Mobilā versija
+21.9°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
20. decembris, 2016
Drukāt

Septiņi veidi, kā pareizi atbildēt uz aizvainojumu (1)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Atbildēt uz aizvainojošiem vārdiem, kas izskanējuši no draugiem, nepazīstamiem cilvēkiem vai priekšniecības vajag (vai nevajag) dažādi. Esam apkopojuši vairākas stratēģijas, kas ļaus “saglabāt seju” un tai pašā laikā izbeigt strīdu pašā saknē.

1. Apvainot

Tā ir viena no pirmajām, instinktīvajām vēlmēm, kas rodas, kad tevi aizvaino. Bet atbildes “sitiens” ir vietā tikai tad, ja tas:

– ir asprātīgs;
– notiek draugu vai radinieku lokā;

– drīzāk atslābina atmosfēru, nekā padziļina konfliktu.

Visos pārējos gadījumos, pat ja uzskati sevi par labāku asprāti nekā Oskars Vailds, atbildēt uz apvainojumu ar apvainojumu nav labākā izeja. Tā tu nolaidies līdz oponenta līmenim un ļauj saprast, ka viņa vārdi tevi aizskāruši, kas nozīmē, ka tajos var būt arī daļa patiesības.

2. Pajokot

Atšķirība starp asprātīgu apvainojumu un jokojošu atbildi ir tajā, ka otrajā gadījumā tu izsmej situāciju kā tādu. Šīs stratēģijas priekšrocības ir acīmredzamas: apvainojums zaudē indīgumu, spriedze mazinās, bet auditorija (ja tāda ir), nostājas tavā pusē.

Šajā gadījumā var ieņemt pseidopašiznīcinošu pozīciju. Tā tu apmulsināsi oponentu un nomaskēsi sarkasmu.

1. piemērs. Kolēģis saka, ka tava prezentācija bijusi tizla.

Atbilde: “Laikam jau tev taisnība. Nākamreiz palūgšu to uztaisīt savam piecgadīgajam dēlam.”

2. piemērs. Tevi apsaukā mazpazīstams cilvēks.

Atbilde: “Paldies, tā ir ļoti vērtīga informācija. Jūs man atvērāt acis uz maniem trūkumiem. Būs par ko padomāt, ēdot pusdienas.”

3. Pieņemt

Dažos gadījumos vērts patiešām paanalizēt vārdus, kas tev šķituši aizvainojoši. Īpaši, ja tos teikuši tuvi un tevis cienīti cilvēki. Šajā gadījumā uztver viņu replikas ne kā apvainojumu, bet kā kritiku, kas tevi var padarīt labāku.

Nebūs lieki padomāt par cilvēku motīviem, noskaidrot, kas tieši licis tik asi izteikties. Iespējams, šī vētrainā reakcija norāda uz tavu nebūt ne eņģelisko uzvedību.

4. Atbildēt uz nolūku, bet ne uz vārdiem

Katram apvainojumam vienmēr ir kāds slēpts mērķis. Padari slēpto atklātu: nosauc to vārdā.

Piemēram, atbildot uz rupjiem vārdiem, saki: “Nu, gan! Mūsu starpā noticis kaut kas patiešām nopietns, ja tu nolēmi nodarīt man sāpīgi.”

Tādējādi, no vienas puses, tu samulsināsi oponentu, bet, no otras puses, noskaidrosi negatīvā noskaņojuma iemeslu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vislabāk ir paanlizēt sevi, kādēļ tieši tevi apvaino, jo ir tādi, kurus neaizskar gandrīz nekad un neviens

Draugiem Facebook Twitter Google+