Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. februāris, 2013
Drukāt

Skurstenim jābūt pietiekami augstam un tīram

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Ko iesākt, ja krāsns­ kārtīgi nekuras, bet dūmo? Jāatceras, ka malkas kārtīgai sadegšanai nepieciešama ar skābekli bagāta gaisa pieplūde – tātad jānodrošina laba vilkme. Uguns liesmas uzkarsē gāzes, tās izplešas, kļūst vieglas un ceļas uz augšu.

 

Atduroties pret kurtuves griestiem, gāzes meklē izeju, nonāk skurstenī un tālāk atmosfērā. Savukārt kurtuvē rodas retinājums, kas pa gaisa pievades spraugām “ievelk” svaigo gaisu. Jo garāks skurstenis, jo tas labāk velk dūmus (līdzīgi kā lodi šautenes stobrā). Tomēr augsta skursteņa izbūve maksā naudu, tāpēc parasti to veido iespējami zemu, atbilstoši noteikumiem. Der atcerēties, ka mājas vidū iebūvētam skurstenim jāpaceļas vismaz pusmetru virs čukura.

Lai skurstenis labi pildītu savu uzdevumu, tam jābūt tīram, konstrukcijām – blīvām, dūmvadiem – taisniem, ar gludām šuvēm. Pārejai no krāsns uz skursteni jābūt slaidai, ar noapaļojumu.

Vēlamais dūmeju garums nedrīkst pārsniegt 6 – 9 metrus. Ja tās būs garākas, pieaugs dūmu pretestība, un vilkme samazināsies. Skursteņa vilkmi viegli pārbaudīt ar degošu sveci: ja sveces liesma ir 45 grādu leņķī, vilkme ir vāja, ja liesma līmeniska un īsa, vilkme pietiekama, bet, ja liesma nodziest, vilkme ir par lielu. Vāja vilkme nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu un bremzē degšanu, savukārt pārāk stipra vilkme samazina kurināmā siltumatdevi, siltumu ātri aizraujot skurstenī. Vilkmes stiprumu regulē ar durtiņām, pelnu durtiņām vai speciāliem aizbīdņiem. Iekurot krāsni, vilkmei jābūt lielai, lai iesildītu skursteni, bet degšanas laikā – pietiekamai, lai nodrošinātu vislabāko degšanas režīmu. Tādēļ krāsns konstrukcijām jābūt bez liekām spraugām, lai vilkmi varētu regulēt. Dažkārt slikti kuras arī laba krāsns. Tas var būt nelabvēlīgu laikap­stākļu dēļ, ja ap mājas jumtu veidojas sliktie vēja virpuļi, kas spiež gaisu atpakaļ skurstenī. Var mēģināt skurstenim palīdzēt, attaisot vēja pusē logu – vējš telpā veidos paaugstinātu spiedienu un dzīs gaisu skurstenī.

Gadās, piemēram, ka, ieliekot jaunos pakešu logus, telpā krasi samazinās svaigā gaisa padeve, un apkures ierīces sāk dūmot. Iemesls ir vienkāršs – skurstenī izplūst karstās gāzes un kurtuvē rodas retinājums. Ja svaigā gaisa padeve ir par mazu, retinājums veidojas arī telpā, un dūmi, nemeklējot tālu ceļu, izplūst turpat. Lai nodrošinātu pastāvīgu gaisa pieplūdi, jāizveido ventilācija loga rāmī vai sienā. Var kurināšanas laikā attaisīt logu mikrovēdināšanas režīmā.

Vilkme var pasliktināties, ja skurstenī ierīkota virtuves gaisa nosūcēja izeja, kas skursteni dzesē ar vēsu gaisa strūklu. Lai no tā izvairītos, labāk virtuves gaisu izvadīt ēkas ārpusē.

Ja tomēr nosūcējs ievadīts, skursteni pirms kurināšanas nepieciešams kārtīgi iesildīt un biežāk lietot speciālos skursteņa tīrāmos līdzekļus, kuri to atbrīvos no darvas, kreozota u. c. Bieži nogulsnes nav iespējams iztīrīt ar parastajām dūmeņu tīrīšanas metodēm, radot nopietnus ugunsdrošības draudus. Kreozots skurstenī deg ar intensīvu liesmu, sasniedzot + 1000…
+ 1700 grādu karstumu. Sākumā skaņa ir kā stiprā vējā, tad līdzīga gaudoņai. Tas ir agresīvs pret kaļķu javu, bojā dūmvadus un skursteni, kā arī samazina siltumatdevi. Skursteni tīra ar dabiskiem un mākslīgiem līdzekļiem, kas pastiprina dūmgāzu iedarbību uz kreozota skābēm – aplikums atmiekšķējas, izžūst, sačokurojas un nobirst.

Sezonas sākumā, kad krāsns nav ilgi kurināta, skurstenis ir auksts un mikls. Krāsni vieglāk iekurināt, ja skurstenī novieto skaliņus un aizdedzina. Palīdz, ja iekurināšanas laikā ar platu finiera plāksni gaisu vēdina, stumj plīts mutē.

Vilkmes uzlabošanai lieto arī citas viltības. Piemēram, tradicionālā virtuves plīts bieži ir savienota ar sildmūrīti. Sarežģītā dūmeju konstrukcija apgrūtina vilkmi, tādēļ plītij nepieciešams augsts skurstenis. Ko darīt, lai sildmūrītis nesiltu vasarā? Labs risinājums ir pie apsildes mūrīša pievienot vasaras cuku. Tā ir atsevišķa dūmeja, kura, apejot sildmūrīti, tieši savieno plīti un skursteni. Apkurei beidzoties, aiztaisa ziemas aizbīdni un attaisa vasaras aizbīdni. Vasaras aizbīdnis noder, ja skurstenis ir atdzisis. Tad plītij ir slikta vilkme, jo dūmgāzēm jāiet caur sildmūrīti, kas katrā pagriezienā dūmus sit atpakaļ. Izmantojot vasaras aizbīdni, skursteni iesilda uzreiz, un tad taisa vaļā ziemas aizbīdni.

Labai kamīna vilkmei var traucēt pārāk mitra skursteņa iekšpuse, tāpēc skurstenim vēlams uzlikt divslīpu jumtiņu. Tā augstumam jābūt pusotras reizes lielākam nekā skursteņa diametram. Piemēram, ja skursteņa diametrs ir 50 cm, jumtiņam jāatrodas 75 cm virs skursteņa. Zemāks jumtiņš spiedīs dūmus uz leju un smērēs skursteņa augšdaļu. Jumtiņa apakšai jābūt plakanai, lai dūmgāzes neveidotu virpuļus un netraucētu vilkmi.

 

 

Fakti

* Pietiekamu krāsns­ vilkmi vienstāva mājai nodrošina 5 m, divstāvu mājai – 8 m garš skurstenis.

* Vilkmi pasliktina arī mitrs kurināmais, kas nespēj skursteni pietiekami uzsildīt. Jāatceras, ka kurināmais jāžāvē vismaz gadu.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+