Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. jūlijs, 2013
Drukāt

Skarbie ASV cietumi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pagājušajā nedēļā no ASV Tieslietu ministrijas saņemtā vēstule, kurā ASV garantē ievērot kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska cilvēktiesības, Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārdiem, esot kliedējusi bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas pilsoni.

 

Par viņa izdošanu Savienotajām Valstīm vēl jālemj Latvijas valdībai. Kad tas notiks, pagaidām nav zināms. Taču šī lieta liek atcerēties par ASV sabiedrībā apspriestajiem visnotaļ nelabvēlīgajiem apstākļiem Savienoto Valstu cietumos. Cilvēktiesību aizstāvji, runājot par ASV cietumu sistēmu, bieži norāda uz spīdzināšanas gadījumiem un cietumu uzraugu cietsirdīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem.

 

Nepatīk 
vieninieku kameras

Saskaņā ar pagājušā gada datiem ASV ir 4575 cietumi, kuros mīt vairāk nekā divi miljoni ieslodzīto. Nevienā citā valstī nav tik daudz cietumu un cietumnieku. Otrajā vietā ar 1029 cietumiem ir Krievija.

ASV pavalstī Kalifornijā esošā cilvēktiesību organizācija “California Prison Focus”, kas savu darbību izvērš tieši ieslodzīto aizstāvēšanai, secina, ka “neviena cita valsts nav ieslodzījusi tik daudz savu pilsoņu kā ASV” – uz katriem 100 tūkstošiem amerikāņu aiz restēm sēž 730 cilvēki.

Līdz ar lielo ieslodzījuma vietu un cietumnieku skaitu, kā norāda interneta vietne “examiner.com”, par vienu no lielākajām cilvēktiesību problēmām Amerikā kļuvusi spīdzināšana cietumos. Tā, pēc daudzu ASV apskatnieku ieskata, ir problēma, kuras esamību amerikāņu sabiedrība bieži nevēlas atzīt vai, ja arī atzīst, par to runā nelabprāt. Pagājušajā nedēļā, protestējot pret spīdzināšanu un apsargu cietsirdību, Kalifornijas pavalsts 34 cietumos ieslodzītie uzsāka bada streiku. Tajā iesaistījās 30 tūkstoši cietumnieku, un tā kļuva par lielāko cietumnieku protesta akciju ASV vēsturē, atzīmē Savienoto Valstu mediji. Šie cietumnieki par spīdzināšanu sauc viņu turēšanu izolētās vieninieku kamerās, kurās nav logu un svaiga gaisa. Tādas kameras galvenokārt ir cietumos, kur ieslodzīti cilvēki par smagiem noziegumiem. Taču cilvēktiesību aizstāvji pauž, ka šāda izturēšanās ir nežēlīga. “Pārāk ilga ieslodzīšana vieninieku kamerā ir spīdzināšanas forma,” sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” pauda ASV Nacionālās reliģiskās kampaņas pret spīdzināšanu direktore Laura Doutone. “Cietumnieki atzīst, ka pastrādājuši noziegumus un viņiem ir jāpavada savs laiks aiz restēm. Bet viņus nedrīkst spīdzināt,” piebildis Kalifornijas cietumnieku tiesību aizstāvis Bilals Ali. Kalifornijas cietumos protestējošie izvirzījuši vairākas prasības, tostarp izbeigt ieslodzīto sodīšanu grupās, pielikt punktu ilglaicīgai cietumnieku turēšanai vieninieku kamerās, īstenot labākas izglītības un rehabilitācijas programmas cietumos, kā arī pieņemamāku pārtiku.

 

Padarīt par “nenozīmību”

Krietni asāku kritiku no starptautiskajām cilvēktiesību aizstāvju organizācijām ASV valdība izpelnās saistībā ar Gvantanamo cietumu, kurā ieslodzīti par terorismu aizdomās turētie cilvēki. Bēdīgi slaveno ieslodzījuma vietu toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija izveidoja nepilnu pusgadu pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.

Vēršoties pret globālo terorismu, Buša administrācija ļāva pret Gvantanamo ieslodzītajiem izmantot skarbas nopratināšanas metodes, ko cilvēktiesību aizstāvji sauca par spīdzināšanu. Turklāt pret daudziem šajā cietumā ieslodzītajiem tā arī netika izvirzītas nekādas apsūdzības.

Šobrīd tur atrodas 166 cilvēki, no kuriem simts gada sākumā, protestējot pret ieslodzīšanu, uzsāka bada streiku. Viens no viņiem ir 44 gadus vecais Britānijas pilsonis Šakers Amers, kurš bez jebkādām apsūdzībām Gvantanamo atrodas jau vienpadsmit gadus. Laikraksta “The Daily Mail” maijā publicētajā Amera vēstulē viņš stāsta par “šausminošo izturēšanos” pret ieslodzītajiem. “Vairāk nekā simts kilogramu smagi apsargi ienāca manā kamerā. Daži iespieda ceļus man mugurā, kamēr pārējie rokas un kājas pieķēdēja pie grīdas. Tā pavadīju vairākas dienas. Dienā drīkstēju dzert vienu pudeli ūdens, it kā divas būtu nodevība pret ASV nacionālo drošību,” vēstulē raksta Amers. Reiz viņam tika atņemtas visas mantas, arī zobu birste un čības. “ASV cietumi mēģina kontrolēt ieslodzītos, viņiem atņemot jebkādas izvēles tiesības, lietas, ar ko cilvēki sevi var asociēt. Viņi mēģina cilvēku reducēt līdz nenozīmībai,” rakstīja Amers.

Gvantanamo vārds allaž saistīts ar spīdzināšanu. 2004. gadā starptautiskajā sabiedrībā skaļi izskanēja Britānijas pilsētā Tiptonā dzīvojošo trīs musulmaņu stāsts. Arī viņi tika aizturēti saistībā ar aizdomām par terorismu.

Taču izrādījās, ka apsūdzības bija nepamatotas, un viņi 2004. gada martā tika repatriēti uz Britāniju. Tad Tiptonas trijnieks arī nāca klajā ar skandaloziem stāstiem par Gvantanamo cietumu. Viņi stāstīja ar dažādām spīdzināšanas metodēm, seksuālo pazemošanu, sazāļošanu un reliģiskiem apvainojumiem.

Pēc aizturēšanas 2003. gada 2. martā uz Gvantanamo cietumu tika nogādāts arī 11. septembra teroraktu izplānotājs Pakistānas pilsonis Halīds Mohammeds. Viņš arī apsūdzēts divdesmit citu teroraktu sarīkošanā. Pēc skarbām nopratināšanas metodēm, tostarp 183 slīcināšanas imitācijām, Mohammeds atzina savu vainu visās viņam izvirzītajās apsūdzībās. Taču tur piekoptās spīdzināšanas dēļ cilvēktiesību aktīvisti nemitīgi prasa Gvantanamo slēgšanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+