“SC” partijas kongresā visvairāk satraucas par eiro ieviešanu 0
“Pēc gada, nākamajā “Saskaņas” kongresā, es jums sniegšu atskaiti par atkārtotu uzvaru Rīgā,” kongresa atklāšanā delegātus ar savu pārliecību suģestēt centās pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanas lielā mērā izšķirs, kādā politiskajā virzienā turpmāk dosies Latvija.
Un tikai “SC” absolūta uzvara galvaspilsētas domes vēlēšanās, iegūstot vairāk par 51% mandātu, nodrošinās “kreisas sociāli atbildīgas politikas stiprināšanos, nevis labējo revanšismu, kad var griezt pensijas, maksāt kapeikas policistiem, ārstiem, var slēgt slimnīcas, vienlaikus palielinot algas ierēdņiem, palīdzot komercbankām vai mēģinot izdabāt Briselei”. Politiskos konkurentus, kuri arī izrāda ambīcijas uz Rīgas mēra krēslu, N. Ušakovs nicīgi salīdzināja ar “revolucionāriem” no Mihaila Bulgakova “Suņa sirds”, kas to tik vien spēj kā pagrīdē runāt skaistas runas un dziedāt revolucionāras dziesmas. Tomēr īpaši daudz laika konkurentu lamāšanai N. Ušakovs neveltīja, tā vietā kārtējo reizi izmantojot iespēju uzskaitīt paša vadītās domes labo darbu sarakstu. “Ir jēga mēģināt izveidot normālas, abpusēji izdevīgas attiecības ar Krievijas Federācijas reģioniem, vismaz, ko varam darīt pašvaldībā,” teica N. Ušakovs.
Nepatīk nacionālisms un liberālisms
Citi saskaņiešu runasvīri gan netaupīja kritiku, komentējot pašreizējo valdošo koalīciju. Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš pauda pārliecību, ka valdošie politiķi lieki valkā “tiesiskuma koalīcijas” vārdu, jo patiesībā rīkojoties tieši pretēji. Piemēram, paaugstinot nodevas, ierobežojuši personu iespēju aizstāvēt sevi tiesā. Savukārt cīņa pret oligarhiem esot tikai aizsegs, lai izrēķinātos ar atsevišķiem cilvēkiem un paši ieņemtu viņu vietu. Arī rūpes par aizbraukušo tautiešu atgriešanu esot tikai lozungu līmenī.
“Vēl viens šāds veiksmes stāsts, un mums vairs nebūs Latvijas,” stafeti no A. Elksniņa pārņēma deputāts Ivars Zariņš. Viņaprāt, kopš neatkarības atgūšanas politiķi mākslīgi uzspieduši Latvijai neoliberālisma ideoloģiju. “Politiķiem, kuri nevēlas strādāt un uzņemties atbildību, tā ir vieglāk. Sak, lai valda brīvība un lai tirgus visu sakārto!”
Taču šāds neoliberālisms, pēc Zariņa domām, esot izdevīgs tikai lielajām un spēcīgajām ekonomikām, bet tādas valstiņas kā Latvija šādos konkurences apstākļos kļūstot vienkārši par “barību” stiprajiem.
Saskaņiešu pārstāve Centrālajā vēlēšanu komisijā Elizabete Krivcova vairāk pievērsās valodas jautājumiem. Pašreizējā valsts valodas politika Latvijā esot nedraudzīga, jo balstīta uz sodiem un represijām, bet nepalīdz cittautiešiem apgūt valodu. Kā labu piemēru E. Krivcova minēja “SC” kontrolēto Rīgas domi, kas rīkojot bezmaksas latviešu valodas kursus. “Tātad arī nacionālajā jautājumā esam priekšā labējām partijām,” secināja E. Krivcova.
Ar visemocionālāko uzrunu izcēlās “SC” Saeimas deputāts Sergejs Mir-skis. “Jābeidz maldu nacionālisms un jāaizstāj ar sociāli atbildīgu kreisu politiku,” viņš paziņoja, izpelnoties delegātu aplausus un ovācijas.
Urbanovičs kritizē nodaļas
Pa kādam akmentiņam tika iemests arī savā dārziņā. Tas galvenokārt pateicoties partijas līderim Jānim Urbanovičam, kurš gluži kā bargs skolotājs no tribīnes piedraudēja ar “atklātu un nopietnu sarunu” neizdarīgajām nodaļām. Savukārt nodaļas, kur ar organizāciju viss kārtībā, viņš mudināja palīdzēt tuvākajiem kaimiņiem.
Urbanovičs arī pārmeta, ka saskaņieši nepietiekami izmantojot iespējas stāstīt par partijas paveikto. “Piemēram, tepat Rīgā, braucot tramvajā, dzirdēju, ka cilvēki priecājas, jo Valdis Dombrovskis esot ļāvis braukt sabiedriskajā transportā bez maksas,” pukojās J. Urbanovičs.
Kongresā tika iezīmētas arī vairākas aktivitātes, ko tuvākajā laikā varam sagaidīt no “SC”. A. Elksniņš informēja, ka saskaņieši gatavojot likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu. Savukārt Valērijs Agešins pastāstīja, ka nākamā gada sākumā “SC” vērsīsies Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas pieņemtos grozījumus tā sauktajā “Referendumu likumā”, kas liek likumprojektu ierosinātājiem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju parakstu. Taču jautājums, kas saskaņiešus satraucis visvairāk, šķiet, ir eiro. Teju katrs otrais runātājs uzsvēra, ka šādu lēmumu pieņemt bez tautas nobalsošanas būšot nedemokrātiski.
