju, ne reizi vien publiski centies paredzēt politisko nākotni. Dažkārt minētais piepildījies, citkārt – šauts ne tik trāpīgi un garām.

 

– Sakiet kā Nostradamuss, kādu politisko ainu laimes liešanā ieraudzījāt?

– Laikam cīņa gaidāma, cerams, ka ne fiziska, bet intelektuāla.

– Referendumā mēs uzvarēsim?

– Cilvēkiem valodas jautājums ir ļoti svarīgs. Politiskā sistēma pašlaik ražo brāķi, jo politika nozīmē kompromisa saskaņošanu, konfliktu risināšanu. Šeit otrādi – politģenerāļi ģenerē konfliktus, kuros iesaista cilvēkus kā alvas zaldātiņus. Tāpēc īpaši vecākie ļaudis jūtas apdraudēti, un tas ir nopietni. “Saskaņas” daļa – otra valsts valoda – ir tikai viens izpausmes veids plus apgalvojums, ka krievus nerespektē. Taču būtisks pamudinājums viņiem ko darīt bija valdības veidošana. Ja neņem valdībā, tad neņem. Bet ja neņem pazemojošā formā, aizskar ne vien politiķus, bet arī viņu balsotājus. Valodas lieta ir tik būtiska, ka racionāli argumenti uz to sevišķi neiedarbojas. Valsts valoda šinī brīdī nav apdraudēta ne mazākā mērā, jo par krievu valodu nesavāks vajadzīgo atbalstītāju skaitu, taču referendumā uzvarētāju nebūs un ar to tas nebeigsies. Krieviskai pusei “dzimtā valoda” ir konsolidācijas jautājums, kas spiež vienkop. Tie ir 30% sabiedrības masas, kas arī turpmāk mēģinās izpausties referendumos. Droši vien gada beigās jau diskutēs par Saeimas atlaišanu. Otra bīstama lieta – ka valodas svarīguma dēļ aizņemta visa politiskā skatuve. Degvielu apliek ar nodokli – visiem vienalga, jo jācīnās par valodu. Atnāk ES vēstule, ka apturēta vairāku ES fondu finansēšana, ka Latvija var pazaudēt naudu – par to neliekas ne zinis, jo nr. 1 ir valoda.

 

“Vienotībai” šobrīd ir izdevīga viļņošanās ap valodu, jo tādējādi premjera partija mierīgi citas problēmas paslauka kaut kur apakš. Ja Latvija ir laiva, kurā braucam latvieši un krievi, tad šobrīd to stipri šūpo. Kā ziemeļnieki laivu nešūpojam strauji, tomēr ūdens iekšā smeļas, vadāmība kļūst aizvien grūtāka. Arī ārpusē briest negaiss.

 

Martā Grieķijai jāapmaksā 15 miljardi eiro. Ja tā nespēj noturēties virs ūdens, mūsu laivu sašūpos vēl vairāk.

– Ja runājam par prognozēm, vai spriedzi nevarēja novērst agrākos posmos un, no otras puses, vai tā netiek pārmēru politiski uzkurināta?

– Tagad referendumā lems Latvijas tautas vairākums, kā tas Satversmē nolikts. Ir velti uztraukties, ka cilvēki nenobalsos tā, kā vajag, neba Āboltiņa, Ēlerte vai Kūtris ir vienīgie, kuri saprot, kas ir Latvijas valstiskums. Liels jautājums, cik aizies uz iecirkņiem, bet referenduma iznākuma proporcijā paredzu, ka uz katru par krievu valodu balsojušo divi būs pret. Motivācija piedalīties būs samērā augsta abās pusēs, taču, ja 400 – 450 tūkstoši atbalstīs otru valsts valodu, tas būs ļoti slikts “sasniegums”. Nākamais jautājums, kurp elektorātu tālāk vedīs it kā mērenākais “SC” un tie līderi, kas rada radikālāku spēku – lindermanieši? Šobrīd abu spārnu politiķi vairāk nodarbojas ar mēģinājumiem naidot latvisko elektorātu ar krievisko. “SC” līderu vietā – ja arī paliek konflikti ar latviešu politiķiem – es tālāk nemēģinātu konfrontēt sabiedrības daļas, bet rastu jautājumus, kas interesē abas puses, un tas dotu iespēju “SC” līdzdarboties. Protams, šajā partijā būs radikāļi, kas vēlēsies kurināt un kurināt. Sašūpotās laivas izlīdzināšana būs ilgs process.

– Pie visiem šiem “īssavienojumiem”, ko var droši prognozēt? Valdības krišanu, noturēšanos vai papildināšanu? Saeimas atlaišanu?

– Saeimas atlaišana nav labākais risinājums, jo politika nav 1. klases diktāts, kurā, saņemot divnieku, kļūdas var labot n-tās reizes. Politikā izlemtais uz kādu laiku jāpacieš un tad jāraugās pēc rezultāta. Amerikā pēc prezidenta vēlēšanām seko izlīgums, jo valsts ir augstāk par visu. Latvijā pēc vēlēšanām 3. vietu ieguvusī “Vienotība” dabūja visas amatvietas, “Saskaņa” vinnēja, NA dubultoja pārstāvniecību, bet ZRP no nullpunkta pacēlās 2. vietā. Liktos, vieni vienīgi uzvarētāji, bet – izlīguma nebija.

 

Taču pašreiz valdības krišanu neparedzu, un Dombrovskim – lai viņš labs vai slikts, mīksts vai pūkains – alternatīvas nav. Jau pirmajā pusgadā ir gan iespējama atsevišķu ministru nomaiņa, un “karsta” problēma būs konstitucionālā vairākuma panākšana Saeimā.

 

Tālāk daudz kas atkarīgs, cik stipri šūpo laivu, un viļņošanās “pīķis” varētu iestāties līdz ar 2014. g. pašvaldību vēlēšanām. Ja situācija kļūs arvien destabilizētāka, parādīsies pieprasījums nomainīt varas partiju. Tad novērtēs “Vienotības” rezultātu. Varu vēlētāji kritizēs no visām pusēm, bet, ja “Vienotība” iet pa centru, jāspēj sniegt atbildes vieniem un otriem. Ja to nedara, kļūst redzams strupceļš.

– Vai redzat asnojam jaunu, veselīgu politisko spēku?

– Pagaidām ne. Pozīcija ir pietiekami stipra, un, ieskaitot ZZS un “SC” opozīciju – brīvas nišas politikā gandrīz nav. Tad kāds jāstumj no ieņemtās nišas laukā. NA ir samērā svaigs spēks ar stabilām pozīcijām. Jautājums – cik viņi papletīsies? Vai paliks savā nišā un ar to pietiks. “SC” elektorātu var pārvilkt uz savu pusi radikālāki spēki. “Vienotība” ir varas partija, kura aprīs Zatlera partiju. ZZS lielajā politikā turējusies kā otrā tempa partija, grūti teikt, cik viņi spēs rekrutēties, pacelties augstākā līgā – tas saistāms ar minēto pieprasījumu sabiedrībā, ka “Vienotība” pie stūres jānomaina.

– Sudrabas kundzei beidzoties amattermiņš, un viņa it kā bijusi jūsu aizbilstamā. Kā būtu ar politiskas karjeras uzsākšanu?

– Nav mana aizbilstamā, kādreiz esam šo to pārrunājuši – nedomāju, ka līdz gada beigām parādīsies daudzsološas alternatīvas iet politikā.

– Kā šogad klāsies oligarhiem – Šķēles, Šlesera, Lemberga kungiem?

– Lembergs ir tik “sists” cilvēks, ka domāju – ar viņu viss būs kārtībā. Šķēle arī plus mīnus turēsies, bet vājākais posms, ko gribēs iedzīt zemē, būs Šlesers. Kā viņam ies, grūti pateikt. Skaļu paziņojumu bijis daudz, bet līdz galam nekas nav novests.

 

Pašlaik varai uzmanības novēršanai ir nacionālais jautājums, bet kādā brīdī var ievajadzēties pateikt – tāpēc, ka bija Šlesers, mēs dzīvojam slikti. Taču tā tik atbalss, jo reālā cīņa iekvēlojusies starp tagad pie varas esošajiem. Būs citi sliktie zēni – jau parādās daža pūķaina galviņa, ko labie zēni metīsies apkarot un piebeigt.

 

– Lūdzu, Bērziņa kungs, mieriniet ļaudis, ka lēna augšupeja turpināsies.

– Grūtākais ceļš ir veikts. Jo turpmāk būsim gudrāki, jo labāk dzīvosim. Jāspēj vērtēt mūsu karavadoņus. Tukšās mucas jāveļ ārā, tie, kam ir racionāli graudi, jāpatur.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+