Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. jūnijs, 2016
Drukāt

Skanēs eņģeliski gaiša mūzika, kas rakstīta pēdējai Krievijas carienei un viņas meitām

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Rīgas festivāla” ietvaros 16. jūnijā Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmo reizi Latvijā tiks atskaņots Pāvela Karmanova (1970) skaņdarbs “Pieci eņģeļi”, kas veltīts pēdējai Krievijas carienei Aleksandrai un viņas četrām meitām, LA.lv pavēstīja “Latvijas Koncertu” pārstāve Rinta Bružēvica.

2013. gadā radītais lieldarbs “Pieci eņģeļi” solistiem, korim un orķestrim ir viens no Pāvela Karmanova nedaudzajiem sacerējumiem ar reliģisku ievirzi, skaidro Bružēvica. Tas veltīts Romanovu dinastijas 400. gadadienas atcerei, kā arī pēdējai Krievijas carienei Aleksandrai un viņas četrām meitām, kas tika noslepkavotas Jekaterinburgā. Oratorijā skan pareizticīgo baznīcas lūgšanas, atšķirīgu dzejnieku vārsmas un cara Nikolaja II vecākās meitas Olgas dzeja.

Sākotnēji Karmanovs bija domājis komponēt mūziku cara bērnu rakstītajai dzejai, tā kā viņš zināja, ka tāda ir bijusi. Taču izrādījās – vienīgais saglabājies dzejolis ir kņazienes Olgas “Dievmātes priekšā”, tādēļ pārējo bērnu daļām izvēlēta viņiem veltīta Krievijas dzejnieku dzeja.

Pēc oratorijas pirmatskaņojuma Sankpēterburgā komponists uzsvēra, ka viņa mūzika nav veltīta ciešanām: “Es nebiju iecerējis rekviēmu, kas apraud mirušos. Mana oratorija ir par eņģeļiem debesīs, tas ir eņģelisks dziedājums. Lielākās dziedājumu daļas mūzika ir dzīvespriecīga, liriska un, iespējams, mazliet naiva – bērnišķīgi naiva.”

Komponists Arturs Maskats: “”Pieci eņģeļi” – viens no skaistākajiem un neparastākajiem skaņdarbiem krievu jaunākajā mūzikā. Komponists Pāvels Karmanovs mūs ieved veldzējoša, apskaidrota skaistuma pasaulē, kurā lūgšanās piesauktās Ticība, Cerība un Mīlestība iegūst milzīgu, attīrošu spēku. Šī mūzika mūs paceļ augstāk – pāri ikdienības šaurajām robežām.”

Koncertā skanēs arī Mečislava Veinberga (1919–1996) mūzika, kuru Latvijas sabiedrībai lielā mērā atklājis vijolnieks Gidons Krēmers. Daudziem ir pazīstamas gan Vinnija Pūka un “Bonifācija brīvdienu” saulainās multfilmu melodijas, gan arī citi meldiņi no Veinberga plašā kino un teātra mūzikas klāsta. Ceturtā kamersimfonija ir Veinberga pēdējā pabeigtā partitūra. Tā ir viendaļsimfonija ar īpaši izceltu klarnetes tembru, klezmermūzikai raksturīgām tēmām, autorcitātiem un dvēseliskām, liriski aizrautīgām un trauslām epizodēm.

Krievijas vēstures lappuses mūzikā izstāstīs Grammy balvas ieguvēji – Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+