ASV prezidents Vudro Vilsons.

Pirms 100 gadiem ASV prezidents Vudro Vilsons ASV Kongresa priekšā Vašingtonā uzstājās ar tā saukto “14 punktu” runu, kurā izklāstīja ASV mērķus Pirmajā pasaules karā un sniedza ieskatu priekšstatos par politisko kārtību Eiropā pēc kara. Vilsona slavenie “14 punkti” paredzēja, ka pasaulei miera un attīstības labad par pamatu jāņem demokrātija, brīvā tirdzniecība, kolektīvā drošība, atteikšanās no slepenajiem līgumiem, Tautu Savienības kā kolektīvās drošības un starptautisko konfliktu risināšanas institūcijas dibināšanu un tautu pašnoteikšanās tiesības. Pēdējais princips vēlāk izrādījās īpaši svarīgs Baltijas valstīm neatkarības pamatošanai, kaut “14 punktu” izklāstīšanas brīdī Vilsonam igauņi, latvieši vai lietuvieši nebija ne prātā. Punktu par tautu pašnoteikšanās tiesībām vairāk attiecināja uz tām Austrumeiropas tautām, kas cerēja uz patstāvību pēc Austroungārijas un Osmaņu impērijas sabrukuma. Sabiedrotajiem nebija iebildumu arī pret Somijas un Polijas neatkarību, taču par Baltiju runas nebija, jo vairāk tādēļ, ka antantes valstis turpināja respektēt Krievijas pretlieliniecisko spēku vēlmi saglabāt impērijas teritorijas lielākās daļas vienotību. Vilsons bija pārliecināts, ka demokrātiskas un brīvas valstis un tautas savā starpā nekaros un visus strīdus risinās sarunu ceļā. Pārējās sabiedrotās lielvalstis Anglija, Francija un Itālija, kaut principā piekrita Vilsonam, tomēr uzskatīja viņu par ideālistu. Zīmīgi, ka tolaik ASV bija vienīgā valsts, kas atklāti deklarēja, ko vēlas pēc kara beigām, pārējās savas vēlmes centās paturēt pie sevis. Nebija brīnums, ka “14 punktus” dzīvē realizēt izdevās vien daļēji un pārdesmit gadu vēlāk Eiropa atkal atradās jauna kara priekšā.