Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūnijs, 2014
Drukāt

Imants Parādnieks: Sešas Ukrainas mācības Latvijai (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Situāciju Ukrainā pagaidām varam uztvert kā nosacīti bezmaksas mācību stundu Latvijai, no kuras izriet secinājums – valsts nacionālā drošība un iekšējā stabilitāte ir mūsu pašu rokās un šā jautājuma risināšana nav atliekama uz vēlāku laiku.

Lūk, sešas mācības un paralēles ar Ukrainu, kuru dēļ Latvija nevar akli ignorēt Krievijas imperiālisma politikas vēsmas, jo pretējā gadījumā kādā brīdī varētu būt par vēlu.

1. Valstij jāzina, kas ir dāsnie investori un kādas ir to intereses


Valstij un pašvaldībām ir rūpīgi jāvērtē ārvalstu investīciju projekti, pirms uzsākta to īstenošana, gluži tāpat kā bankas īsteno “pazīsti savu klientu”. Jo skaidrāks par skaidru – tur, kur ir ieguldījumi, tur ir arī intereses, kas jāaizsargā. Pērn “Lursoft” apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 20 gados Krievijas investori aptuveni 4300 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši ap 340 miljonu eiro, tostarp pamatkapitālos. Tas ir oficiāli. Savukārt neoficiāli tiek lēsts, ka šī summa sniedzas miljardos.

Tāpēc, kad sajūsmas eiforija par saņemtajām investīcijām ir sākusi izplēnēt, ir jāraugās objektīvi, cik daudz mēs zinām, kas ir šie dāsnie devēji un kāda ir to ietekme uz mūsu nacionālo drošību. Tas nozīmē arī proaktīvu pelēkās ekonomikas mazināšanu un cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Gadījumu, kurus vētīt, Latvijā kļūst aizvien vairāk. Piemēram, “UVZ‑Baltija”, kuras ražotni ceļ Jelgavā, māteskompānijas “Uralvagonzavod” ģenerāldirektors Oļegs Sijenko ir Krievijas prezidentam pietuvināta persona. Līdzīgi arī ar Vladimiru Putinu tiek saistīts Dmitrijs Mazepins, kas ir Latvijas “Uralchem” māteskompānijas “Uralhim” direktoru padomes priekšsēdētājs.

2. Jādomā, kam atveram savas robežas


Runājot metaforās par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), nevajag galīgi aizgriezt šo investīciju krānu, bet uzlikt filtru gan. Domāju, ka varam mācīties no citām Eiropas valstīm, kur TUA tiek piešķirta par reālām investīcijām. Piemēram, Apvienotājā Karalistē TUA pieciem gadiem piešķir tiem, kas iegulda valsts ekonomikā vismaz vienu miljonu mārciņu.

Šīm investīcijām jābūt pozitīvi mērķtiecīgām, nevis jākalpo viena biznesa sektora vajadzībām, par ko arī Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies.

3. Energoneatkarība kā nacionālās drošības jautājums


Mēs redzam, kā Krievija veiksmīgi manipulē Ukrainā, zinot, ka valsts kase ir tukša. Baltijas valstīm ir jāatbrīvojas no “Gazprom” cenu diktāta, alternatīvas Rietumu virzienā jāmeklē jau tagad – dienas kārtībā jāatgriež jautājums par sašķidrinātās dabasgāzes (SNG) termināļa būvniecību Latvijā.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) ilgstoši cīnījies par to, lai Eiropas mērogā veicinātu izpratni par Baltijas valstu energoatkarības no Krievijas problemātiku. Panākts, ka tagad projekti gāzes un elektroenerģijas piegādes diversifikācijai varēs saņemt ES atbalstu līdz 75% no izmaksām. Tas attiektos arī uz SNG termināļa būvniecību kādā no Eiropas valstīm.

4. Visas olas nedrīkst likt vienā groziņā


Ne mazākas bažas rada arī lielais eksporta apjoms uz Krieviju. To, ka šo sviru mūsu Austrumu kaimiņi zina, kā izmantot, redzējām gan Lietuvas piena produktu gadījumā, gan paraugdemonstrējumos ar Latvijas šprotēm, kā arī cūkgaļu.

Zinot, ka bizness ir kā kuģis, kuru nav tik viegli pagriezt, valstij ir jādomā par mehānismiem, kā stiprināt eksporta saiknes ar Rietumiem, Ķīnu, arābu valstīm un Ukrainu un atbalstīt Latvijas uzņēmējus.

5. Jāstiprina Latvijas mediju telpas neatkarība un objektivitāte


Vienas no vadošās ziņu aģentūras Krievijā “Novij region” dibinātājs Aleksandrs Šetinins intervijā nesen paudis, ka Krievija Austrumeiropā īsteno informatīvi teroristisku karu. Uz medijiem tiek izdarīts spiediens, un tie tiek uzpirkti, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli. Tādēļ jo vērtīgāki ir neatkarīgi un objektīvi mediji. Ir tikai pozitīvi, ka esam panākuši un koalīcija ir atbalstījusi mediju politikas nodaļas veidošanu Kultūras ministrijas paspārnē.

6. Iekšējā stabilitāte kā izaugsmes un neatkarības stūrakmens


Iekšējā stabilitāte ir ikviena atbildība, bet visvairāk – politiķu, jo populisms un sabiedrības šķelšana ilgtermiņā neatmaksāsies. Svarīgākais neļaut Krievijai risināt savas iekšējās problēmas uz mūsu rēķina, kā tas ir Ukrainas gadījumā.

Mums kā nācijai, kā tautai neatkarīgi no valodas, kurā runājam, ir jābūt vienotiem. Tādēļ arī top Satversmes preambula, kas vēlreiz uzsver mūsu kā valsts un visu tās iedzīvotāju kopību un ieguldījumu neatkarībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. … Nakosa valdiba ar pastiprinatu NA kontingentu deputatu vidu vares panakt daudz ko vairak ..un attiecigu daudzuma NA ministri, ministru kabineta sastava, saks izveidot normalu un likumigu valsti – no attistibas fonda LENAM atperkot PRIHVATIZACIJA NOZAKTAS VALSTS RUPNIECIBAS !!!

  2. Nu jā gudri kaut ko gramstīt jau var, vai ne? Kā tad paliek Parādnieka kungs ar Demogrāfijas jautājumiem, Latvijā, Latvijas iedzīvotāju pēc tavām tēzēm jau sāk palielināties? Varbūt beidzot sāksiet ko darīt kangari Tautas laba arī ne tikai visādās komitejās mēles trinot?
    Ja nav iedzīvotāju, nav ekonomikas, nav maksātspējas, nav itin nekā, tas būtu par grūtu to saprast?
    Ko mēs aizsargāsim, ko konsolidēsim, ja jau vairs nav iedzīvotāju?

  3. Tak beidziet ar tiem reitingu kačāšanas raksteļiem. Pabeidzis zēns beidzot Universitāti un grib paspīdēt. Iespējams, ar sava bakalaura darba tēzēm. Tās nav konkrētas ”mācības ”, tās ir jebkuras neoliberālas sabiedrības problēmas. Visiem zināmas.

  4. Ja – piekritu visam , bet TO vajag detalizetak stastit KATRAM ikdiena – kurs uznemums kam pieder – jo katru dienu tacu ar to saskaramies – sodien nopirku Food Union pienu, ieleju degvielu Lukoil, un gaidot Janus nopirku Latvijas Balzama alkoholu ( visi Krievijas investoru uznemumi) , un pabraucot garam Uzvaras piemineklim ( kura restauracijai naudu iedeva ieprieks raksta pieminetais kungs un kuram Berzins iedeva ordeni) saproti, ka faktiski ikdiena esam gandriz pilnigi no Krievijas naudas atkarigi…Bedigi pec 20 neatkaribas gadiem…Esmu tomer par savejiem !

  5. Pilnīgi piekritu Parādniekam – labs raksts.

  6. Izrādās, ka “kangari” arī te komentē.

    • kā vistai – kladzināt – okupanti, kangari, kremlini, tā vietā lai saprastu politekonomiju, prāta nav. Nu nav tiem amerikosiem tā slānekļa gāzes. Tas ir akciju/tirgus burbulis, ko vajag kādam iesmērēt – tāds ir amerikosu bizness. Kur vēl labāk kā latviešiem. Lai nu tiek tev ome tā gāze, tad kauksi, ka nevari samaksāt. Stulbi cilvēki ar parādnieku priekšgalā.

  7. Parādniekam, sēžot saeimā, prāts nav pieaudzis. Par SNG – Latvijai nav tādi apjomi, lai to SNG kāds gribētu celt. Neatmaksājas. Vai tiešām tik vienkāršu lietu vēl nav sapratis. Matemātika. Patēriņš, apjomi, cik maksā celtniecība, ekspluatācija. Infrastruktūra. Nebūtu nu virinājis savu muti. Ja elementāras lie3tas nejēdz. Tāds pats kā straujuma, kas atbraukusi no amerikas kladzināja, ka tūlīt būs slānekļa gāze. Tā slānekļa gāze ir burbulis, kuru stulbie latvieši tūlīt, tūlīt nopirks. Burbulis pārsprāgs, kas paliks latviešiem – ????

  8. ja nacionālisms ir katra vārda galā

    • liec aiz auss, Stjopa, ka tas nacionālisms, kurš tevi tā biedē, bet kuru zinātne dēvē par dabisku etnisko integrāciju, ir veidojis pilnīgi visas pasaules tautas; un tikai imperisko parazītu vardarbība ir tās centusies dez-integrēt etniski un “integrēt politiski”, kas nozīmē – sadalīt šo patriotisko kopumu atsevišķos, savtīgos, “konkurēt-spēju” alksošos, bet materiālā atkarībā turamos un viegli vadāmos indivīdos.

      • Un kā nosauksi to, ka āesvē iznīcināja pamattautu un turpina mācīt citiem dzīvot. Vai neesi pamanījis, ka imperiālisms jau pārtaisa latviešu kultūru uz visādiem praidiem, uc šoviem, fabrikām utt. Cik tev vienveidīga domāšana. Kamēr pagriezies ar seju pret krieviem rej, amerikosi tevi jau no pakaļpuses drāž.

  9. Un izveidot Latvijai uzticīgu drošības policiju: esošā cīnās ar latviešu nacionālistiem un nacionālismu, neko citu.

Draugiem Facebook Twitter Google+