Slaktiņā Gazas joslas un Izraēlas pierobežā daudz nogalināto 1
Izraēlas drošības spēku un palestīniešu protestētāju sadursmēs uz Gazas joslas robežas šonedēļ jau nogalināti vismaz 60 palestīnieši un vairāk nekā 2400 ievainoti.
Palestīniešu protesti sākās pirmdien, kad tika atzīmēta modernās Izraēlas valsts izveidošanas 70. gadskārta un Jeruzalemē tika atklāta ASV vēstniecība, kas līdz šim atradās Telavivā. Palestīnieši pieminēja katastrofu savas tautas vēsturē, jo pēc Izraēlas valsts pasludināšanas aptuveni 700 000 viņu tautiešu tika padzīti no dzimtajām vietām un bija spiesti doties bēgļu gaitās. Novērotāji atzīmē, ka ASV vēstniecība pagaidām ir izvietota ASV konsulāta telpās diplomātiskās pārstāvniecības ēkā, kas atrodas “nevienam nepiederošā zemē” pie 1949. gada pamiera līnijas teritorijā, kuras piederību apstrīd Izraēla un Jordānija. Jeruzalemes statuss ir viens no smagākajiem jautājumiem Izraēlas konfliktā ar palestīniešiem. Kamēr Izraēla Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu, palestīnieši vēlas pilsētas austrumdaļu padarīt par savas nākamās valsts galvaspilsētu.
Nedēļas iesākumā sadursmes izcēlās vismaz piecos punktos gar Gazas joslas robežu un reģistrēts lielākais vienā dienā nogalināto palestīniešu skaits kopš 2014. gadā notikušā kara starp Izraēlu un grupējumu “Hamas”, kas kontrolē Gazas joslu, paziņojusi Gazas joslas Veselības ministrija. “Mēs stingrākajiem vārdiem nosodām Izraēlas okupācijas spēku zvērības, izmantojot milzīgu ieroču spēku pret civiliedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz miermīlīgiem protestiem,” paziņojis palestīniešu sūtnis ANO Rijads Masurs. Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kas 1948. gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā, kā arī viņu pēcteči.
Pēc Izraēlas armijas datiem, protestos un sadursmēs iesaistīti vairāk nekā 35 000 cilvēku. Izraēla apsūdz grupējumu “Hamas” teroristu operācijas vadīšanā masu protestu aizsegā. Palestīniešu pašpārvalde Rāmallā savukārt apsūdz Izraēlu slaktiņa īstenošanā. Protesti pie Gazas joslas robežas aktivizējās 30. martā, un kopš tā laika protestos un sadursmēs nogalināti vairāk nekā simt palestīnieši. Neviens izraēlietis nav cietis, un Izraēlas armija izpelnījusies kritiku par kaujas munīcijas izmantošanu pret protestētājiem.
ASV administrācijas augsta ranga pārstāvis izteicies, ka līdz ar ASV vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi Tuvo Austrumu miera process “varēs virzīties uz priekšu, balstoties realitātē, nevis fantāzijās”. Videoapsveikumā ASV prezidents Donalds Tramps paudis cerību, ka tomēr izdosies iedibināt mieru starp Izraēlu un palestīniešiem, taču ASV vēstniecības atklāšanu Jeruzalemē kritizējuši daudzi ASV tuvākie sabiedrotie Eiropā un citviet. Vācija un Britānija atbalsta neatkarīgu izmeklēšanu par vardarbību gar Izraēlas un Gazas joslas robežu. Londona un Berlīne ar šādiem paziņojumiem nākušas klajā pēc tam, kad ASV nobloķēja kopīga ANO Drošības padomes paziņojuma pieņemšanu, kurā aicināts veikt neatkarīgu izmeklēšanu par asiņaino vardarbību, kas pēdējās dienās notikusi uz Izraēlas un Gazas joslas robežas.
