Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Siāmas žurciņas – karalienes


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Izrādās, ir ne tikai Siāmas kaķi, bet pat Siāmas zirgi, sikspārņi un citi dzīvnieki. Dzīvnieku mīļotāju asociācijas “Laimes putns” saimnieces OKSANAS FOMINAS īpašumā ir Siāmas jūrascūciņas, pundurtrusis un četras dekoratīvās Siāmas žurciņas – trīs mammas un viens tēvs, vārdā Boriss. Šoreiz vairāk pastāstīsim par žurciņām. 


 

Žurku dāmas – Belinda, Sāra un Džesika – patlaban ir gaidībās, tāpēc, lai neradītu stresu, viņas no skatītāju acīm tiek slēptas, bet Boriss gan labprāt nodemonstrēja, cik draudzīgs un labsirdīgs ir un kā veikli prot skriet pa pagalma zaļo zāli. Patlaban viņš ir vienu gadu un divus mēnešus vecs – tātad kungs labākajos gados. Bērnību žurku puika pavadījis Vāczemē, bet meitenes iegādātas Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Siāmas dzīvniekiem piemītošo raksturu un izskatu – tumšāk iekrāsotu laukumu ap degungalu, pēdiņām un astes galiņu – nosaka Himalaju gēns, stāsta Oksana. Žurku puikas Borisa gēnos turklāt ir ne tikai Siāmas, bet arī reksa gēns, kas skaisto, balto kažoku padarījis viegli sprogainu. Dekoratīvās žurciņas ar šādu gēnu kombināciju ir reti sastopamas.

Himalaju gēnu pirmo reizi atklāja 20. gadsimta 20. gados Amerikā kādam trusim. Zinātnieki, veicot pētījumu, secināja, ka šā gēna ietekmē dzīvnieka organismā notiek pigmenta melanīna mutācija, kā dēļ melanīns iekrāso ķepas, ausis un asti. Taču krāsojums dekoratīvajām Siāmas žurciņām var būt ne tikai biežāk sastopamajā šokolādes brūnajā krāsā, bet arī zilpelēkā un brūni pelēkā. Atsevišķām žurciņām, Himalaju gēna nēsātājām, degungala, astes un ķepu nokrāsa ir pat nedaudz gaišāka par pārējo kažoku. 
Zurka12_Cropped

Agrāk uzskatīja un tā arī bija, ka Siāmas kaķi un citi dzīvnieki ar Himalaju gēnu ir raksturā nešpetnāki, agresīvāki, arī kustīgāki un to veselība jutīgāka. Bet 20. gadsimta 50. gados radīja uzlabotu Siāmas kaķu sugu, un drīz parādījās arī citas radībiņas ar uzlaboto Himalaju gēnu, kurām vairs nav raksturīga pastiprināta agresivitāte un citas negatīvās iezīmes. Oksana apgalvo – šobrīd Siāmas dzīvnieki, ieskaitot žurciņas, ir vieni no vislabestīgākajiem un mīļākajiem dzīvniekiem.

Siāmas žurciņas mēdz dēvēt par dekoratīvo žurciņu karalienēm, un tas izpaužas arī raksturā. Piemēram, mātītes nevēlas barot savus mazuļus, tāpēc šo atbildīgo darbu nākas paveikt citu paveidu žurku mātītēm. Visādi citādi Siāmas žurciņas, tāpat kā pārējās dekoratīvās pīkstētājas, ir diezgan saprātīgas, viegli pieradināmas, bet to raksturs, gluži tāpat kā kaķiem, mēdz būt atšķirīgs. Ja no mazotnes ņem rokās, tās kļūst draudzīgas un mīļas. To apliecina arī Boriss, kurš apmierināts rosās Oksanai pa klēpi. Saimniece stāsta, ka viņš atsaucas arī uz savu vārdu un sīkajā balstiņā labprāt sarunājas ar saimnieci.

Žurkām nav vajadzīgi īpaši turēšanas apstākļi. Tās labi jūtas istabas temperatūrā. Ja dzīvnieciņš regulāri tiek laists pastaigās pa dzīvokli, tam pietiek ar 80 x 50 x 50 cm lielu būri, ko ieteicams novietot tālāk no centrālapkures radiatoriem, tiešiem saules stariem un caurvēja. Mītnes grīda jānoklāj ar skaidu granulām vai sienu. Vienmēr pieejamam jābūt svaigam ūdenim, kam jāpievieno C vitamīns. Baro Siāmas žurciņas ar speciālo žurkām un pelēm paredzēto granulēto barību. Papildus dod dārzeņus, augļus (izņemot avokado), zaļumus, pieneņu lapas. Borisam īpaši garšo apelsīni, pieneņu lapas un dilles. Lai gan žurciņas labprāt ēstu sieru, to un desu dot nedrīkst. Taču var piedāvāt liesu gaļu, biezpienu, olas un pienu. Zobu asināšanai būrī jāiekar koka gabaliņi un graužamās minerāvielu briketītes. Vēlams ievietot arī mājiņu, griežamo riteni, tuneļus, kāpnītes un citus žurku izklaides elementus.

Ja saimnieks savam mīlulim var veltīt pietiekami daudz laika, žurciņu var turēt vienu. Jautrāk tām, protams, ir kompānijā, bet tad jāizvēlas viena dzimuma dzīvnieki, citādi pēc laika būris būs pilns ar mazuļiem.

 

Siāmas žurciņas:

pieaugusi žurka ir 15 – 20 cm gara, 200 – 400 g smaga,

dzimumgatavību sasniedz 2 – 2,5 mēnešu vecumā,

grūtniecība ilgst 20 – 23 dienas,

vienā metienā dzimst 6 – 10 mazuļi,

pārtiek no granulētās barības, augļiem, dārzeņiem,

dzīvnieciņus nedrīkst pārbarot,

dzīves ilgums – 2,5 līdz 3 gadi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+