Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. maijs, 2013
Drukāt

Šīs vasaras ieskaņa Latvijā iezīmējas ar kino veidotāju nemieriem 


Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS) – lielākā kinoļaužu profesionālā organizācija – nedēļas nogalē nākusi klajā ar Latvijas kino manifestu, kurā norādīts, ka visu atjaunotās valsts neatkarības laiku Latvijas kino veidotāji turēti ekstrēmas nabadzības apstākļos, lielāko laiku veltot cīņai par izdzīvošanu, un nu beidzot Latvijas filmu nozare finansējuma ziņā nonākusi pēdējā vietā Eiropā.

 

Lai Latvijā ražoto filmu kvalitāte atbilstu Eiropas standartiem, pēc LKS domām, nepieciešams, lai taptu vidēji piecas spēlfilmas gadā, kopā ar dokumentālajām un animācijas filmām veidojot vēlamo Latvijas kino ražošanas gada finansējumu septiņu miljonu latu apjomā.

“Sagaidām, lai kino nozare uz kādu laiku tiktu noteikta par Latvijas kultūras prioritāti,” “LA” uzsvēra LKS priekšsēdētāja Ieva Romanova, norādot, ka situācija nozarē, kura krīzes laikā piedzīvoja finanšu cirpienu aptuveni par 70%, patiešām ir kritiska. Visspilgtāk par to liecināja pēdējais Nacionālā kino centra projektu konkurss, kurā parasto 30, 40 pieteikumu vietā tika iesniegti pieci. Tas nozīmē, ka kino profesionāļu vidū ir zudusi ticība nozares nākotnei. Pat tādai lielbudžeta filmai kā Viestura Kairiša režisētā “Melānijas hronika” finansējums ārkārtīgi mazs.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters “LA” apliecināja, ka jau šovasar, veidojot budžeta pieprasījumu 2014. gadam, ministrija nākšot klajā ar vairākām plaši formulētām prioritātēm, kas aptvers kultūras nozari kopumā. Kino varētu būt viena no tām.

Bet producents Gatis Upmalis (studija “F.O.R.M.A”) norāda – kino ļaudis sagaida, ka KM aicinās LKS pārstāvjus pie sarunu galda, lai kopīgi vienotos par argumentāciju lielāka finansējuma nepieciešamībai. Viņaprāt, vispirms būtu jāpalielina šobrīd nožēlojamais nozares bāzes finansējums.

Kino ļaužu dumpim ir sevišķa nozīme tieši patlaban, kad aktīvi risinās darbs pie dokumenta “Radošā Latvija”, kas noteiks kultūras nozarēs notiekošo turpmākajos septiņos gados. Problēma tikai – lai viņus sadzirdētu, nepieciešams, lai valstij būtu kaut aptuvena apjausma, ko tā vēlas sagaidīt no kino nozares – it sevišķi ņemot vērā, ka tuvojas mūsu valsts simtā jubileja, kuras šobrīd vēl visai miglaini apjaušamajā kultūras programmā bez iedarbīgas kino valodas neiztikt.

 

UZZIŅA

Latvijas kino manifestu ikvienam ir iespēja ar savu parakstu atbalstīt vietnē www.ipetitions.com/petition/latvijas-kino-manifests.

Valsts atbalsts kino industrijai (eiro)

Igaunija*: 6 135 821

Latvija*: 1 926 086

Lietuva**: 2 389 600

*2013. g. **2012. g.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+