Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. februāris, 2012
Drukāt

Sēklu biznesu balsta uz «ziedojumiem» 


neslinko_km_9

Šodien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skata administratīvo pārkāpumu lietu, kas jau vairākas nedēļas saista sabiedrības uzmanību. 


Pēc daudzu gadu klusēšanas, pamatojoties uz cilvēku sūdzībām par kvalitāti un citu uzņēmumu (varētu teikt – konkurentu) iebildēm par likuma normu neievērošanu, valstī pazīstamos dārzeņu sēklu un stādu audzētājus Elgu un Aldi Bražūnus šodien sodīs Valsts augu aizsardzības dienests. Sodīs noteikti tāpēc, ka pērn janvārī brīdināja, tomēr saimnieki gandrīz nevienu ieteikumu vērā neņēma.

 

Trīs pārkāpumi

Bražūni ar tomātu sēklu un stādu audzēšanu un pārdošanu nodarbojas jau 33 gadus. Tas ir viņu bizness, lai gan nevienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē informāciju par šo uzņēmējdarbību un viņu pat uzziņu katalogā iekļauto dārzniecību ar uzmanību piesaistošo nosaukumu “Neslinko” neatradīsim. A. Bražūns skaidro, ka viņam piederošā zeme ir sadalīta un ar patapinājuma līgumiem iznomāta ģimenes locekļiem. Savukārt likums ikvienai fiziskajai personai atļauj gūt Ls 2000 lielus ienākumus gadā no lauksaimnieciskās darbības un nereģistrēties VID. Formāli nodokļu nemaksāšanas pārkāpuma nav.

Nekur nereģistrētā dārzniecība “Neslinko” rīko izbraukuma mācības, seminārus visā Latvijā, kuru laikā notiek sēklu pārdošana. Pēc pērn saņemtā VAAD aizrādījuma, ka nereģistrētas sēklas pārdot nedrīkst, Bražūni tās daudziem simtiem, iespējams, pat tūkstošiem cilvēku atdeva pret ziedojumiem. VAAD Sēklu šķirņu uzraudzības departamenta direktora vietniece Liena Jaunzeme ironiski teic – ziedojumu pieņemšana esot ļoti interesanta – no ziedotā lata par sēklas paciņu “ziedotājs” desmit santīmus saņemot atpakaļ.

Bražūni seminārus rīko daudz – februārī vien, spriežot pēc ieraksta dārzniecības “Neslinko” mājas vietnē, to būs 12. Vienā no šā gada janvārī notikušajiem semināriem Rīgā divi VAAD inspektori konstatēja šādus trīs pārkāpumus. Pirmais – nepārbaudītu sēklu tirdzniecība.

 

Sēklas drīkstot tirgot tikai tad, ja to kvalitāte (tīrība, dīgtspēja, šķirnes tīrība un identitāte, sēklu veselīgums) ir noteikta un atbilst normatīvo aktu prasībām. Otrais – sēklu saiņojuma marķējuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Trešais – nereģistrētu šķirņu tirdzniecība.

 

Atbilstoši esošajai likumdošanai pārdot drīkst tikai tās šķirnes, kas reģistrētas Eiropas Savienības kopējā katalogā. 
Morisi2_VS_9

Vienkārši sakot, VAAD secināja, ka pārdod nekur nereģistrētas tomātu sēklas. Jāuzsver, ka saimnieki pircējiem (“ziedotājiem”) pirms pirkuma vai “ziedojuma” veikšanas patlaban aicina parakstīties par to, ka pārdodamās sēklas nav reģistrētas, sertificētas un oficiāli pārbaudītas. Iespējams, parakstīšanās notiek ne vienmēr (tie, kas sēklas pirka agrāk, norāda, ka neviens parakstu neesot prasījis), tomēr mūsu tikšanās reizē šonedēļ Bražūni “LA” žurnālistiem rādīja vairāk nekā pusotra simta parakstu.

A. Bražūns šonedēļ atzina – saistībā ar VAAD uzbrukumu, vajadzētu paplašināt darbību un reģistrēties VID kā nodokļu maksātājiem. Savukārt VAAD norādītos pārkāpumus Bražūni neatzīst, uzsverot, ka viņi ir kolekcionāri – pastāvīgi apritē atrodas aptuveni 200 šķirņu, vēl tikpat daudz tiekot saglabātas, tostarp arī Latvijas tautas šķirnes, un neviens likums neregulējot darbošanos ar sēklām, kas atrodas kolekcijās. “Kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Tiesa attaisnoja Valdi Zatleru – viņš par pateicībām cilvēkiem dāvināja veselību, mēs – šķirnes sēklas,” tā A. Bražūns.

Viņš uzsver, ka aizsargā no iznīkšanas daudzas šķirnes, kas citādi Latvijā būtu izzudušas. Reģistrācija katalogā iznāktu pārāk dārga tāpēc, ka izdevumi vienas šķirnes iekļaušanai katalogā esot Ls 400 – 500 lieli. Turklāt Bražūni sēklas pārdodot vien tieši mazdārziņu īpašniekiem, kas tās izmanto savām vajadzībām, nevis komercdarbībai. “Latvijas likumos ir runa par komerciālajām šķirnēm un vienlaikus nav pateikts, kuras tās ir. Mūsu piedāvātās šķirnes nav komercšķirnes,” tā A. Bražūns.

 

“Ziedotāju” un kolēģu attieksme neviennozīmīga

Aldis Rudzītis Valmierā Bražūniem teic paldies par ieguldījumu dārzeņkopībā. Egita Mailīte uzsver – viņa noteikti arī turpmāk sēklas pirkšot no Bražūniem. Vēl vairāki cilvēki e-pasta vēstulēs pauž atbalstu Bražūnu ģimenei, tomēr ir arī pavisam pretēji viedokļi. Ilze Smiltenē, tomātu audzētāja ar 30 gadu stāžu, pa pastu pasūtījusi Bražūniem sēklas Ls 12 – 15 vērtībā trīs gadus. “Trešajā gadā neuzdīga neviena sēkla. Gāju uz tirgu un vismaz dubultā maksāju par stādiem. Kad sāku interesēties pie pārdevējiem, mani iztaisīja par muļķi – lai es pierādot, ka tās ir viņu audzētās sēklas. Jutu ņirdzīgu attieksmi. Arī manai paziņai Smiltenē togad šīs sēklas dīga slikti. Vēl bija nepatīkami, ka agrāk tomāti pāris dienas pēc novākšanas kļuva mīksti, izskatījās, ka šķirnes nav piemērotas Latvijas apstākļiem, tāpēc no tālākas sadarbības atteicos,” stāsta smilteniete.

“Tās ir absolūtas muļķības, ka Latvijā iznīkst dārzeņu šķirnes. Tieši otrādi – mūsu darbība ir vērsta uz to, lai šķirņu klāsts kļūtu aizvien plašāks,” tā Pūres Dārzkopības un izmēģinājumu stacijas vadošā pētniece Līga Lepse. Viņa teic, ka dažreiz ļoti iesmeldzas sirds par to, ka likumi vienādi nav jāizpilda visiem.

 

“Jautājums ir par morāli ētiskām lietām, par likumu ievērošanu un sirdsapziņu. Mēs ik gadu savas sēklas pārbaudām, kā noteikts likumā. Jā, mēs nepelnām, bet patiešām ieguldām savu darbu Latvijas šķirņu saglabāšanā. Bražūni izmanto skaļus lozungus, tomēr faktiski nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Patlaban viņi ļoti daudz pārdod latviski pārdēvētas jaunas Krievijā izveidotas šķirnes, kas ir pavisam jocīgi,” tā L. Lepse.

 

Latvijas Sēklu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Māris Grīnvalds teic – visu cieņu Bražūniem, viņi čakli darbojas, tomēr likuma prasības visiem ir vienas un tās pašas. “Mēs jau Latvijā esam ieveduši ļoti daudzas slimības tāpēc, ka sēklas un stādus pietiekami nepārbaudīja,” piebilst pieredzējušais agronoms.

 

Iespējams, 
mainīs likumu

VAAD darbinieki pārmet Bražūniem, ka viņi pat nav mēģinājuši meklēt risinājumus situācijai, kas patlaban izveidojusies. “Viņi aizvien nesaprot, ka no Krievijas ievestas sēklas arī tad, ja tās Latvijā pavairo un pārdod, ir Krievijas sēklas. Kādam pieder autortiesības, par to ir jāmaksā,” tā VAAD galvenais inspektors Raivis Grosbārdis. VAAD arī saskaitīts, ka no 200 šķirnēm, kas no “Neslinko” nonāk apritē, vien divas – ‘Cēsu agrais’ un ‘Gaujmalietis’ – varētu uzskatīt par saglabājamām. No “Neslinko” piedāvājuma ļoti daudz ir jauno Krievijas šķirņu, kuru nosaukumi tiek latviskoti, un tas neesot pareizi. Dienestā arī teic, ka sēklu reģistrācija katalogā maksā krietni lētāk, nekā norāda Bražūni, – tie esot aptuveni Ls 200 – 300.

 

VAAD darbinieki teic, ka patlaban sākta dienesta demagoģiska nomelnošanas kampaņa, viņi vēloties vien atrisināt radušos samezglojumu. Dienests nevēršoties pret sēklu kolekciju veidošanu un apmaiņu ar sēklām starp kolekcionāriem, bet gan pret tirdzniecību ar nereģistrētām sēklām.

 

Uz jautājumu, kā tiek risināta situācija tirgos, kur arī pārdod, visticamāk, nepārbaudītas sēklas, R. Grosbārdis teic, ka tiek rīkotas pārbaudes. Pērn sodīti divi pārdevēji, tomēr vissvarīgākais neesot sods (tas attiecas arī uz Bražūniem), bet gan pašas pārbaudes. VAAD darbinieki uzsver – “Neslinko” dārzniecība ir lieliski apguvusi savu produktu reklāmas mākslu, viņi varētu to izmantot, piemēram, jau reģistrētu sēklu pārdošanā.

Panākta vienošanās par Zemkopības ministrijas, VAAD un pašu saimnieku kopējas diskusijas rīkošanu ar mērķi izkļūt no izveidotā strupceļa.

 

Uzziņa

VAAD 28. janvārī konstatēja, ka, pārdodot nekur nereģistrētas tomātu sēklas:
1) ir pārkāptas Sēklu un šķirņu aprites likuma 13.1. panta un 2010. gada 29. jūnija Ministru kabineta noteikumu nr. 592 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” 102. punkta prasības,
2) izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.5. panta pirmās daļas administratīvais pārkāpums, par ko sastādīts protokols 1. februārī.

Par šo pārkāpumu pirmajā reizē var piemērot Ls 5 līdz 150 lielu sodu. Nākamajā pārkāpuma reizē soda nauda jau sasniedz Ls 500.

 

 

Viedoklis

Mārīte Gailīte, biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte: “Bražūniem vajadzētu piemēroties jaunajiem saimniekošanas apstākļiem. Kad ražo mazu daudzumu sēklu, neviens neuztraucas, patlaban situācija ir cita. Pērn, kad gatavojām Ministru kabineta noteikumus, īpaši centāmies ievērot nosacījumu neiznīcināt šo cilvēku biznesu. No otras puses – sēklkopība ir nopietna nodarbe, ir iespējams valstī ievazāt infekcijas slimības. Bražūniem ir jāvienojas ar VAAD un jāreģistrējas kā sēklu audzētājiem. Kaut vai tāpēc, ka viņi nepārzina infekcijas slimību pazīmes un var šīs slimības nepamanīt. Latvijā 20. gadsimta 80. gados izplatījās tomātu bakterioze, kurai nav apkarošanas līdzekļu un kas divās nedēļās iznīcināja tomātus siltumnīcā viena hektāra platībā. Tātad sekas var būt ļoti nopietnas. Citās valstīs kolekcionāri ar sēklām apmainās savu izveidoto klubu ietvaros.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+